1941.gadā fašistu noslepkavoto ebreju piemiņas vieta Rumbas pagasta dabas liegumā "Maņģenes meži" (Kuldīgas novads). Fotogrāfe Lija Šēle, Kuldīgas Galvenās bibliotēkas krājums.
Embedded Files
1941. gadā, kad vācieši okupēja Kuldīgu, tikai nelielai daļai ebreju bija iespēja doties bēgļu gaitās. Pārējie kļuva par genocīda upuriem. 1942. gada sākumā Kuldīgā nebija palicis gandrīz neviens ebrejs, izņemot tos, kam izdevās atrast patvērumu pie vietējiem zemniekiem. Pēc kara pilsētā atgriezās tikai dažas ebreju ģimenes un apglabāja to, kas bija palicis pāri no genocīda upuru mirstīgajām atliekām.
(Teksts no Kuldīgas novada muzeja izstādes “Kas bija Kuldīgas ebreji?”, KNM Za 3212)
Kuldīgas novadā ir izveidotas vairākas holokaustu upuru piemiņas vietas.
→ Holokausts – ebreju masveida iznīcināšana, ko 1939.-1945. gadā veica nacisti.
→ Genocīds – noziedzīgi nodarījumi, kuru mērķis ir iznīcināt nacionālu, etnisku, rases vai reliģisku (cilvēku) grupu (fiziski vai bioloģiski) vai tās kultūru.
(www.tezaurs.lv)
Vairāk par holokaustu meklē novadpētniecības datubāzē https://bit.ly/2X7FvZT
Piemiņas vieta Rumbas pagasta dabas liegumā "Maņģenes meži" (Kuldīgas novads). Fotogrāfe Lija Šēle, Kuldīgas Galvenās bibliotēkas krājums.
1941.gada septembrī fašistu noslepkavoto cilvēku piemiņas vieta Rumbas pagasta dabas liegumā "Maņģenes meži" (Kuldīgas novads). Fotogrāfe Lija Šēle, Kuldīgas Galvenās bibliotēkas krājums.
No 1941.gada līdz 1945.gadam fašistu noslepkavoto 600 cilvēku piemiņas vieta Rumbas pagasta dabas liegumā "Maņģenes meži" (Kuldīgas novads). Fotogrāfe Lija Šēle, Kuldīgas Galvenās bibliotēkas krājums.
Page updated
Google Sites
Report abuse