Es – 12. klases skolniece

Interesanti, kā dienu no dienas nekas nemainās, bet, atskatoties pagātnē, viss ir mainījies. Šķiet, ka vēl vakar mācījos 7.klasē, nākotnes lēmumu sloga netraucēta. Pēdējais vidusskolas gads ir nemanāmi piezadzies, kas nozīmē, ka drīz vien nāksies pieņemt svarīgus lēmumus un stāties dilemmas priekšā.

Katrs šo posmu pārdzīvo citādāk. Pār kādu nāk apgaismība, ka nu ir pienācis īstais laiks mācīties, kāds lauza galvu par dzīves ceļa izvēli, cits ar vieglu prātu uzticas liktenim. Es šo vidusskolas gadu vēlos veltīt sava potenciāla atklāšanai, lai gada beigās izdarīt to īsto, pareizo izvēli.

Priekšā ir eksāmeni... Tiesa - skolēni ik pēc trīs gadiem kārto eksāmenus, tomēr šogad, man šķiet, mēs sniedzam zināšanu atskaiti ne tikai skolai, bet arī valstij. Nenoliedzami, ka darba devēji vai augstskolu uzņemšanas komisija vērtēs mūs kā cilvēkus, skatoties uz eksāmenu rezultātiem, tieši tāpēc 12. klases eksāmeni radikāli atšķiras no pamatskolas eksāmeniem.

Jāņem vērā, ka 12. klases skolniekam ir jāuzņemas lielāka atbildība. Mēs esam atbildīgi saviem vecākiem, skolai, skolotājiem un galvenokārt paši sev. Brīvībai vienmēr blakus stāvēs atbildība. Priekšā vēl ir viens no lielākajiem šī posma pārbaudījumiem un brīvības blakusproduktiem - ierastās komforta zonas pamešana. Lai gan daudzi vidusskolnieki jau ir pametuši savas dzimtās pilsētas un mājas ērtības, lielai daļai tas vēl tikai būs priekšā. Ir ļoti grūti sevi emocionāli sagatavot šādām pārmaiņām un apjaust to, ka jau nākamā gada septembrī mums jau atkal būs apkārt svešas sejas, gluži kā pašā pirmajā Zinību dienā.

Manuprāt, ir pēdējais laiks klasei savstarpēji radīt neaizmirstamas atmiņas un iespaidus, kā arī novērtēt Valsts ģimnāzijas skolotājus. Novēlu katram pabeigt vidusskolu, kā iecerēts, atrast savu dzīves aicinājumu un nebaidīties no grūtībām un šķēršļiem, kas pagadīsies ceļā!

Ieva Paula Drekslere, 12.c