Raķešu būves un raķešu – kosmiskā modelisma sporta attīstības vēsture

pasaulē un Latvijā.

Pirmā informācija par raķetēm vēstures ziņās parādās mūsu ēras 2.- 3. gadsimtā dienvidaustrumu Āzijas reģionā. Ar degmaisījumu pildīti bambusa stiebri tika izmantoti reliģiskos un citos masu pasākumos. Pirmo zināmo militāro pielietojumu raķetes gūst m.ē. 12.gs. Ķīniešu –Mongoļu kara laikā. Eiropā raķetes parādās m.ē. 13. –15. gs. Tās pamatā arī tiek izmantotas uguņošanās un salūtos masu pasākumu laikā. Vairāki tā laika pētnieki – R. Bekons, J. Forsaits un J. Šmidlaps Anglijā, Francijā un Vācijā mēģina rast raķetēm arī praktiskāku pielietojumu. Līdz ar zinātnes un tehnikas attīstību 18. –19. gs. arī raķetes gūst arvien plašāku pielietojumu. Galvenokārt gan tikai militārajā jomā.

1898. g. krievu skolotājs K. Ciolkovskis izsaka domu par raķešu izmantošanu kosmiskās telpas izpētē. Ap 1915. g. raķešu jomā sāk darboties amerikānis R. Goddards. Viņš izgatavo pasaulē pirmo raķeti ar šķidrās degvielas dzinēju un izstrādā raķešu vadības sistēmas. Vācu zinātnieks H. Oberts 1923. g. publicē grāmatu par raķešu lidojumiem Pasaules telpā. Pēc šīs publikācijas dažādās valstīs sāk apvienoties raķešu būves entuziasti un veidojas raķešu būves un izpētes laboratorijas. Tajās sāk strādāt daudzi vēlāk plaši pazīstami zinātnieki un izgudrotāji, kā piemēram V. fon Brauns, E. Zengers, F. Canders, M. Tihonravovs, S. Koroļovs un daudzi citi.

Starp raķešu būves pionieriem mums sevišķi pieminams Fridriha Candera (1887. – 1933.) vārds. Dzimis un audzis Latvijā, Rīgā. 1914. gadā ar izcilību beidzis Rīgas Politehnisko institūtu. Par gaisa kuģniecības un reaktīvās kustības jautājumiem sācis interesēties jau mācoties Rīgas Reālskolā. 1908. g. F. Canders nodibinājis ‘’Rīgas Studentu aeronautikas biedrību.’’. Sakarā ar 1. Pasaules karu ģimene 1915. g. evakuējās uz Maskavu. Divdesmito gadu beigās F. Canders strādā GIRD laboratorijā Maskavā pie reaktīvo dzinēju un to vadības sistēmu izstrādes. Pēdējos dzīves gados viņš bija arī Maskavas Aviācijas institūta pasniedzējs.

2. Pasaules karš dod spēcīgu stimulu tālākai raķešu tehnikas attīstībai. Palielinās raķešu dzinēju jauda, tās sāk lidot tālāk, augstāk, precīzāk. Zinātnieki un raķešu konstruktori sāk domāt arī par raķešu tehnikas izmantošanu ne tikai militārajām vajadzībām, bet arī Pasaules telpas izpētei un saimnieciskajām vajadzībām.

1957.gada 4. oktobrī PSRS un pēc dažiem mēnešiem – 1958. gada 31. janvārī arī ASV, orbītās ap Zemi tiek palaisti pirmie mākslīgie Zemes pavadoņi.

Kosmiskā Ēra ir sākusies.

1912. gadā Vācijā avio modelistu sacensībās Karls Noibronners demonstrē ar nelielu raķešu dzinēju aprīkota planiera modeļa lidojumu.

1939. gadā PSRS tiek publicēta inženiera E. Bukša grāmata ‘’Raķešu dzinēji avio modeļiem.’’

1957. gadā ASV tiek nodibināta ‘’Raķešu modelistu asociācija.’’.

1958. – 1960. gados izveidojas raķešu modelistu klubi un biedrības Anglijā, Čehoslovākijā, Dienvidslāvijā, Francijā, PSRS, Polijā, Vācijā u.c.

1959. gadā ASV notika pirmās raķešu modelistu sacensības.

