Globālā cirkulācija

Zemeslode dažādos platuma grādos no saules saņem dažādu siltuma daudzumu - tuvāk ekvatoram vairāk bet tuvāk poliem mazāk. Tādēļ tuvāk ekvatoram vidēji ir siltāks un tuvāk poliem aukstāks.

Vienādā spiedienā aukstāks gais ir blīvāks par silto gaisu. Tadēļ virs ekvatora sasilušais gais ceļas augšup, bet virs poliem gaisa masas grimst. Ja nebūtu zemes rotācijas un visu zemeslodi klātu ūdens, vai arī tā būtu vienmērīgs līdzenums, kā arī zemes ass būtu perpendikulāra saules orbītai. tad veidotos "Vienas šūnas cirkilācija", kad piezemes vēš pūstu no ziemeļiem uz dienvidiem, bet atmosfēra augšējos slāņos no dienvidiem uz ziemeļiem. Dēļ zemeslodes rotācijas vienas šūnas vietā ir 3. Tādēļ ir divas joslas kur gais ceļas augšup: ekvators un vidējie paltuma grādi (ap 60 paralēli). Savukārt gais grimst ap 30 paralēli un poliem. Vietās kur gais ceļas augšp ir pazemināts spiediens, bet kur grimst palielināts.