VĪNA KALNS PILSKALNS

Vīna kalna pilskalns atrodas aptuveni puskilometra attālumā uz dienvidiem no Mežotnes pilskalna. Uz Vīna kalnu ved koka laipa. 

Pastāv vairāki pieņēmumi par Vīna kalnu un tā funkciju. Viens no tiem – kalns bija vācu nocietināta apmetne, kas 13. gs. uzcelta blakus Mežotnes pilij. Daži pētnieki Vīna kalnu uzskata par zemgaļu kulta vietu, kas ietilpst Mežotnes senvietas kompleksā. Ņemot vērā, ka Vīna kalns no trijām pusēm ir norobežots ar stāvām nogāzēm, bet no ceturtās puses – nodalīts ar grāvi, var pieņemt, ka tas ir Mežotnes senvietas papildu nocietinājums Mežotnes pilskalna nocietinājumu sistēmā. Starp Vīna kalnu un Mežotnes pilskalnu atradusies daļa no 13 ha lielās Mežotnes senpilsētas. 

Pilskalna apzināšanas vēsture

Mežotnes Vīna kalnu savā 1892. gada darbā pieminējis Augusts Bīlenšteins (August Bielenstein), uzskatot, ka tas, iespējams, esot vācu nocietinājums – kara nometne, lai aizsargātu mežotniešus pret lietuviešu uzbrukumiem. 21.07.1924. Vīna kalnu apmeklēja, uzmērīja un tā uzmērījumu ar aprakstu publicēja pazīstamākais starpkaru perioda laika pilskalnu apzinātājs Ernests Brastiņš 1926. gada izdevumā “Latvijas pilskalni. Zemgale un Augšzeme”, izvirzot hipotēzi, ka “pilskalns veidots Mežotnes robežu aizsardzībai pret leišiem”. 1966. gadā Zemgales arheoloģisko pieminekļu apzināšanas laikā pilskalnu apmeklējis arī arheologs Māris Atgāzis.

Teika par pilskalnu

Par Vīna kalnu ļaudis runā, ka laiku pa laikam tur augšup no zemes paceļoties dievgalds ar maizi un vīnu un tad atkal nogrimst. Tāpēc šo kalnu sauc par Vīna kalnu.

Avots: Nacionālā enciklopēdija: šķirklis "Vīna kalns, pilskalns"

Latvijas pilskalni: www.latvijas-pilskalni.lv