1. Saida mak Coronavirus (COVID-19)?
Coronavirus (COVID-19) bele daet ba se deit mak besik ba ema ne’ebe infektadu ona, liu husi kaben ltuk ne’ebe sai bainhira nia fani ka mear. Tuir definisaun husi OMS katak “Coronavirus mak grupo boot virus nian nebe kauza moras oioin husi ida simples hanesan inus-ben deit to’o ba moras ida todan tebes hanesan Middle East Respiratory Syndrome (MERS-CoV) no mos mors Severe Acute Respiratory Syndrome (SAR-CoV). Moras Coronavirus (COVID-19) maka tipu foun ida ne’ebe deskobre iha tinan 2019 no moras ne’e uluk seidauk ezisti iha ita ema moris.”
2. Sinais no sintomas husi moras ida ne’e saida deit?
Sinais no sintomas inklui:
mear,
inus-ben,
garganta moras
no isin-manas.
Iha ema balu ladun maka’as maibe balu kondisaun sira ne’e bele severu tebes, liu-liu ba ema sira ne’ebe iha hela ona moras ruma (pre-existing medical conditions). Ema sira ne’ebe iha ona moras kroniku ruma hanesan diabetes, moras fuan, fasil liu atu sofre sintomas grave maka’as husi moras ne’ebe kauza husi Coronavirus (COVID-19)
3. Tempu inkubasaun
Tempu inkubasaun Coronavirus nian hahu husi bainhira daet ba ema ida to’o sintomas sira hahu mosu maka sei lori tempu entre loron 2 to’o loron 12. Maibe hanesan medidas atu prevene moras ne’e vijilansia aktiva sei halao durante loron 14 nia laran.
4. Oinsa nia hadaet?
Coronavirus foun ida ne’e (COVID-19) hadaet primariamente liu husi kontaktu ho ema ne’ebe infektadu liu husi gotikulas (kaben ka inus-ben ne’ebe katik) bainhira ema infektadu ne’e nia fanin, mear. Tamba ne’e maka ita hotu tenke pratika maneira prevensaun hanesan bainhira mear ka fanin tenke taka ibun ho ita nia liman sikun ou liman-laran, lensu deskartavel nebe ita uza depois de ita uza labele soe arbiru, no fase liman bebeik ho sabaun ka ho likidu ruma ne’ebe mak kontein alkol.
Meiu hadaet seluk mak bainhira ita kaer kona tiha superfisie sira nebe iha virus ne’e, depoiz ita kose ba matan, ibun no inus.