vegetarian
Veģetārisms un bads.
Kāda ir saistība starp paradumu ēst gaļu un vides problēmām, nabadzību, badu?
Daudzi zinātnieki, ekonomisti un ekologi aizstāv veģetārismu kā līdzekli bada, nabadzības un vides problēmu risināšanai uz mūsu planētas. Lai iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktus, kas dod 1 kilokaloriju, tiek izmantoti augu izcelsmes produkti, kas spēj dot vidēji 29 kilokalorijas, - šī attiecība, saskaņā ar ASV Lauksaimniecības departamenta datiem, ir 1:14 pienam, 1:26 olām un 1:54 liellopu gaļai. Aptuveni 90 procentus no augu barības zālēdāji dzīvnieki izmanto savai vielmaiņai, un tikai 10 procenti no barības tiek pārvērsti dzīvnieku ķermeņa struktūrās. Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošana ir daudzreiz neefektīvāka par graudaugu, dārzeņu un augļu audzēšanu, it īpaši industrializētajās fermās attīstītajās valstīs.
"Mājlopi ir viens no galvenajiem nopietnāko vides problēmu cēloņiem, un ir nepieciešama steidzama rīcība, lai glābtu situāciju," vēstīts Apvieno Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ziņojumā, kas tika publicēts 2006. gada novembrī un kura pilnais teksts pieejams šajā lapā.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) apkopotā informācija atklāj, ka lopkopības nozare rada vairāk globālo sasilšanu izraisošo gāzu nekā viss pasaules transports, kopā ņemot. Lopkopības vajadzībām šobrīd tiek izmantoti 30 procenti visas sauszemes un 70 procenti lauksaimniecības zemju. Lopkopības nozare ir galvenais mežu izciršanas iemesls. Šo un citu iemeslu dēļ ANO lopkopību uzskata par galveno sugu un bioloģiskās daudzveidības izzušanas cēloni. Mūsdienās mājlopi veido 20 procentus no sauszemes dzīvnieku kopējās masas.
ANO brīdina, ka lopkopība, visticamāk, ir arī galvenais ūdens piesārņojuma avots un galvenais ūdens patēriņa pieauguma veicinātājs. Lopkopības radītā ūdens piesārņojuma dēļ cilvēcei nākas saskarties ar tādām problēmām kā "mirušās" zonas piekrastes ūdeņos, koraļļu rifu iznīkšana, cilvēku veselības pasliktināšanās, rezistence pret antibiotikām u.c. ANO ziņo, ka, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs mājlopiem tiek izbaroti 50 procenti no visām saražotajām antibiotikām, kuras caur gaļu un pienu vēlāk nonāk cilvēku organismā.
Attīstītajās valstīs mājlopiem tiek izbarota lielākā daļa no ikgadējās labības ražas. Piemēram, saskaņā ar ASV Department of Agriculture (www.usda.gov) datiem Amerikas Savienotajās Valstīs aptuveni 90% sojas, 80% kukurūzas un 70% graudu ražas apēd fermas dzīvnieki.
Augu izcelsmes produkti bez dzīvnieku starpniecības ar uzturu varētu nodrošināt daudz lielāku cilvēku daudzumu nekā pašreiz. Veģetārieša pabarošanai tiek izmantots daudzreiz mazāk augu, mazāka zemes platība, mazāk ūdens, kā arī mazāk pesticīdu un herbicīdu nekā visēdāja pabarošanai. Dabas resursus, kas tiek izmantoti gaļas lopiem paredzētās lopbarības audzēšanā, var izmantot daudzreiz efektīvāk, piemēram, pārtikas graudu audzēšanā. Efektīvāka resursu izmantošana nozīmētu lētāku pārtiku, kuru varētu atļauties arī pasaules visnabadzīgākie iedzīvotāji.
Worldwatch institūts (www.worldwatch.org) uzskata, ka "ievērojams gaļas patēriņa samazinājums attīstītajās valstīs uzlabotu sabiedrības veselības stāvokli un atvieglotu veselības aprūpes sistēmas darbību; mazāki mājlopu ganāmpulki nozīmētu mazākas ganību un labības tīrumu platības, kas ļautu atjaunoties lauksaimniecības resursu bāzei. Pasaules iedzīvotāju skaitam pieaugot, gaļas patēriņa samazinājums ļautu efektīvāk izmantot ūdens un zemes resursus, kuru daudzums uz vienu cilvēku nepārtraukti rūk, tajā pašā laikā augu valsts izcelsmes produkti kļūtu pieejamāki bada skartajās valstīs".
Kornelas universitātes (www.news.cornell.edu) speciālisti uzsver, ka "dzīvnieku olbaltuma ražošanai ir nepieciešams vismaz astoņas reizes vairāk fosilā kurināmā nekā augu olbaltuma ražošanai, lai gan iegūtais dzīvnieku olbaltums ir tikai 1,4 reizes barojošāks par tādu pašu augu olbaltuma daudzumu".
Arī zvejniecība nodara lielu postu dabai. Saskaņā ar ANO aprēķiniem vairāk nekā 70% pasaules zivju sugu ir izzudušas vai atrodas tuvu izzušanai. Zvejojot ar traļiem, kuri mūsdienās tiek nolaisti līdz pat divu kilometru dziļumam, tiek nodarīts neatgriezenisks posts dziļo ūdeņu ekosistēmām. Katru reizi, kad tīkls tiek vilkts pa dzelmi, tiek iznīcināts līdz 25 procentiem dzīvās radības, kas mīt jūras gultnē.
Veģetārs uzturs nespēj likvidēt visas augšminētās problēmas, taču atteikšanās no gaļas un dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņa samazināšana var dot nozīmīgu ieguldījumu nabadzības un bada mazināšanā, kā arī vides problēmu risināšanā.