1962. gadā Starptautiskā Aviācijas Federācija (FAI) atzina amatieru raķešu būvi kā vienu no aviācijas sporta veidiem un apstiprināja raķešu – kosmiskā modelisma sporta tehniskos noteikumus.

1965. gadā Čehoslovākijā notika pirmās starptautiskās raķešu – kosmiskā modelisma sporta sacensības.

1972. gadā Dienvidslāvijā notika 1. Pasaules čempionāts raķešu – kosmiskā modelisma sportā.

1973. gadā Čehoslovākijā notika 1. Eiropas čempionāts raķešu – kosmiskā modelisma sportā.

Pašlaik raķešu – kosmiskais modelisms kā brīvā laika pavadīšanas un pašizglītošanās līdzeklis tiek praktizēts vairāk nekā 57 Pasaules valstīs. No tām 34 valstīs (tai skaitā Latvijā) tas atzīts arī kā tehniskais sporta veids.

Latvijā 1961. – 1962. gadā izveidojās un sāka darboties virkne raķešu modelistu pulciņu kā ārpusskolas darba iestādēs (Pionieru nami, Jauno tehniķu stacijas) tā arī vairākās vispārizglītojošās skolās. Pirmo Latvijas raķešu modelistu celmlaužu vidū var minēt tādus entuziastus kā pedagogus A. Freimani un Gacihu Liepājā, N. Romānovu Rīgas rajonā, D. Samsonu Rīgā. Bija arī daudzi citi, taču ‘’Latvijas Raķešu – kosmiskā modelisma sporta savienības’’ rīcībā par šo periodu ir ļoti maz informācijas. Mēs būsim ļoti pateicīgi, ja kāds varētu dalīties ar mums atmiņās par Latvijas raķešu modelisma attīstību sešdesmitajos gados.

1963. gadā Ulbrokas pļavās, netālu no Rīgas, notika 1. Republikāniskās skolēnu sacensības raķešu modelismā. Vēlāk šīs ikgadējās sacensības mājvietu atrada bijušā Bauskas lidlauka teritorijā, bet kopš 1985. gada – Cīravas sporta lidlaukā.

1982. gadā notika 1. Latvijas čempionāts raķešu modelismā pieaugušajiem. Tas tika rīkots zem DOSAAF karoga.

Sešdesmito gadu beigas – septiņdesmitajos gados PSRS notika vairākas Vissavienības jau- niešu sacensības raķešu modelismā (1969.-1972.). Visās veiksmīgi piedalījās arī Latvijas jaunie sportisti – raķešu modelisti. Tika izcīnītas vairākas medaļas, bija arī Čempiona titula ieguvēji – J. Rubulis no Rīgas, S. Daņilovs un E. Bēts no Liepājas. Izcīnītas arī gan sudraba, gan bronzas medaļas kā individuālā tā arī komandu ieskaitē.

1980. gadā PSRS Sporta komitejā tika apstiprināti raķešu modelisma kā tehniskā sporta veida normatīvi un notika 1. PSRS čempionāts raķešu – kosmiskā modelisma sportā jauniešiem un pieaugušajiem. Latvijas sportisti – raķešu modelisti PSRS čempionātos veiksmīgi piedalījās līdz pat Padomju Savienības sabrukumam 1991. gadā. Šajā laikā mūsu sportisti izcīnīja arī virkni dažāda kaluma medaļu. Vladimirs Bogdaņenko no Daugavpils un Edgars Konstantinovičs no Rīgas rajona izcīnīja bronzas medaļas, bet Arnis Bača no Liepājas izcīnīja vienu bronzas un trīs sudraba medaļas, bet 1987.g. un 1989. g. kļuva par PSRS Čempiona titula ieguvēju. 1987. g, viņš kļuva arī par PSRS Kausa ieguvēju. 1984. gadā A. Bača tika iekļauts arī PSRS izlases komandas raķešu – kosmiskajā modelismā sastāvā. 1988. g. viņš izcīnīja Eiropas čempiona titulu un kļuva par PSRS – ASV divpusējo sacensību uzvarētāju. Piedaloties Pasaules, Eiropas un citās starptautiskās sacensībās A. Bača šajā laikā izcīnīja trīs bronzas un četras zelta medaļas. 1989. g. PSRS Sporta komiteja Arnim Bačam piešķīra ‘’Starptautiskās klases sporta meistara’’ nosaukumu.

