Betijas Levinsones un Eliasa Gotlība kāzas, muzeja “Ebreji Latvijā” fotogrāfija.
Betijas Levinsones un Eliasa Gotlība kāzas, muzeja “Ebreji Latvijā” fotogrāfija.
Līdz pat 1561. gadam ebrejiem bija aizliegts dzīvot Kuldīgā. Tikai nodibinoties Kurzemes hercogistei, ebreji sāka ierasties Kuldīgā. Pirmo reizi ebreji Kuldīgā tika reģistrēti 17. gs. beigās. 1797. gadā bija reģistrēti 26 ebreju tautības vīrieši. Kopš tā laika ebreju skaits sāka strauji pieaugt. 1801. gadā Kuldīgā nodibinājās ebreju kopiena. Vairums šīs tautības iedzīvotāji bija nabadzīgi.
(Teksts no Kuldīgas novada muzeja izstādes “Kas bija Kuldīgas ebreji?”, KNM Za 3212)
[..] Kopienai plaukstot, 19. gadsimta beigās, laikā kad tika celta sinagoga, ebreji veidojuši 26% procentus Kuldīgas iedzīvotāju. Otrā pasaules kara gaitā Kuldīgas ebreju kopiena tika iznīcināta, un pašlaik tā vairs nepastāv.
(A. Kusmane “Simpozijs par Kuldīgas sinagogu”, “Kuldīgas Vēstis”, Nr. 31, 5. lpp., 05.2007.)
Vairāk par ebreju kopienu meklē novadpētniecības datubāzē https://bit.ly/3zT4PRv
Abrahama Benjaminsona kāzas, muzeja “Ebreji Latvijā” fotogrāfija.
Davids un Marta Mendelsoni 20. gadsimta sākumā, muzeja “Ebreji Latvijā” fotogrāfija.
Selvins un Irēne Levinsoni 1915. gadā, muzeja “Ebreji Latvijā” fotogrāfija.
Luiss Ūrija Hiršfelds Kuldīgā 1909. gadā, muzeja “Ebreji Latvijā” fotogrāfija.
Mirjama Hiršfelde (dzimusi Levinsone) Kuldīgā 1909. gadā, muzeja “Ebreji Latvijā” fotogrāfija.