“Bija tik labi piedalīties mācības, kurās viss saturs nebija tikai pasniedzēja monologs,” tā kādu mācību noslēgumā man reiz teica viens no to dalībniekiem. Es biju pārsteigta. No vienas puses, šis teikums man lika aizdomāties – kā vispār ir iespējams, ka 21.gadsimtā vienīgais mācīšanas un mācīšanās veids ir sēdi-un-klausies vai lekcija tās arhaiskajā izpratnē?! No otras puses, tieši tad es sapratu, ka aktīvā mācīšanās pieaugušo izglītībā nav nemaz tik pašsaprotama, kā biju iedomājusies.

Es, protams, nesaku, ka lekcijas kā tādas būtu jāizmet atkritumu tvertnē, jo arī šādam mācīšanas un mācīšanās veidam ir sava vieta jebkurā izglītības sistēmā. Tiesa, pie nosacījuma, ka tiek ņemtas vērā izglītojamo vēlmes un vajadzības, kā arī citi efektīvas mācīšanās priekšnoteikumi. Taču es dodu priekšroku aktīvajām mācību un mācīšanās metodēm. Īpaši darbā ar pieaugšiem izglītojamajiem. Un tam ir zināms pamatojums. Tāpēc šajā rakstā centīšos izskaidrot, kāpēc būtu jāizmanto aktīvās mācīšanās metodes un kādi principi ir jāņem vērā to izvēlē.

Ļaujiet smadzenēm mācīties

Ir izpētīts, ka viens no galvenajiem iemesliem aktīvās mācīšanās metožu izmantošanai ir tas, ka cilvēka smadzenes šādas mācīšanās laikā mijiedarbojas ar mācību saturu dauzkārt labāk nekā pasīvās mācīšanās laikā. Tādēļ pasniedzēja uzdevums ir radīt tādus mācību apstākļus, kuros izglītojamais līdztekus pasīvajam teorijas apguves procesam tiktu iesaistīts mācību procesā arī fiziski (piemēram, uzdevumi ar kustībām), jo tā tiek veicināti gan domāšanas procesi (iepriekšējās pieredzes analīze, grupu diskusijas, svarīgākā izcelšana, rakstīšana u.tml.), gan arī emocionālie procesi (praktiska pieredze, pozitīvas emocijas rosinošas situācijas u.tml.).

Definējiet skaidrus mācību mērķus

Pirmā lieta, par ko pasniedzējam ir jādomā, uzsākot darbu pie mācību programmas izstrādes, ir tās mērķis. Vienkārši dalīties ar informāciju? Atklāt ko jaunu un nebijušu? Va jūsu kā pasniedzēja izvēlētais veids ir vienīgais veids, kā to panākt; iespējams ir citi – efektīvāki? Varbūt jūsu mērķis ir panākt, lai izglītojamie apgūst zināšanas un prasmes, kas viņiem var palīdzēt tuvākā vai tālākā nākotnē, piemēram, lai viņi iemācās kaut ko darīt savādāk, efektīvāk? Tiesa, no šī jautājuma izriet nākamais – kā mācību programmā paredzētās aktivitātes var viņiem palīdzēt apgūt tās vai citas prasmes?

Iespējams, jūsu mācību programmas mērķis līdztekus jaunu zināšanu un prasmju nodošanai ir veicināt izglītojamo komunikācijas prasmes, prasmi mācīties komandā – kopā ar citiem mācību dalībniekiem? Tāpēc ir būtiski definēt jebkurai mācību programmai sasniedzamos mērķus. Tā, ja jūs zināt, ka izglītojamajiem mācību noslēgumā ir jāprot praktiski pielietot jauniegūtās zināšanas un prasmes, arī jūsu izvēlētajām mācību metodēm jābūt praktiskām, balstītām dažāda veida aktivitātēs.

Kā redzams, ir visai daudz dažādu jautājumu, kas ir jāņem vērā, pirms jūs atverat mācību telpas durvis pat tad, ja tās ir digitālas. To rūpīga un savlaicīga izvērtēšana nodrošinās jūsu kā pasniedzēja elastību vēlāk – mācību procesa laikā, jo jūs labi pārzināsiet mācību galvenos elementus un varēsiet veikt kvalitatīvākas izvēles, lai palīdzētu izglītojamajiem apgūt paredzēto mācību vielu ātrāk, labāk.