1991.gada 4. maijā Latvijas raķešu modelisti nodibināja ‘’Latvijas Raķešu – kosmiskā modelisma sporta savienību.’’. 2. jūnijā tā tika piereģistrēta LR Ministru Padomes Fiziskās kultūras un sporta komitejā un bija pirmā patstāvīgā raķešu modelisma sporta organizācija pagaidām vēl pastāvošajā Padomju Savienībā. (Pārējie raķešu modelisti atradās ‘’PSRS DOSAAF Centrālā avio modelisma kluba.’’ pakļautībā.)

1991. gadā Latvijas Aerokluba prezidents Kārlis Plociņš iesniedza dokumentus Starptautiskajai Aviācijas federācijai (FAI) ar lūgumu atjaunot Latvijas dalību šajā starptautiskajā organizācijā. 1992. g. pavasarī FAI apstiprināja Latvijas atjaunošanu pastāvīgā biedra statusā.

1992. g. Latvijas sportistu – raķešu modelistu komanda Arņa Bača, Daiņa Samsona un Viļņa Zarakauska sastāvā piedalījās pirmajās starptautiskajās sacensībās – IX Pasaules čempionātā, kurš notika Melbournā, Floridas pavalstī, Amerikas Savienotajās Valstīs.

1993. g. Latvijas komanda piedalījās Eiropas čempionātā Suceavā, Rumānijā jau septiņu sportistu sastāvā. Edgars Konstantinovičs izcīnīja Eiropas Vicečempiona titulu, bet Aivis Konstantinovičs ieguva bronzas medaļu. Vienā no modeļu klasēm komandu vērtējumā Latvijas komanda izcīnīja 1. vietu.

1994. g. Pasaules čempionātā Lešno, Polijā Latvijas komanda komandu vērtējumā izcīnīja dažādās modeļu klasēs vienu 2. un vienu 3. vietu.

1995. g. Eiropas čempionātā Liptovskij – Mikulašā, Slovākijā Latvijas sportisti ieguva jau ievērojamu medaļu skaitu. Aivis Konstantinovičs izcīnīja Eiropas Čempiona titulu, Edgars Konstantinovičs kļuva par divkāršu Eiropas Vicečempionu, Vilnis Zarakauskis kļuva par Eiropas Vicečempionu, bet Arnis Bača izcīnīja bronzas medaļu. Komandu vērtējumā Latvijas komanda izcīnīja vienu 1. un vienu 2. vietu.

1996. g. Pasaules čempionātā Ljubljanā, Slovēnijā Latvijas komanda piedalījās jau 10 sportistu sastāvā. Piedalījās arī junioru komanda. Individuālajā vērtējuma Arnis Bača izcīnīja bronzas medaļu. Komandu vērtējumā junioru komanda izcīnīja vienu 1. vietu, bet senioru komanda vienu 3. vietu.

1997.g. Ankārā, Turcijā notika 1. Pasaules Gaisa spēles. Latviju tajās pārstāvēja pieci sportisti. Latvijas raķešu modelists Arnis Bača kļuva par šo pirmo Pasaules Gaisa spēļu bronzas medaļas ieguvēju.

1998. g. Pasaules čempionātā Suceavā, Rumānijā Latviju pārstāvēja junioru un senioru komanda 9 sportistu sastāvā. Junioru pārstāvis Artis Rukuts izcīnīja bronzas medaļu, bet Aivis Konstantinovičs kļuva par mūsu pirmo Pasaules Vicečempiona titula ieguvēju. Komandu vērtējumā juniori izcīnīja vienu 3. vietu, bet seniori – vienu 2. vietu.

1999.gadā ieplānotais Eiropas čempionāts Dienvidslāvijā tika atcelts, sakarā ar šajā valstī sākušos karadarbību.

2000. g. Pasaules čempionātā Liptovskij – Mikulašā, Slovākijā Latvijas izlases komandas sportists Arnis Bača izcīnīja Pasaules Vicečempiona titulu.

2001. g. Eiropas čempionātā Ankārā, Turcijā Latvijas sportisti nepiedalījās finansiālu iemeslu dēļ.

2002. g. Pasaules čempionātā Sazenā, Čehijā Latviju pārstāvēja junioru un senioru komandas 8 sportistu sastāvā.

