Redzējums : Latvijas nākotne.
Jau 2008. gada pavasarī, kad dibināju Balto kopu, rakstīju programmu un mērķus, kas noteica cilvēku sadarbību bez naudas līdzekļiem, kā arī plašu sabiedrības pašorganizēšanos visos līmeņos. Jau tad, kad vēl par krīzi neviens nerunāja un kad tikai sāka mazliet svārstīties dolāra kurss pasaules finansu tirgos, jutu un secināju ka būs lielas ziepes. Tajā laikā daži mani draugi smīkņāja par maniem vārdiem, bet šodien jautā padomu kā rīkoties. Tos arī neatsaku.
Bet par lietu tuvākā un tālākā nākotnē. Jau šobrīd, bet rudenī tas būs jau skaļi pateikts - valsts vara vēlās, lai tai vadības groži tiktu atņemti. Tieši atņemti, jo tā viņi cer legāli tikt vaļā no atbildības par izdarīto - sak, paši atņēmāt, mēs jau būtu turpinājuši un izveduši visus saulītē, tagad tiekat galā kā nu mākat. Viņiem būs vienalga kas to varu atņems - SVF, ES, Ziemeļvalstu alianse vai paši tautieši, galvenais, lai atņem.
Aizdevums mums neko nedod un nedos, jo sociālā politika tiek grauta aizvien vairāk. Mērķis - pēc iespējas ātrāk panākt tautā kritisko brīdi, kad tautai neizturēs nervi. Šis scenārijs mani biedē visvairāk, jo tas nozīmē varas vakuumu kādu laiku un "bezpriģelu". Tas nozīmē, ka nebūs nedz likumsargu, nedz medicīnas, nedz armijas, nedz arī ārkaŗtas dienestu. Tad būtu milzīgas vajāšanas, laupīšanas. Liela iespējamība, ka kāda kaimiņvalsts ieved savu karspēku ar ieganstu, lai uzturētu kārtību.
Bet labā vēsts ir tā, ka šobrīd ļoti saspiežas laiks un pateicoties tam, daudzas negatīvās prognozes pēdējā brīdī ar saprātīgu rīcību ir novēršamas. Daži ir lasījuši manas "Vēstules no nākotnes", kurās bija aprakstīts scenārijs pēc visiem sazvērestības teorijas(pareizāk - realitātes) principiem, kad cilvēki slēpjas zem zemes izraktās katakombās, pa zemes virsu klaiņo bruņotas bandas un tad, nodiktējot īpaū pakļaušanās noteikumus, varu pārņem un kārtību nodibina Jaunās pasaules kārtības izveidotāji. Paldies, Dievam, šim scenārijam nebūs piepildīties, jo tas lūzuma periods, kam vajadzēja sekot šiem notikumiem ir palaists garām. Līdz ar to, tas apliecina, ka mēs paši varam mainīt savu realitāti.
Tagad paturpināsim. Līdz rudenim cilvēki sāks saprast, ka uz valsti nevar paļauties pilnīgi nekādā veidā. Cilvēki sāks organizēties. Katrā ciemā un pagastā cilvēki sapulcēsies uz regulārām sapulcēm, sauktām par kopmielastiem, jo katrs nāks ar savu groziņu un apspriedīs kopējas izdzīvošanas perspektīvas savā reģionā. Cilvēki izvērtēs savus aktīvus un resursus un precīzi sāks plānot to kopēju izlietošanu. Piemēram - Jānim ir traktors, ko banka grasās atņemt. Visi kaimiņi metīsies aizstāvēt Jāni un neļaus traktoru atņemt, jo ar to visi varēs nākamo pavasari apstrādāt laukus. Tiks plānots ko un kā stādīt, sēt, lai varētu sadalīt visiem pienākoši. Pensionāri kopīgi pieskatīs ciema bērnus un bezdarbnieki skolotāji tos apmācīs. Vecāki par skološanu varēs norēķināties arī ar pārtiku, malku un apģērbu. Protams, visus līdzekļus cieminieki paturēs pie sevis. Valsts vēl mēģinās kaut kā iejaukties, bet visi šie mēģinājumi apstāsies, jo represīvajos orgānos strādājošie arī ir tikai cilvēki, kuru radi dzīvo laukos un visiem ir noriebusies šī kārtība.
