7.–8. klase

Katram teikumam ir sava uzbūve – tos iedala vienkāršos un saliktos teikumos.  Vienkāršā teikumā ir tikai viens gramatiskais centrs, savukārt salikts teikums tiek veidots vismaz no diviem gramatiskajiem centriem. 

Gramatiskajā centrā ietilpst teikuma priekšmets un izteicējs vai arī tikai viens no abiem, tos dēvē arī par virslocekļiem. Pārējie teikuma locekļi, kas atrodas teikumā, ir palīglocekļi. 

Ja teikumu veido tikai teikuma virslocekļi, tad tas ir vienkāršs nepaplašināts teikums (VNT). Ja teikumā bez virslocekļiem ir arī palīglocekļi, tad tas ir vienkāršs paplašināts teikums (VPT). 

• Lietus līst. (vienkāršs nepaplašināts teikums; lietus – teikuma priekšmets, līst – izteicējs)

• Šodien ārā līst riebīgs lietus. (vienkāršs paplašināts teikums, jo teikumā ir palīglocekļi (šodien, ārā – apstāklis, riebīgs - apzīmētājs))

Ja teikumā ir vairākas daļas jeb vairāki gramatiskie centri, veidojas salikts teikums. Katrai teikuma daļai ir savs gramatiskais centrs, katra teikuma daļa tiek atdalīta ar pieturzīmēm.  Atšķirībā no teikuma daļu savstarpējā sasaistījuma salikts teikums iedalās 3 veidos: salikts sakārtots teikums, salikts pakārtots teikums un jaukts salikts teikums. 

Salikts sakārtots teikums ir salikts teikums, kurā ir divas (vai vairākas) neatkarīgas daļas, katrā teikuma daļā ir savs gramatiskais centrs.

Sakārtota teikuma daļas var būt saistītas ar saistītājvārdu, tas ir, ar sakārtojuma saikli: un, arī, un arī, bet, tomēr, taču, turpretī, turpretim, vai, vai nu – vai, kā – tā, ne vien – bet arī, tiklab – kā arī, ne tikvien – bet arī, nevis – bet, gan – gan, te – te, drīz – drīz, ne – ne, nedz – nedz, ir – ir.

Salikta sakārtota teikuma daļas citu no citas visbiežāk atdala ar komatu, liekot to pirms sakārtojuma saikļa.

Piemērs: Katru gadu Latvijā 18. novembrī ir brīvdiena, turpretim Lietuvā brīvdiena par godu neatkarības dienai ir 16. februārī. 

Salikta sakārtota teikuma beigu pieturzīmi nosaka pēc pēdējās teikuma daļas izteikuma mērķa.

Piemēri: Es nekad neesmu peldējusies lietus laikā, taču varbūt tu esi to darījis? 

Varbūt rītdienai jāieplāno gājiens uz veikalu, tomēr es pēc slimības vēl nespēšu staipīt smagās somas.

Salikts pakārtots teikums ir tāds salikts teikums, kurā ir viena neatkarīga teikuma daļa un vismaz viena atkarīga teikuma daļa.

Neatkarīgo teikuma daļu sauc par virsteikumu, bet atkarīgo(-ās) teikuma daļu(-as) - par palīgteikumu(-iem).

Salikta pakārtota teikuma daļas saista pakārtojuma vārdi:

• pakārtojuma saikļi: ka, lai, vai, ja, jo, kamēr, līdz, kolīdz, līdzko, tikko, tiklīdz, tiklīdz kā, iekams (iekāms, iekam, iekām) kopš, pirms, tāpēc ka, tālab ka, tādēļ ka, tā kā, kaut, kaut gan, kaut arī, lai gan, lai arī, jebšu, it (itin) kā, nekā, tāpat kā, jo – jo;

• attieksmes vietniekvārdi: kas, kurš, kura, kāds, kāda;

• apstākļa vārdi: kad, kur, kurp, kāpēc, kādēļ, kālab, cik;

• vārdu grupas: no kurienes, uz kurieni, pēc tam kad.

Saliktā pakārtotā teikumā palīgteikumu no virsteikuma parasti atdala ar komatu.

Palīgteikums var atrasties aiz virsteikuma, tādā gadījumā komats liekams palīgteikuma priekšā. Tāpat palīgteikums var atrasties arī pirms virsteikuma vai starp virsteikuma vārdiem – tādā gadījumā palīgteikums jāatdala ar komatiem no abām pusēm.

Piemēri:

1) Es zinu, ka tavs mīļākais ēdiens ir aukstā zupa.

2) Tiklīdz mēs ieraudzīsim pludmali, varam apstāties.

3) Es vienmēr, kad man ir garlaicīgi, sāku skaitīt mušas istabā. 

Ja palīgteikumam nav ievadītājvārda, to sauc par bezsaikļa palīgteikumu, tas no paskaidrojamās teikuma daļas – virsteikuma vai cita palīgteikuma – atdalāms ar kolu vai domuzīmi.

Piemēri: 

1) Es iešu tev līdzi – darbs tiks paveikts ātrāk. 

2) Mani mīļākie svētki ir dziesmu svētki: visi dzied, satiekas, līksmojas kopā. 

Vairāk par saliktiem teikumiem vari uzzināt: uzdevumi.lv

Jaukts salikts teikums ir tāds paplašināts salikts teikums, kurā parādās vismaz 2 neatkarīgas daļas un vismaz 1 pakārtojuma daļa (palīgteikums).  Tāpat kā citos saliktos teikumos arī jauktā saliktā teikumā beigu pieturzīmi nosaka pēdējā neatkarīgā daļa. 

Jaukta salikta teikuma piemērs:

Skolēni cītīgi mācās, lai iegūtu labus vērtējumus, taču vēlāk jau kā pieaugušie apzinās, cik svarīga ir kvalitatīva izglītība. 

Divdabis ir īpaši veidota darbības vārda forma. Tām piemīt divējāda daba – 

1. darbības vārda un īpašības vārda daba;

2. darbības vārda un apstākļa vārda daba. 

Ja divdabim būs īpašības vārda daba, tas izteiks pazīmi, piemēram, darbības vārds "ziedēt" teikumā:

Ziedošais (kāds?) krūms ļāva sajust vasaras tuvumu. 

Ja divdabim būs apstākļa vārda daba, tas izteiks darbības veidu, piemēram, darbības vārds "strādāt" teikumā:

Saimniece strādājot (kādā veidā?) sarūpēja visiem mājiniekiem gardas pusdienas.