Ir būtiski ņemt vērā, ka pieaugušie izglītojamie atšķiras no bērniem, pirmkārt un galvenokārt, ar savu pieredzi un vēlmi izvirzīt mācīšanās mērķus, kuru pamatā ir vēlme efektīvi pielietot mācībās iegūtās zināšanas un prasmes praksē. Tāpēc, ja jūs vērtējiet mērķus, ko vēlaties sasniegt mācību laikā kā pasniedzējs, ļaujiet saviem izglītojamajiem darīt to pašu, iekļaujot šo vērtēšanas procesu mācību programmā.

Izvēlieties mācību metodes pārdomāti

Ja jums šķiet, ka mācību izvērtēšanas procesam mācību programmās nav vietas – tas ir lieks laika patēriņš, ir īstais laiks apskatīt šo mācību metodi detalizētāk.

Izstrādājot mācību programmas, ir jāņem vērā, ka, lai mācības varētu notikt un tās būtu kvalitatīvas, šajās programmās iekļautajām metodēm ir jāsatur trīs elementi. Pirmkārt, lai rosinātu izglītojamo interesi par mācībām, tām ir jārada saikne ar viņu pagātnes pieredzi. Šajā gadījumā ir būtiski veidot mācību saturu tā, lai tas veicinātu izglītojamo iesaisti mācību procesā, un to iespējams panākt ar vizuāliem efektiem, novitāti un dažādību. Tāpat mācību metožu izvēlē ir jāievēro daudzveidība – izglītojamajiem ir jānodrošina iespēja pārmaiņus gan analizēt, gan arī praktiski darboties, tostarp sadarboties.

Dažādu pētījumu dati liecina, ka pieauguša cilvēka uzmanības noturēšanas vidējais laiks ir 10 līdz 20 minūtes. Tas, protams, nenozīmē, ka mācību sesijas nevar būt garākas. Gluži vienkārši ir jāizvēlas tādas mācību metodes, kas veicina izglītojamo koncentrēšanās spējas. Piemēram, stāstu stāstīšana, situāciju analīze, kā arī citas metodes, kas rada noteiktas asociācijas ar mācību tēmu, ir aizraujošas (piemēram, ar humora elementiem) un nodrošina dažādību.

Otrkārt, metodēm, kas tiek iekļautas mācību programmās, ir jāveicina informācijas iegaumēšana, pozitīvas emocijas un drošības sajūta. Proti, cilvēks nemācās, kad jūt, ka viņa pašcieņa var tikt iedragāta. Tāpat mēs nemācāmies, kad pārdzīvojam pārlieku lielu emocionālo spriedzi, nemieru vai bailes. Tāpēc mācību metodēm, kas tiek izmantotas darbam ar savstarpēji nepazīstamiem izglītojamajiem, ir jānodrošina mācību dalībnieku iepazīšanās, kā arī jāsekmē atvērta un draudzīga atmosfēra. Tas, cik veiksmīgi tiks īstenots šis uzdevums, ir atkarīgs no pasniedzēja attieksmes un īstenotajām aktivitātēm.

Piemēram, lai izglītojamie labāk iegaumētu informāciju, ir jāizmanto mācību metodes, kas ļauj apskatīt apgūstamo tēmu no dažādiem skatu punktiem, jo tas ir veids, kā efektīvi sasaistīt cilvēka zināšanas ar pieredzi. Tādējādi, prezentējot mācību dalībniekiem to vai citu informāciju un pēcāk apkopojot viņu pārdomas par tēmu rakstveidā, atkārtošanās ir lieka. Ir jāīsteno aktivitātes, kas nodrošina iespējami daudzpusīgāku skatu uz konkrēto tēmu. Šajā gadījumā ir būtiski ņemt vērā vispārzināmo patiesību – jo vairāk dažādu saikņu smadzenes izveido, jo labāk.

