anekdote
anekdotes par kristiešiem
1)Mozus, pēc sarunas ar Dievu, ar bauslības tāfelītēm atgriežas pie ebrejiem.
- Klausieties, ebreji! Ar Dievu vienojāmies par tikai _desmit_ baušļiem!
[publikā sajūsma, ovācijas]
-... bet miesaskārība cauri neizgāja. :-/
[skaļi vilšanās saucieni]
2)после смерти адвокат подходит к св. Петра
св . Пьтр
его спрошьвает
где
в рай или ад?
а адвокат
отвечает на вопроса с вапрос
а у тебя полномочное от господо ест?
св.Пьтр
спросил у господ что с етого делот?
а сам господ скозал сж. Петра
давае его побьцтрее
а то
он захочет от меня еще
акт для
рождения
3)Jauns pareizticīgo priesteris gatavojas novadīt savu pirmo
dievkalpojumu. Tā kā viņš baidās, ka aiz uztraukuma var ko sajaukt,
vecāks priesteris viņam iesaka "ostogramitsja", t.i. iedzert 100
gramus. Nākamajā dienā pēc dievkalpojuma abi priesteri atkal tiekas:
- Nu, kā es novadīju dievkalpojumu?
- Nu, tā neko, bet ir dažas problēmas:
1) Tu nevis "ostogramilsja", bet "opollitrilsja" (t.i. izdzēra puslitru degvīna);
2) Pie altāra ir jāpieiet, nevis jāpierāpo;
3) Mantija džinsos nav jāsabāž;
4) Dievkalpojuma laikā var pieminēt tikai Dievmāti, nevis kādu citu māti;
5) Ar kvēpināmo trauku māj uz priekš un atpakaļ, nevis to vicina virs galvas;
6) Lūgšana jānobeidz ar vārdu "Āmen", nevis "pizdec";
7) Un visbeidzot- kas Tev iestāstījis, ka Jēzus gāja bojā 1943. gadā, pie Staļingradas?
4)Ja mācītājs ir jauns - viņš vēl ir zaļknābis un nepieredzējis
Ja mācītājs ir vecs - viņš vairs nespēj iet līdzi laika un ir stagnāts
ja mācītājs ir runā īsu sprediķi - viņš ir slinkojis un nav pietiekami sagatvojies
Ja runā garu sprediķi - tad ir pārlieku garlaicīgs un nerēķinās ar baznīcēnu laiku
ja mācītājs dzīvo normālos apstākļos - viņš ir mantkārīgs un pārāk rūpējas par šis zemes labumiem
Ja mācītājs ir nabadzīgs - viņš neprot dzīvot un apkauno draudzi
Nu ko, labāk vispār nebūt par mācītāju...
5)Īsteni ticīgais: Mūsu tēvs debesīs, svētīts lai...
Dievs: Nu, ko vajag?
IT: Ēe, kas jautā?
Dievs: Kā kas? Es tas esmu - Jahve.
Ko vaig?
IT (met krustus): O! Kungs!
Dievs: Īsāk.
IT: Kungs, tu esi pievērsis man savu svētīto vaigu!
Dievs (vēršas sāņus): Šie ko, neviens normāli runāt nemāk?
IT: Kungs, ļauj man lūgsnu skaitīt tev par godu!
Dievs (ieinteresēti): A ko ta skaitīsi?
IT: Mūsu tēvs debesīs.
Dievs (vīlies): Atkal? Da pieriebies. Tūkstots gadus vienu un to pašu maļ. Da šajā hītparādē man tā jau līdz brošai.
IT: Tad ļauj man lūgt, kā sirds vēl.
Dievs (žāvājoties): Nu skaiti, skaiti.
IT: Ak, lūdzu tevi pievērst savu vaigu kalpam savam, ak, sūti jel debesu mannu, lai varētu es slavēt tavu vārdu un nest ļaudīm labo vēsti, lai sadzirdētu...
Dievs: Aber konkrētāk?
IT: Naudu!
Dievs: A ar zibeni pa pakaļu?
IT: Sapratu!
Dievs: Nu labi. Kam tev naudu?
IT: Baznīcas Tev par godu būvēt, bārenīšiem palīdzēt. Labdarībai, tā teikt.
Dievs: Es, vai zinies, it kā augstākā būtne būtu, ij tavas domeles redzu kā uz kino ekrāna. Tev tās bārenītes nezin kāpēc ar D izmēra pupiem figurē.
IT (krīt ceļos): Nedusmo, ak, Kungs! Sātans mani kārdina!
Dievs (vēršas sāņus): Ei, Luci, te viens uz tevi bumbas veļ!
Lucifers: Tā ar pierakstīsim: uz***** Tumsas Valdniekam.
IT (trīcot bailēs): Kungs, pasargi mani no ļaunā!
Dievs: Nu, ja darīsi man tīkamu darbu, varam arī dzēst. Es, lai esmu slavēts, neesmu tak nekāds nelietis.
IT: (met krustus un sit pieri pret grīdu): Lai nāk tava valstība un...
Dievs: Patiešām dumjš.
IT: Iztīrīšu dzimto zemi no žīdiem/pagāniem tavā vārdā!
Dievs (atkal vēršas sāņus): Ei, Moiše, tu dzirdēji ko tas puis te melš?
Mozus: Veiz! Da pie pakaļas man šis šlemazls. Ja es katru reizi, kad ko tādu dzirdētu, atliktu malā vienu šekeli... (sāk rēķināt).
Dievs (vēršas pie IT): Vienas lūgsnas laikā divas reizes auzās iebrauci, dunduk. Kā teikts: kam neesmu smadzenes devis...
IT (ar cerību balsī): Lūk, lūk, ak, Kungs! Savā neizmērojamajā gudrībā neesi devis man saprātu. Neesmu tak vainīgs, jo nesaprātīga būtne esmu pēc tava ģīmja un līdzības!
Dievs: Tu pats saprati, ko nupat teici?
IT: Ai!
Dievs (sāk niknoties): Njā, par pamuļķi mani vēl neviens nav līdz šim nosaucis. (palūr sāņus uz Lucifera pusi) Nu gandrīz neviens.
IT: Ak, Kungs, esi visu žēlīgs. Tu taču esi visu žēlīgs!
Dievs: Es?!
IT: Tā Rakstos teikts.
Dievs: Mazums tais rakstos samelsts.
IT: Bet kā tad bauslība?
Dievs: Man ir atļauts. Nu labi, tinies no šejienes. Tipa, tev tapis piedots. Tak mazliet sodīšu gan, tā teikt, pedagoģiskos nolūkos.
IT (izbijies): Kā?!
Dievs (svinīgi): No šī brīža tu, grēka pagale, nedalīsi savu guļvietu ar sievieti, bet gan tikai ar vīrieti!
IT (šausminoties): Koa?
Dievs: Da zilais būsi, dunduk!
IT: Ak, Kungs!!!
Dievs: Labi. Audience beigusies. Jājož ar Muhamedu kariņu uzspēlēt pie līča.