satan
Sātana Nedarbi.
Sātana nedarbi.
No Greguāra de Kalbermattena grāmatas „Atnākšana” (7.nodaļa, 229-250 lpp.)
„Un es tad pārvērtos jaunā kungā, purpura drēbēs, izšūtās ar zeltu, virsū uzmestā zīda mētelī un cepuri ar spalvu galvā” (Mefistofelis Gētes „Faustā”)
„Grēkot – ir cilvēkiem raksturīgi, attaisnot grēkus – sātana darbs” (Ļevs Tolstojs)
„Es domāju, ka jūs visi (Patiesības Meklētāji) esiet nomaldījušies. Kā man jūs atrast un satikties ar jums ?” (Šrī Matadži Nirmala Devi)
Lasītājs būs pārsteigts, ja es paziņošu par paradīzes atnākšanu uz zemes tai pat laikā, kad viņš atskatoties apkārt sev, faktiski redz visai maz no Ēdenes dārza, bet redz – netaisnību, korupciju, nabadzību, izvirtību, varmācību. Un viņam būs taisnība. Bet mums ir jāatceras līdzību par sējēju (bībelē). Jēzus mums vēlējās pavēstīt to, ka līdz pat pēdējam momentam (pasaules galam) kopā eksistēs gan labie graudi, gan bojātie graudi, debesis un elle. Tas viss rada šodienas cilvēku apziņā to jucekli, kuru mūsdienās ir spējīga atšķetināt tikai Šrī Matadži roka. Tai pat laikā cilvēki , kuri kļuvuši par „negatīvisma mēdiumiem” dara visu, lai panāktu to, ka sahadža jogi ciestu neveiksmi, lai pēc tam viņiem varētu paziņot: „Lūk redziet, jūs bijāt uz nepareizā ceļa!” Kad mēs aizsargājamies, viņi kļūst apvainoti un apbižoti : „Jūs esiet neciešami, jums nav mīlestības!”
Aiz savām izmainītām fasādēm sātans labi apzinās savu ārējo izskatu. Simtiem gadus tas ir pacietīgi strādājis, izveidojot dekorācijas un sagatavojot kostīmus savai lielajai izrādei. Prasmīgi un pacietīgi viņš sev ir izvēlējies saspēles partnerus. Nedaudzi no viņiem zina, ka ir šīs grupas sastāvdaļa, bet vairums to pat nezina, jo ir savervēti no sātana aģentiem zem viltus piedāvājumiem. Kolektīvais ļaunuma princips , kurš sinhronizē visas dažādo dēmonu darbības, pats Sātans, paliek nemanot gan viņam padevīgajiem, gan tiem, kuri tikuši caur viņa aģentiem apmānīti un piekrāpti kā viņa upuri. Mēģināsim nedaudz atgriezties atpakaļ laikā un izveidosim uzmetumu viņa (sātana) pagrīdes darbībai līdz pat mūsdienām.
Kundalini enerģijas atmodināšana ir atkarīga no tehnikas (tantras), kura var sākt likt kustēties šim mūsos iekšienē esošajam mehānismam (jantrai). Sekojoši, mēs varējām sagaidīt, ka hinduisma un budisma novirzieni, kuri saucās par tantriskajiem, būs saistīti ar šis tehnikas pārzināšanu, kura palīdz cilvēka uzmanībai un prātam kļūt vienoetiem ar dievišķo spēku. Taču patiesībā faktiski tantrisms, kurš sasniedza savas maksimālās virsotnes un uzplaukuma punktu Indijā periodā strap 900 un 1400 gadiem mūsu ērā, tika radies dēļ jucekļa un nezināšanas par Kundalini zinātni. Ņemsim un apskatīsimies, kā tas viss notika.
Šrī Matadži pateica par to, ka iespējams daži senatnes gaišreģi uzskatīja par Kundalini mājvietu pirmo jeb Muladhara čakru, redzot savos redzējumos šajā vietā (Dievības) Šrī Ganeša snuķi (cilvēks ar ziloņa galvu) un to kļūdaini pieņemot par Kundalini spirāli, vijumu. Un, par cik Muladhara ir čakra, kura pārvalda mūsu seksuālo darbību, viņi iedomājās, ka eksistē sakarība starp mūsu seksuālajām aktivitātēm un garīgo realizāciju caur Kundalini enerģijas atmodināšanu. Bet tas fakts, ka Kundalini atrodās kaulā „sacrum”, kurš atrodās virs Muladhara čakras un ir atdalīts no tās, nozīmē to, ka seksualitāte nespēlē nekādu lomu mūsu garīgajā evolūcijā. Katrs meklētājs ir savas Kundalini vienīgais bērns, kura gaida sacrum kaulā to brīdi, kad varēs dot viņam Otro Piedzimšanu. Šrī Ganeša Muladhara Čakrā simbolizē dievišķo nevainību un seko līdzi jaunavīgās Gauri nevainības protokolam, kura ir mūsu Kundalini enerģijas iemiesojums. Faktiski , izšķirošajā Kundalini enerģijas atmodināšanas brīdī „sadhaka” (meklētājs) jūtas kā mazs bērns; notiekošajam nav ne mazākās seksuālās sakarības un uzmanība tajā brīdī ir kristāltīra un nevainīga. Ir jābūt kā bērnam, lai ieietu šajā valstībā, un tiešām, dzīvē pirmie padomdevēji Mātei (Šrī Matadži) bieži vien ir maziņi pašrealizēti bērni. Šrī Ganeša savā postenī Muladhara Čakrā uzmana elles vārtus , pasargājot cilvēku no sātanisko spēku uzbrukuma.
Lai pārlēktu garām šim varenajam aizstāvim, sātaniskie spēki pamudina caur „bhutiem” (ļaunajiem gariem) noteiktus „tantristus”ar tiem piemītošo nāvējošo (garīgo) diletantismu, kuri pārstāv visa veida seksuālās izvirtības kā – slepenu ceļu, kurš ved uz garīgo attīstību. Ja kāds mēģina atmodināt Kundalini šādā veidā, viņš ar to prasa Šrī Ganeša, lai Tas izdara asinsgrēku ar Savu Māti, dieva zaimošanu, ar ko var līdzināties tikai kas nebūt tāds, kurā būtu iejaukts Kristus ar Savu Māti ! Sekojoši, „tantristi” galīgi nonāvēja savu sekotāju izredzes saņemt nākotnē pašrealizāciju. Šeit arī ir noslēpums – lai sagrautu tantriskā okultisma nelāgās sekas.
Pats labākais un spēcīgākais tantrisma formulējums attīstījās ziemeļu Indijā, bieži vien kā reakcija uz ilgo periodu, kad caur uzvedības kultūru tika apspiesta cilvēku seksualitāte, šo procesu diriģēja aptuveni sestajā gadsimtā trīs galvenās reliģijas – Budisms, Hinduisms un Džainisms – kuras pašas tajos laikos bija degradējušās absurdos „mūku likumos un noteikumos”. Tādā pat veidā apspiešanas atmosfēra , kuru veicināja kristīgais askētisms, pēcāk sagatavoja bagātīgu augsni freidiskajām idejām, kuras labprāt tika pieņemtas Rietumu kultūrā un to pieņemšana noveda pie graujošas visatļautības mūsdienu rietumus sabiedrībā. Šīs svārstīšanās no labās puses uz kreiso pusi ir tipiskas. Pseido-reliģiozās bezlaulību elites samākslotība kūdī uz izvirtības padarīšanu par likumīgu tālākā nākotnē.
Turpinājums sekos....