Viens no galvenajiem atmiņas darbības likumiem paredz, ka efektīvākais informācijas iegaumēšanas veids ir atkārtošana. (1) Vai tiešām!? Vienas un tās pašas informācijas atkārtošana uz riņķi, kamēr cilvēks to iemācās no galvas!? Jāsaka, ka šis uzskats neatbilst patiesībai. Kā jau minēju iepriekš, informācijas iegaumēšana var tikt veicināta ar dažādām metodēm. Piemēram, informācijas atkārtošana, izmantojot dažādus palīglīdzekļus (attēlus, piezīmes u.c.), palīdz izveidot un nostiprināt zināšanas daudz efektīvāk, nekā tās “iekalšana”, jo veido spēcīgākas saiknes ar atmiņu.

Visbeidzot, treškārt, lai izglītojamie mācītos, pielietotu jauniegūtās zināšanas praksē, kā arī attīstītu jaunus paradumus, tā radot jaunus uzvedības modeļus, mācību programmā iekļautajām metodēm ir jāveicina reāla darbība. Praktiski vingrinājumi, uz problēmām balstīta mācīšanās un pieredzes apzināšanās ir tikai daži no veidiem, kā nodrošināt izglītojamajiem jaunu pieredzi, jo cilvēka smadzeņu attīstību ir veicinajuši problēmu risināšanas procesi. Pateicoties secinājumiem, kas radušies šajos procesos, kā arī jaunām pieejām, kā darīt lietas, ir bijis iespējams progress un mēs šodien esam tur, kur esam. Tādējādi nav absolūti nekāda pamata uzskatīt, ka tēmas apžļambāšana nav mūsdienīgs mācīšanās veids vai tā ir nepiemērots, mācību procesu bremējošs mācīšanās veids?

Aprēķiniet mācību norises laiku reālistiski

Analizējot un salīdzinot dažādas mācību metodes, jūs redzēsiet, ka ir tādas, kuru īstenošana ir ļoti vienkārša, un ir arī tādas, kuru īstenošana paģēr noteiktu prasību ievērošanu. Tāpēc ir ļoti būtiski maksimāli precīzi aprēķināt mācību programmas laika ietvaru (piemēram, 1,5 stundu ilgam semināram tas būs krietni mazāks nekā trīs dienu ilgtai mācību sesijai). Šeit ir vērts atcerēties, ka jebkuras aktivitātes īstenošanai nepieciešamo laiku visprecīzāk var noteikt, izmēģinot šo aktivitāti praksē.

Iespējams, kādam, šo lasot, varētu rasties jautājums – kā notestēt jelkādu aktivitāti, ja tev nav mācību grupas? Atbilde ir pavisam vienkārša – esiet radoši! Izmantojiet šim nolūkam kolēģus vai pat ģimenes locekļus. Galvenais neaizmirstiet uzņemt laiku sava “testa” sākumā un apturēt tā beigās.

Jāpiebilst, ka šī taktika ļauj ne tikai objektīvi noteikt mācību programmas īstenošanai nepieciešamo laiku. Tā ļauj arī savlaicīgi identificēt mācību programmas “vājos punktus”, lai to pilnveidotu.

Ņemiet vērā mācību norises vietas specifiku

Kā jau minēju iepriekš, viena no veiksmīga mācību panākumu atslēgām ir kustību elementu iekļaušana to procesā. Lai varētu īstenot šo nosacījumu, ir nepieciešama vieta (parasti – fiziska telpa). Piemēram, mazā, šaurā klases tipa telpā kustību iespējas ir ļoti ierobežotas – tās aprobežojas būtībā ar pagriešanos ar seju pret blakussēdētāju. Tādējādi, plānojot mācības, parūpējieties par mācībām labvēlīgu vidi. Turklāt ņemiet vērā, ka šis ir tas gadījums, kad jāsaka – proaktivitāte atmaksajas. Piemēram, noskaidrojiet laicīgi, kādā telpā notiks mācības, lai varat pielāgot mācību metodes telpai, nevis otrādi. Vai izrādiet drosmi un informēt mācību organizatorus par savām vēlmēm attiecībā uz potenciālo mācību norises vietu.

Tāpat esiet elastīgi un nepieciešamības gadījumā mainiet mācību metodes. Piemēram, ja mācību telpa nav liela un lielāku grupu nevar sadalīt vairākās mazākās, kas strādātu atsevišķi, vienmēr pastāv iespēja organizēt mikro grupas, aicinot apspriest to vai citu jautājumu blakussēdētājus.

