KULTŪRTELPA "MEŽOTNES BAZNĪCA"

Mežotnes baznīcas vēsture

Mežotnes evaņģēliski luteriskās baznīcas ēka blakus seno zemgaļu pilskalnam ir liecība gan Mežotnes senajai bagātajai vēsturei, gan zaudējumiem, ko Latvijas kultūras mantojumam nodarīja II pasaules karš un padomju vara.

Pirmā koka baznīca Mežotnē celta 1582. gadā pēc Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera pavēles par 70 jaunu baznīcu celtniecību. Mūra baznīca ar pildrežģa konstrukcijas torni celta 17. gadsimta otrajā desmitgadē.

18. gadsimta beigās Mežotnes muižu savā īpašumā ieguva Krievijas carienes Katrīnas II mazbērnu audzinātāja Šarlote Līvena. Īpašumā ietilpa zemes abos Lielupes krastos, tādēļ firsti Līveni rūpējās par Mežotnes baznīcas pārbūvi. 1817. gadā tika likti pamati jauna mūra torņa būvei, ko finansēja Šarlote Līvena. Pārbūves darbi turpinājās 1820.-1821. gados. Par iespējamo pārbūves projekta autoru tiek uzskatīts Kurzemes guberņas arhitekts Heinrihs Eduards Dihts. Baznīca ieguva lielākus logus, mūra velves, fasāžu apdari un jaunu ampīra stila altāri ar divām gleznām.

Pirmā pasaules kara laikā baznīca tika sašauta un nodedzināta. Baznīca atjaunota saskaņā ar arhitekta Kārļa Bikšes projektu un 1930. gadā no jauna iesvētīta. No jauna izgatavota visa iekārta – altāris, kancele, soli un ērģeļu luktas. Altārgleznu “Kristus ar eņģelīšiem” 1930. gadā uzgleznoja vietējais mākslinieks P. Zutis.
1944. gada septembrī, pēc bombardēšanas abos Lielupes krastos, baznīcai sašāva torni, nodega jumts un sakristeja. Baznīcas iekārta gāja bojā pilnībā, saglabājās vien divi lietie zvani. 1947. gadā inženieris Artūrs Kazāks sagatavoja baznīcas atjaunošanas plānu, taču, sākoties 1949. gada deportācijām, to neizdevās īstenot. 1960. gadā baznīcas ēkā tika ierīkota minerālmēslu noliktava – tika izlauztas torņa un draudzes telpas durvis, logi un ailas daļēji aizmūrēti, baznīcas ēkai izveidota lēzena jumta konstrukcija. Minerālmēslu noliktavu likvidēja 1990. gadā.

Mežotnes baznīcas vēsture

2019.gadā Rundāles novada pašvaldība aizsāka baznīcas ēkas atdzimšanas stāstu - pārrobežu sadarbības programmas ietvaros ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu tika veikta Mežotnes baznīcas torņa pārbūve. 2021.gadā pēc 77 gadiem baznīcas torņa galā beidzot atjaunots jumta kupols un virs tā paceļas aptuveni 13 metru augsta smaile. Torņa galerijā 27 metru augstumā iespējams vērot Mežotnes apkārtni, baudīt “tāluma vitamīnu” – Zemgales līdzenuma ainavu ar rāmi plūstošo Lielupi.
Baznīcas torņa pārbūves darbus veica SIA Kvintents M.
 

2021.gadā pārbūves darbus baznīcas ēkai uzsāka SIA Kaskāde BŪVE. 2022.gada 9.septembrī par kultūrtelpu pārdzimusī Mežotnes baznīca pilnvērtīgi vēra savas durvis vaļā apmeklētājiem. 

Mežotnes baznīcas atklāšanas pasākumā ar savām pārdomām un atmiņām dalījās Imants Lancmanis:

“Baznīcā pirmo reizi biju 1958.gadā, kad te bija tikai drupas un likās, ka tās te būs vienmēr. Likās, ka viss sabruks un nekas vairs te nebūs. Ir redzēti dažādi pieminekļu un ēku likteņi un es uzskatīju, ka te vairs nekas nav glābjams. Bet tad, tā laika Rundāles novads, sāka darīt. Sāka runāt, domāt un darīt. Un tas viss notika tik skaisti un harmoniski, jo šī vieta ir brīnumaina. Katrs, kurš strādāja pie šī projekta, darīja darbu ar iedvesmu, kas mūsdienās ir retums. Šis darbs ir unikāls visos tā aspektos – no pilnīgas bezcerības, līdz perfekcijai,”tā Lancmaņa kungs uzteic katru iesaistīto – ideju ģeneratorus, lēmumu pieņēmējus un darītājus.

“Te ir tapis brīnums, kurš radīts lielā mīlestībā, atbildībā un apņēmībā. Te viss ir saistīts – pagātne, tagadne, nākotne un cilvēks. Šis ir bezgala skaists stāsts, kurš noslēdzies ar laimīgām beigām. Tas ir apbrīnojami. Šis ir svarīgs un nozīmīgs vakars. Lai šī baznīca kalpo kā dzīvības, apņēmības un izdarības simbols. Paldies katram. Paldies katram un ikvienam par darbu, par baznīcas glābšanu. Paldies jums visiem,” saviļņojot klātesošos, sacīja Imants Lancmanis.