“Ceļojošais ebrejs Simons Hiršmans 19. gs. otrajā pusē ieradās Kuldīgā tirgošanas nolūkos. Ļoti īsā laikā viņš nopirka nelielu īpašumu uz Jelgavas un Raiņa ielas stūra. Tur ierīkoja vairumtirdzniecības preču bāzi. Visas preces viņš ieveda no Krievijas, bet tāds sīkums kā adatas nav bijis nekur citur kā tikai Anglijā.

Šis vīrs nemācēja ne lasīt, ne rakstīt – bija analfabēts, tomēr izdomāja, ka lētāk Kuldīgā uzcelt adatu fabriku nekā katru gadu braukt tām pakaļ uz Angliju. Viņš izrēķināja, cik ilgā laikā tas atmaksāsies. Simons uz Angliju sūtīja vienu no saviem znotiem, deva pusgadu, lai tas izmācās visu par adatu ražošanu.

Pirmā Kuldīgas adatu fabrika atradās vecās slimnīcas teritorijā, Kalpaka ielā, un kļuva par vienīgo adatu ražotāju cariskajā Krievijā. [..]” (citējuma autore: J. Mediņa)

(K. Drulle “Atdevām godu tautai, kas traģiski gāja bojā”, “Kurzemnieks”, Nr. 37, 12. lpp., 27.03.2017.)

Vairāk par S. Hiršmanu un adatu fabriku meklē novadpētniecības datubāzē https://bit.ly/3hj2jN3