Sazināties ar mani var ar baložu palīdzību, bet kā alternatīva - mans e-pasts: uldis.osis@gmail.com
2020.g.
Tam ir daudzas apakšlapas. Sekojiet saitēm tekstā zemāk.
Esmu dzimis Rīgā, 1948. gadā. Mācījos Rīgas 1. vidusskolā (tagad Rīgas Valsts 1. ģimnāzija), taču tikai līdz 8.klasei. To pabeidzis, iestājos Rīgas Jūrskolā un ieguvu tālbraucēja stūrmaņa diplomu. Jūras karjera gan neturpinājās ilgi - tikai 6 gadus, jo pēc smagas slimības (Āfrikā iegūta un nepareizi ārstēta tropiskā malārija) pasliktinājās redze un kuģa komandtiltiņam bija jāsaka ardievas. Taču nenožēloju, jo Ļeņingradas universitātē sekmīgi pabeidzu politisko ekonomiju un pasaules pētīšanas vietā sāku ne mazāk interesantus pētījumus ekonomikā. To es turpinu vēl joprojām un ne tikai ekonomikā.
Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados nodarbojos ar ekonomikas zinātni un lekciju lasīšanu, ieguvu arī doktora grādu ekonomikā, bet deviņdesmito gadu pašā sākumā arī profesora nosaukumu. Šobrīd esmu arī Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (ak, cik garš gan ir šis vārds). Tajā pat laikā nekad neesmu uzskatījis sevi par "tīru" ekonomistu, vairāk jau par uzņēmēju - vairāku kompāniju dibinātājs, valdes vai padomes loceklis. Taču ekonomisko procesu analīze ir mans aicinājums (dažbrīd arī izaicinājums) joprojām, tikai ne tik daudz no sausas ekonomiskās teorijas, bet no praktiskas ekonomiskās politikas, daļēji arī filozofijas viedokļa.
Jā, īsu laiciņu esmu darbojies arī politikā. Deviņdesmito gadu sākumā biju gan Saeimas deputāts, gan Finanšu ministrs Valda Birkava valdībā. Uzskatu to par vienu no interesantākajiem, lai arī grūtākajiem periodiem manā dzīvē.
Līdz ar to, mana interešu sfēra ir saistīta gan ar ekonomiku, gan uzņēmējdarbību, gan ar investīcijām un vērtspapīru tirgu. Ar šiem un citiem manas darbības virzieniem var iepazīties atsevišķās vietnēs. Attiecīgās saites atrodamas zemāk.
Jāatzīstas, ka es laikam neesmu sevišķi labi organizēts cilvēks. Es palaikam mēdzu mainīt savas darbības lauciņus - ielecu te vienā, te otrā, te vēl kādā citā. Tādēļ rakstīšana man sanāk pa dažādām vietnēm un daudzas ir nepabeigtas vai puspabeigtas. Cenšos tomēr negatavas lapas nevienam nerādīt un tikai, kad kārtējā ir daudz maz gatava, ievietoju to navigācijā, kur to redz visi. Nu, tad lūdzu!
Jauns laikmets - jauna rakstīšana un lasīšana
Kurš tagad lasa drukātas grāmatas? Es arī ne. Par mākslas albumiem, retiem oriģināliem izdevumiem vai bilžu grāmatām bērniem un tml., nav jautājumu. Taču speciālo profesionālo literatūru akadēmiskajās zinātnēs, inženierzinātnēs, arī vairumā sociālo zinātņu jomu un citur, manuprāt, nav jēgas izplatīt drukātā veidā, jo tas aizņem daudz laika, bet informācija ātri noveco.
Turklāt, publiskai apskatei portālos ievietoto informāciju iespējams operatīvi atjaunot, nepieļaujot tās novecošanos. Vikipēdija ir viens no daudziem uzskatāmākajiem piemēriem.
Pirms kāda laika es aizdomājos, vai pa šiem gadiem savus uzkrātos rakstus, dažādas piezīmes un komentārus, neapkopot un nenopublicēt grāmatā, tā teikt - lai kaut kas no manis paliek vēsturei.
