Detektīvu tēmu noslēdzam ar Rolandas Bulas "Stopētāju lietu". Nākamjā raundā lasīsim novadniekus. 

Nākamreiz tiekamies 21.oktobrī pulksten 18:00 turpat - Kopienas centrā.

Par "Lielā bērza noslēpumu" dodam apaļas 4 mellenes no 5 (vienbalsīgi). 

Šoreiz visas atzinām, ka darbs lasījās raiti, un notikumi stāstā patiesi ievilka. Gribējās zināt kā beigsies. 

Šī bija pirmā gramata ar ilustrācijām, un visas atzinām, ka, mūsuprāt, šādas ilustrācijas īsti pieaugušo grāmatām nepiedien. Tas, protams, ir gaumes jautājums, un arī grāmatu pasaulē ir modes tendences, kas mainās, laikam ejot.

Grāmatas autoram izdevies radīt gana dzīvus tēlus. Neviens nav plakani balts un pūkains vai vienkārši ļauns. Katram tēlam savas vājības un plusi. Apspriedām gan Kaludijas rīcību un plānus un to, kas palicis nepateikts, gan galvenā varoņa izvēles un motivācijas, gan Jankovska rīcības motīvus un līdzību ar kādu reālu personu. Mācītājs, baronese un muižas pārvaldniece arī izpelnījās savu vietu mūsu diskusijā. 

Runājām arī par to kā autors prasmīgi ievijis domu "suns pavēršas pret savu saimnieku" ne tikai burtiski attainojot suņa uzbrukumu, bet arī metaforiskā nozīmē, atspoguļojot to dažādos veidos cilvēku savstarpējās attiecībās un hierarhijās.

Pārrunājām arī par, to vai Graudu laulība izturēs visu piedzīvoto un abi paliks kopā. Tur mums domas dalījās. Vienojāmies par to, ka būs jālasa turpinājums, lai uzzinātu, ko par to domā pats autors.

Mums kā tēli šķita interesti:

• Klaudija Jankovska

• Muižas pārvaldniece Zenta Slīpiņa

• Mācītājs Vismants Everts

Nobeigumā pārrunājām arī grāmatā atrasto kļūdu. Vai tu arī to atradi?

Turpinām detektīvu tēmu un ķeramies klāt pirmajam latviešu autoram vīrietim. Lasīsim  Andra Puriņa  "Lielā bērza noslēpumu". Nākamreiz tiekamies 25.septembrī pulksten 18:00 turpat - Kopienas centrā.

Par "Doktora Džekila un mistera Haida dīvainais stāsts" dodam apaļas 4 mellenes no 5. 

Šoreiz vienbalsīgi, turklāt viena mellene Stīvensonam klāt par to vien, ka darbs tapis 1886. gadā. Spriedām par to, kurā kastītē labāk darbu likt: 

Zinātniskā fantastika

Gotiskais šausmu romāns

Detektīvs

Domas dalījās, bet tas arī visai likumsakarīgi, jo šīs grāmatas tapšanas laikā slavenais Holms vēl nebija publicēts un neko pārlieku šaušalīgu romānā nesaskatījām, turklāt zinātniskais elements izrādījās vien nejaušība. Apspriedām trīs vispopulārākos centrālās tēmas definējumus:

• Katrā cilvēkā mīt labais un ļaunais un doktors Džekils un misters Haids  to illustrē.

• Doktors Džekils un misters Haids ir kā metafora tam, ka cilvēki savā būtībā ir dzīvnieki, kurus iegrožo sabiedrības uzspiestās normas.

• Doktors Džekils un misters Haids atspoguļo tikai divas no cilvēka daudzajām šķautnēm.

Arī šajā jautājumā mūsu domas dalījās, taču bijām vienisprātis, ka neviens no šiem definējumiem nav pilnīgi precīzs.  

Bridām tālāk tekstā un runājām par Haida pastrādāto sepkavību un vai par to būtu jāsauc tiesas priekšā arī Džekils un Atersons. 

Mazliet ķiķinājām par to, kādas tad varētu būt bijušas netiklības, kurām misters Haids nodevās 1886. gadā, kad pat atkailināta dāmas potīte skaitījās perversija. 

Runājām arī par dažādiem kārdinājumiem, un kuriem no tiem ļauties , bet kuriem labāk nē, kā arī par to, ka cilvēki ir tik dažādi. Vienam bērnībā izsmēķētā Prīma uz visu mūžu atsitusi jebkādu vēlmi smēķēt, bet citam pat vienā piegājienā izsmēķēta puspaciņa nav atstājusi nekādu ietekmi. Runājām arī par to, vai mūsdienās doktors Džeklis maz ko tādu censtos darīt, jo viss jau tāpat ir atļauts, bet pēcāk pašas atradām vairākus piemērus, kur nav viss atļauts,  vai ir, bet ne visos amatos. 

