Vidējo platumu Cikloni

Vidējo platumu cikloni principiāli atšķiras no tropiskajiem cikloniem un "Polar low".

Ciklona dzimšanu augšanu un intensificēšanos sauc par cikloģenēzi ("Cyclogenesis"). Savukār tā pavajināšanos un izjukšanu sauc pa ciklolīzi ("Cyclolysis")

Ir divi vadošie vidējo platuma grādu ciklonu attīstības modeļi:

    • Polārās frontes jeb Norvēģu modelis - modelis, kurš tika izstradāts jau I pasaules kara laikā balstoties uz vurzemes novērojumiem. Idealizēta ciklona atīstības stadijas dotas attēlā zemāk.
    • Shapiro-Keyser - Daži virs atklātiem ūdeņiem(okeana) strauji attīstošies cikloni to attīstības sākuma sadijā neatbilst Norvēģu modelim. 1990 gadā Shapiro un Keyser publicēja modeli, kur šādus ciklonus apraksta. Zemāk dots idealizēts ciklona attīstības modelis.

Cikloģenēze

Vidējo platumu cikloni parasti veidojas uz polārās frontes, kad virs tās rodas nestabilitāte. Kā tika minēts, tad polārā fronte parasti ir zem "Jet Stream". Planetāro viļņu (Jet Stream viļņi ziemeļu dienudu virzienā) gadījumā "Jet Stream" var radīt nestabilitāti diezgan plašā apgabalā. Pamatā ir divi sekojoši mehānismi

Mehānisms 1:

Jet stream virzās dienvidu virzienā, tad dēļ attāluma palielināšanās no zemes rotācijas ass un impulsa momenta saglabāšanās likuma, tās ātrums samazinās un rodas konverģence. Savukārt, kad "Jet Stream" virzas ziemeļu virziena, tās ātrums palielinās un rodas diverģence. Šis mehānisms rada apmeram ar kārtu 1-3 cm/s gaisa pacelšanos plašā apgabalā.

Mehānisms 2:

Izteiktu Joslu kur "Jet Stream" ir visstiprākais sauc par "Jet Streak". Tur kur "Jet Streak" beidzas (izeja) parasti rodas augšējo troposfēras slāņu diverģence, kas rada apakšējo troposfēras slāņu konverģeni. Šis mehānisms rada apmeram ar kārtu 4-7 cm/s gaisa pacelšanos.

Kaut arī mehānisms 2 var dot lielāku piezemes slāņa konverģenci respektīvi arī lielāku gaisa pacelšanās ātrumu, tas ir daudz mazākā horizontālā apgabalā nekā mehānismam 1.

Zemāk dots piemērs, kur sektors 1 apzīmē aogabalu, kur piezemes slānī konverģenci rada mehanisms 1, bet sektors 2 norāda apgabalu, kir piezemes slāni konverģenci rada mehānisms 2.

Tur kur abi apgabali pārklājas iespējams(bet ne oblogāti), ka ir vislielākā konverģence. Ja šie konverģences apgabali vēl nav kāda ciklona ietekmē, tad šeit ir liela iespēja rasties jaunam ciklonam, īpaši kur abi apgabali pārklājas. Savukārt ja ciklons jau ir izveidojies, tad no šiem apgabaliem tas var saņemt lielu enerģijas daudzumu no latentā siltuma.