Taču turpinot strauji attīstīties informācijas tehnoloģijām, parādoties datu "mākoņu" depozītiem un pieaugot informācijas apstrādes un pārraides ātrumam, nolēmu, ka grāmata drukātā veidā būtu anahronisms, vismaz jomās, kurās es pārsvarā kaut ko rakstu.
Tā nu te tapis mans mākoņtīmeklis Google Sites tehnoloģijā, sastāvošs no savstarpēji saistītiem atsevišķiem "mākonīšiem".
Tas man saglabā iespēju agrāk rakstīto arvien papildināt ar jaunu informāciju, svaigām domām un idejām, kā arī koriģēt kādas iepriekš sarakstītas muļķības vai neprecizitātes, kuru pietiek atliku likām.
Paldies, ja būs interese pasērfot un pakritizēt manis rakstīto, īpaši pateicīgs būšu par jaunām idejām! Rakstiet: uldis.osis@gmail.com
Ģeogrāfiski Latvija atrodas izdevīgā vietā - pie Baltijas jūras ar trīs samērā lielām ostām un vairākām mazākām. Taču, vai tas vienmēr ir bjis izdevīgi arī no ģeopolitiskā viedokļa? Diemžēl, kaimiņos ir lieli spēlētāji, kas Latvijas izdevīgumu mēdz piesavināties. Tas ir noticis vairākkārt. Kā nosargāt savas priekšrocības un, vai Latvija pati to vienmēr ir pratusi? Par to plašāka mana analīze.
Filozofiskas esejas par attīstību. Viss taču attīstās, vai ne? Bet, kāpēc? Kā viss radies un, vai, varbūt nekas nav radies no jauna, bet arī tā ir tikai kārtējā epizode nepārtrauktā attīstības procesā, kuram nav ne sākuma, ne beigu, kā enerģijai? Bet, varbūt, tā nav attīstība kā virzība kaut kur, bet Viss kaut kā pulsē, vibrē, svārstās augšā lejā, uz priekšu un atpakaļ?
Ja gribi kopā ar mani padomāt par to, seko šai saitei. Bet, brīdinu - filozofija var būt bīstama lieta: tā mēdz izraisīt revolūcijas, vai radīt galvā tādu jucekli, ka vairs nezināsi kas esi un vai vispār esi. Taču, ja tev piemīt spēja domāt, viss kārtībā, tikai būs brīžiem brīnumaini.
Daudz rakstu par tumšiem mākoņiem, kas savelkas mums katram un valstij kopumā virs galvas. Bet agri vai vēlu starp tiem parādās arī Saule. (MI vizuālā māksla).
Dažādu gadu raksti. Daļa šo rakstu ir publicēta, daļa rakstīta sava prieka pēc. Tie veltīti dažādām tēmām. Visvairāk ekonomikai, jo pēc pamata izglītības un profesionālās sagatavotības tomēr esmu ekonomists. Bet pēc praktiskās pieredzes arī finanšu analītiķis. Galu galā esmu bijis arī finanšu ministrs.
Cita mana jomas. kuru esmu apguvis teorētiski un ieguvis lielāku vai mazāku praktisko pieredzi ir politika. Esmu bijis 5. Saeimas deputāts un partijas "Latvijas ceļš" biedrs.
Ilguma ziņā kā biznesa konsultants un finanšu un investīciju analītiķis visvairāk (30 gadi) esmu darbojies Latvijas un starptautiskajā biznesa sfērā.
Šī dažādā pieredze man ļāvusi spriest un rakstīt par daudziem procesiem ekonomikā, politikā, biznesā un sabiedrībā kopumā.
Apmeklējot Eiropas valstis un pilsētas varam vērot tās cilvēkus, apmeklēt muzejus un citas ievērojamas vietas. Bet vai varam atbildēt uz jautājumu – kādēļ Eiropa un eiropieši ir tādi un ne citādi? Kādēļ viņi tomēr tik ļoti atšķiras cits no cita, kad vērojam to dzīvi un parašas dažādās valstīs? Kādēļ arī mēs esam citādi? Kas tad īsti mums visiem ir kopīgs, tikai vairāk vai mazāk saistīta ģeogrāfija? Mēdz teikt, ka kultūra, tradīcijas, saknes? Bet kas tieši?