Tiks liktas lietā jaunās tehnoloģijas. Jau šobīd Latvijā ir iespējams izgatavot gan savus vēja ģeneratorus, saules paneļus, trieces ūdens pumpjus, HHO gāzes ģeneratorus, malkas gāzes motorus, elektrības ražošanas iekārtas, polimēru pārtveices sistēmas u.t.t. tas viss tiks celts priekšā un sabiedrība to sāks izmantot aizvien aktīvāk.
Valsts vara un pārvalde var pastāvēt tikai tad, ja tai ir likumpaklausīgi un apmierināti pilsoņi, kuri maksā nodokļus, rada vērtības un šo sistēmu uztur. Līdz ko tas tā nav, tad arī beidz pastāvēt valsts kā struktūra. Tas nenozīmē, ka Latvija vairs nebūs. Būs, bet tikai pakāpeniski sabruks visa esošā sistēma. Visticamāk līdz 2012. gadam.
Principā, sabiedrība no šīs krīzes tikai iegūs, jo iemācīsies sadarboties, pretēji eirotehnokrātu ideoloģijai par konkurenci. Sabiedrība konsolidēsies ne vairs tikai patriotiskās dziesmās, bet reālā dzīvē. Tikai tad sabiedrība jutīsies neatkarīga. Lai arī būs grūti laiki, tomēr cilvēki jutīsies stabilāk. Stabilāk tādēļ, ka ikviens, kurš nebūs slinks un tendēts iegūt neko nedarot, tiks uzņemts un tam būs nodrošināts darbs, iztika un pajumte. Daudziem būs grūti atteikties no divām ģiemens mašīnām un plazmas TV, bet tas būs pārejoši. Cilvēki sāks mainīt vērtību sistēmu, pretēju tai, kādu mums iedvesa pēdējos padsmit gados.
Jau ap 2010. gadu daudzi tagadējie "miljonāri" bēgs prom no Latvijas, jo viņi nevarēs pat izkāpt no sava auto, lai ceļmalā pačurāt, jo bū reāla iespēja dabūt lodi pakausī vai akmeni pa galvu. Tie, kas būs naudu godīgi nopelnījuši, sāks saprast, ka jābūvē Latvijai vajadzīgas pārtikas un sadzīves peču ražotnes. Viņi ieguldīs naudu šādos projektos un tauta tos atbalstīs. Beigsies laiki, kad peļnas procentam jābūt 20 % - 50 % apmērā, bet uzņēmēji būs laimīgi ja varēs nopelnīt 5 % - 10 %.
Domāju, ka 10. Saeimas vēlēšanas nenotiks. Ja notiks, tad tās būs balstītas uz mažoritāro principu. Daudzi ierēdņi pametīs valsts darbu, jo būs kauns būt ierēdnim šajā sistēmā.
Ap 2012. - 2015. gadu Latvija sāks lēnām sakārtoties un atkal iegūt valsts formu. Vecā sistēma būs pilnībā likvidēta. Vietējās bankas būs beigušas pastāvēt, ārzemju - pametušas Latviju. Kredīti netiks atdoti, jo cilvēki sāks vardarbīgi aizstāvēties pret banku vēlmi atņemt vienīgo ģimenes mitekli.
Tiks izveidot jauna pārvaldes sistēma Latvijā. Latvija būs prezidentāla republika, kur būs ap 15 cilvēku liels Ministru kabinets un katram ministram būs ne vairāk par 50 cilvēku liela komanda, jeb ministrija. Partijas nebūs. Ministri bšu savas nozares augsta līmeņa profesionāļi. Neuzrakstīšu šeit pilnu redzējumu par jauno iekārtu, struktūru un izpildvaru, jo tas būs pārlieku gari.
Būs spēcīga pašvaldību politika. Latvija teritoriāli būs atkal sadalīta rajonos un pagastos. Katrā pagastā cilvēki ievēlēs savu pagastveci un viņa palīgus nepieciešamajās nozarēs. pagast un tā ļaudis noteiks savā teritorijā esošās lietas. Valsts varai būs vispārējas likumdevēja un izpildvaras funkcijas.
Pats galvenais, ka tauta būs dzīvespriečiga, patriotiska, tik kopta tautas kultūra un cilvēki jutīsies laimīgi. Bet līzd tam ir vēl kādi gadi 7 ejami cauri lielām grūtībām, pacietību un milzīgu vēlmi beidzot ieraudzīt un paņemt SAVU VALSTI!"
(autors nezināms)