Iecere celt pieminekli vietā, kur kaujā ar lieliniekiem 1919. gada 27. aprīlī krita Igaunijas armijas bruņuvilcienu diviziona komandieris kapteinis Antons Irvs, radās vēl pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. 1937. gada novembrī pieminekļa celšanas komitejas žūrija no konkursā iesūtītajiem 14 pieminekļa projektiem pirmo godalgu piešķīra tēlnieka Ernsta Jēsāres (Ernst Jõesaar) metam. 1939. gadā tika likts pieminekļa pamatakmens, par ko liecina pamatnes priekšā iegravētā autora zīme un gadskaitlis. Tomēr paša pieminekļa celtniecību pirms komunistiskās okupācijas nepaspēja uzsākt.

Pie pieminekļa celtniecības idejas atgriezās pēc abu valstu neatkarības atjaunošanas, un tas tika atklāts 1994. gada 23. aprīlī.

No sarkanā granīta veidotajā piemineklī iekalts teksts:

ŠEIT KRITA

1919. g. 27. IV

CĪNOTIES

PAR IGAUNIJAS UN

LATVIJAS BRĪVĪBU

IGAUŅU

BRUŅUVILCIENU

DIVIZIONA

KOMANDIERIS

KAPTEINIS

ANTONS IRVS

SIIN LANGES

1919. a. 27. IV

VARADUSE LEST

EESTI JA LÄTI

VOIDELDES

EESTI

SOOMUSRONGIDE

DIVISJONI ÜLEM

KAPTEN

ANTON IRV

Pieminekļa pamatnes priekšpusē redzams gada skaitlis “1939”, ko dala no tēlnieka iniciāļiem “E. J.” veidota stilizēta autora zīme. Pieminekļa otrā pusē iekalts teksts “ESHL 1994” (Eesti Söjahaudade Hoolde Lüt, tulkojumā – Igaunijas Karavīru kapu aprūpes savienība).

2014. gada 7. jūnijā Latvijas Brāļu kapu komiteja kopā ar Igaunijas Karavīru kapu aprūpes savienību Eiropas Savienības programmas Igaunija–Latvija projekta “Iedzīvināt kopīgo vēsturi” ietvaros organizēja talku, kuras laikā izveidoja celiņu no šosejas līdz piemineklim, iztīrīja pamežu un notīrīja pieminekli ar ūdens strūklu.

Piezīme. Antons Irvs apglabāts Igaunijā Vīlandes kapsētā.