Un beigās skaists secinājums, ka grāmata zināmā mērā ir arī par brīvību būt sev pašam, lai arī kāds mošķis tevī neslēptos.

Notiekti iesakām diskusijām. Palasiet arī vēsturisko fonu, tas ir gana raibs un aizraujošs.

Smārdes grāmatu klubs "Tekstam pa pēdām" nākamreiz tiekas 28.08.2025. pulksten 18:00, lai runātu par Roberta Luisa Stīvensona grāmatu "Doktora Džekila un mistera Haida dīvainais stāsts" (sāksim detektīvu apli un pēc tam sekos novada autoru aplis)

Par "Ilūziju spēlēm" dodam 3.67 mellenes no 5.

 Mums patika, ka autore savā romānā piesakras tik nozīmīgām tēmām kā psihoterapija, senioru apkrāpšana un sievietes seksualitāte laulībā. Līdz galam gan nenoticējām tam, kā tika atainots terapijas process, toties mūs ļoti ielīksmoja tas, kā atrisinājās apkrāpšana un diskusijas raisīja Sibillas tēls, liekot mums apspriest sabiedrības attieksmi un gaidas no sievietes un seksa laulībā. No visiem grāmatas varoņiem mums visspilgtākie šķita -  Sarmīte Pelse un Ita. 

Mums pietrūka grandiozas kulminācijas grāmatas izskaņā, piemēram, cīņas par uzņēmumu, vai krāpnieka ķeršana vai kas tamlīdzīgs, un beigas bija drusku par saldu.

Visas atzinām, ka autores valoda bija raita un plūstoša, notikumi mūsdienīgi un aktuāli. 

Runājām arī par grāmatu vākiem un to, cik ļoti tie ietekmē vai neietekmē to, kāpēc izvēlamies grāmatu lasīt vai nelasīt.

Nākamreiz tiekamies Smārdes kopienas centrā 31.07. pulksten 18:00, lai runātu par Ingunas Dimantes grāmatu "Ilūziju spēles". 

"Sintijas stāstam" vienbalsīgi devām 4 mellenes no 5.

Runājām par to, vai mums labāk patīk grāmatas ar laimīgām biegām vai tomēr nē un mazliet pieskārāmies arī dokumentālā žanra īpatnībām.

Zīmīgi, ka visas pamanījām — grāmatas priekšplāna izvirzījies Kristapa un Sintijas mīlasstāsts, atstājot viņas attiecības ar māti otrā plānā. Daudz apspriedām to, kā galvenie varoņi jau no bērības iemācījušies ignorēt sāpes un cīnīties tām par spīti, kas reizē ir gan ģimenes locekļu saudzēšanas mehānisms, gan pašapmāns, lai izdzīvotu grūtos dzīves brīžus.

Apspriedām savas sajūtas par grāmatā aprakstīto Kristapa randiņu un to, kā viņš līdz tam tika, un arī Sintijas ģimenes attiecības ar ārsti.  Pa vidam kā saldais ēdiens iebira arī stāsti no pašu dzīvēm, jo paralēles un pretrunas vienmēr uzrodas pašas.

Kopumā feina lietainas vasaras dienas izskaņa, foršā kompānijā.

Nākamreiz tiekamies Smārdes kopienas centrā 27.06. pulksten 18:00, lai runātu par Annas Skaidrītes Gailītes grāmatu "Sintijas stāsts". Jūlija grāmatu izvēlas Benita.

"Vārnām" devām 4.33 mellenes no 5. 

Saruna izvērtās ļoti interesanta. Runājām gan par to, kā grāmata lika aizdomāties par savu attieksmi un aizspriedumiem, kas dzīvo mūsos, pret romu tautības cilvēkiem. Pārrunājām savas pieredzes saskarsmē ar romiem. 

No grāmatā minētājiem tēliem mums patika gan Sanna, jo viņa bija īsta cīnītāja, gan vīrišķīgais, bet introvertais Andrejs, gan ekscentriskā Rita. 

Domas dalījās par to, kā mēs interpretējām Sannas nāvi - no vienkārša negadījuma, līdz neapzinātai pašnāvībai depresijas iespaidā. Mums patika Lauras precīzā valoda, un tas, cik ticami viņa atainoja dzīvi bērnu namā un pēc tā. Šo bērnu nama sajūtu arī samanījām arī galvenās varones dzīvē Janas Egles stāstā "Judīte".