2003. g. Eiropas čempionātā Serbijā, Latviju pārstāvēja junioru komanda 4 sportistu sastāvā. Komandu vērtējumā juniori izcīnīja vienu trešo vietu.

2004. g. Pasaules čempionātā Polijā Latviju pārstāvēja junioru un senioru komandas 6 sportistu sastāvā.

2005. g. Eiropas čempionātā Serbijā Latviju pārstāvēja senioru komanda 4 sportistu sastāvā.

2006 g. Pasaules čempionātā Baikonuras kosmodromā, Kazahstānā Latviju pārstāvēja senioru un junioru komandas komanda 6 sportistu sastāvā. Junioru komanda izcīnīja 3. vietu komandu vērtējumā S-8D kategorijā.

2007. g. Eiropas čempionātā Košicē, Slovākijā Latviju pārstāvēja senioru komanda 5 sportistu sastāvā.

2008. g. Pasaules čempionātā Spānijā Latviju pārstāvēja senioru komanda 3 sportistu sastāvā. A. Ojavers izcīnīja bronzas medaļu, bet komanda zelta medaļu S-8/EP kategorijā.

2008. atklātajā Āzijas valstu čempionātā Baikonuras kosmodromā, Kazahstānā Latviju pārstāvāja A. Bača.

2009. gada Eiropas čempionātā Serbijā, Latvijas komanda nepiedalījās.

2010. g. Pasaules čempionātā Irigā, Serbijā Latviju pārstāvēja senioru un junioru komandas 6 sportistu sastāvā.

2011. g. Eiropas čempionātā Buzau, Rumānijā Latviju pārstāvēja senioru un junioru komandas 5 sportistu sastāvā. A.Ojavers izcīnīja Eiropas čempiona titulu S-8/EP kategorijā.

2012. g. Pasaules čempionātā Liptovskij-Mikulaš, Slovākijā Latviju pārstāvēja senioru un junioru komandas 6 sportistu sastāvā. L. Pumpurs izcīnīja bronzas medaļu S-8/EP kategorijā individuāli.

2015. g. Eiropas čempionātā Ļvovā Latviju pārstāvēja viens sportists.

2016. g. Pasaules čempionātā Ļvovā, Ukrainā Latviju pārstāvēja senioru komanda 4 sportistu sastāvā. M. Brakovskis izcīnīja Pasaules čempiona titulu S-8/EP kategorijā, bet komanda 3. Vietu tajā pašā kategorijā.

2017. g. Eiropas čempionātā Vloclavekā, Polijā Latviju pārstāvēja senioru un junioru komanda 7 sportistu sastāvā. Juniors R. Lupiks izcīnīja brozas medaļu S-3A kategorijā, bet junioru komanda ieguva sudraba medaļu S-3A un bronzas medaļu S-9A modeļu kategorijās.

2018. gada Pasaules čempionātā Vloclavekā, Polijā Latviju pārstāvēja senioru un junioru komandas 9 sportistu sastāvā. O. Raudiņš izcīnīja bronzas medaļu S-3A kategorijā un sudraba medaļu S-8/EP kategorijā. Senioru komanda ieguva sudraba medaļu S-8/EP kategorijā.

Kopš 1997. gada Latvijas sportisti – raķešu modelisti regulāri piedalās arī ikgadējās Pasaules Kausa izcīņas posmu sacensībās.

Atsevišķās FAI CIAM pasaules kausa izcīņas posmu sacensībās visvairāk medaļu izcīnījis liepājnieks Arnis Bača – viņa kontā ir trīsdesmit sešas pirmās un septiņas otrās vietas un divpadsmit trešās vietas. Viņš ir arī pieckārtējs FAI CIAM pasaules kausa izcīņas sacensību kopvērtējuma uzvarētājs kopiju modeļu kategorijā.

Kopsavilkumā var teikt, ka laika periodā no 1992. gada līdz 2019. gadam Latvijas sportisti - raķešu modelisti Pasaules un Eiropas čempionātos, Pasaules Gaisa spēlēs un Pasaules Kausa izcīņas sacensībās individuālajā vērtējumā izcīnījuši 123 medaļas, no tām 63 zelta, 28 sudraba un 32 bronzas.

Komandu vērtējumā atsevišķās kategorijās Latvijas sportisti izcīnījuši 16 (48) medaļas, no tām 5 (15) zelta, 4 (12) sudraba un 7 (21) bronzas (komandas locekļi).