Pielāgojiet mācību metodes mācību dalībniekiem

Gatavojoties mācībām, ir būtiski izpētīt mācību grupas dalībnieku profilu, lai noskaidrotu – kas ir tie cilvēki, ar kuriem jums būs jāstrādā. Jo, piemēram, aktīvās mācību metodes, kas būs piemērotas sportiskiem jauniešiem, kuriem fiziski izaicinājumi nesagādā grūtības, diez vai būs piemērotas arī vecāka gadagājuma cilvēkiem. Arī diskusiju moderēšanas principi dažādām izglītojamo grupām var atšķirties.

Kas ir būtiski – lai nodrošinātu augstas kvalitātes mācības, iekļaujiet to programmā tikai pārbaudītas mācību metodes, par kuru efektivitāti esat pārliecinājies vai pārliecinājusies praksē un kuras spējat izmantot pārliecinoši. Tas nebūt nenozīmē, ka nevarat izmantot jaunākās, progresīvākās mācību metodes. Ja konkrētā metode jums ir jauna, izmēģiniet to ar saviem kolēģiem vai mājiniekiem un tikai tad izlemiet, vai tā varētu būt piemērota jūsu plānoto mācību dalībniekiem.

Analizējiet mācību rezultātus

Kuras mācību metodes, strādājot ar to vai citu izglītojamo grupu, uzrādīja visaugstāko efektivitāti? Vai tās būtu jāpielāgo? Vai mācībām paredzētais laiks tika izmantots lietderīgi, ņemot vērā mācību mērķus un plānotos rezultātus?

Šie ir tie jautājumi, kuriem es iesaku pievērsties uzreiz pēc mācībām, nevis “kaut kad” vēlāk, kad būs vairāk laika un iespēju. Jebkuram pasniedzējam ir jāizvērtē paveiktā darba rezultāti un jāapkopo galvenās atziņas, jo tās ir būtiski paturēt prātā, gatavojoties citām mācībām. Tāpat vienmēr ir vērts uzdot sev jautājumu – kādi varētu būt papildu ieguvumi tam, ka konkrētie cilvēki pulcējas konkrētajā telpā, lai mācītos?

Pastāv daudz tīmeklī balstītu risinājumu, e-mācīšanās rīku un tiešsaistes sadarbības iespēju. Grupu mācībām klases tipa telpā vajadzētu paaugstināt gan mācīšanās efektivitāti, gan arī izglītojamo motivāciju mācīties, nevis padarīt šīs mācības garlaicīgas. Piemērotu mācību metožu izvēle var sniegt būtisku ieguvumu grupas dalībniekiem, ļaujot viņiem mācīties vienam no otra un saņemt citu grupas dalībnieku atbalstu.

Mācību metožu izvēles principu kopsavilkums:

• Analizējiet mācību rezultātus, ņemot vērā mācību programmas mērķus.

• Neaizmirstiet, ka izglītojamajiem jābūt iesaistītiem mācību procesā ar visiem viņu sajūtu un izziņas procesiem.

• Pieaugušo mācībās izmantotajām metodēm ir jāveicina:

• saikne ar izglītojamo pagātnes pieredzi, veicinot viņu interesi par mācībām un iesaisti mācību procesā;

• informācijas iegaumēšana, pozitīvas emocijas un drošības sajūta;

• reāla darbība.

• Izvēloties atbilstošākās mācību metodes, ņemiet vērā to īstenošnaai nepieciešamo laiku.

• Ņemiet vērā iespējamos ierobežojumus un iespējas, ko var radīt mācību telpa.

• Piemērojiet mācību metodes katrai konkrētajai mācību grupai, ņemot vērā tās dalībnieku profilu.

• Izvērtējiet mācību noslēgumā, kuras mācību metodes bija atbilstošas (ļāva sasniegt iecerēto smācību mērķus) un kuras vajadzētu mainīt vai pilnveidot efektīvākai tās vai citas tēmas mācīšanai.

(1) “Aju toimimise reeglid” J. Medina 2008 lk 129-151