Trūmena šovs (slepeni)
Mikročipu implanti un prāta kontrole
1948. gadā Norberts Veiners izdeva grāmatu “Kibernētika”, kas tika definēta kā neiroloģiska komunikācija un kontroles teorija, kas šajā laikā tika lietota šaurās aprindās. “Informācijas sabiedrības tēvs” Joneji Masuda izklāstīja savas bažas 1980.gadā, norādot, ka mūsu brīvību Orvela stilā apdraud kibernētiskās tehnoloģijas, par kurām nekāda priekšstata nav lielākajai daļai cilvēku. Šīs tehnoloģijas saista cilvēku prātus ar implantētiem mikročipiem, kuru vada satelīti, kurus kontrolē superdatori, kas bāzēti uz zemes.
Pirmie prāta implanti ķirurģiski pacientiem tika ievietoti 1974.gadā Ohaijo štatā ASV un Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Prāta elektrodi tika ievietoti mazu bērnu galvaskausā 1946. gadā bez viņu vecāku ziņas. 1950–tajos un 60–tajos gados elektriskie implanti tika ievietoti dzīvnieku un cilvēku smadzenēs, īpaši ASV, kas notika uzvedības maiņu un prāta un ķermeņa funkcionēšanas izpētes laikā. Prāta kontroles metodes tika izmantotas mēģinājumos mainīt cilvēku uzvedību un attieksmi. Prāta funkciju ietekmēšana kļuva svarīgs militārs un izlūkošanas faktors. Pirms trīsdesmit gadiem prāta implantus varēja ieraudzīt rentgena staros 1 centimetra diametrā. Nākamie implanti samazinājās līdz rīsa grauda lielumam. Tie tika izgatavoti no silikona, bet vēlāk – no gallija arsenīda.
Mūsdienās tie ir pietiekami mazi, lai ķirurģisko operāciju laikā tos varētu ievietot kaklā vai mugurā un arī intravenozi dažādās ķermeņa daļās ar vai bez personas piekrišanas. Turklāt ir gandrīz neiespējami tos atrast vai izņemt.
Tehniski iespējams, ka ikvienam jaundzimušajam tiek ievietots mikročips, kurš funkcionē, lai identificētu personu daļu viņa dzīves. Šādi plāni slepeni tiek diskutēti ASV bez jebkādas publiskas apspriešanas. Zviedrijas premjerministrs Olofs Palme 1973.gadā atļāva ievietot implantus cietumniekiem un bijušais Datu inspekcijas ģenerāldirektors Jans Frīzs atklāja, ka pansionātu pacientiem implanti tika ievietoti 80.-to gadu vidū. Tehnoloģija tika atklāta 1972.gada Zviedrijas valsts pārskatā.
Implantētajām personām ir iespējams izsekot jebkurā vietā. Viņu prāta funkcijas var tikt novērotas ar superdatoriem un pat mainītas, izmainot frekvences. Slepeno eksperimentu izmēģinājuma trusīši bija cietumnieki, zaldāti, pacienti ar garīgās attīstības traucējumiem, bērni – invalīdi, kurli un akli cilvēki, homoseksuāļi, vientuļas sievietes, veci cilvēki un jebkura cita “kritiskā” grupa, kura iekļuva elitārajos eksperimentos.
Mūsdienu mikročipi darbojas ar zemas frekvences radiosignāliem. Ar satelītu palīdzību implantētā persona var tikt virzīta uz jebkuru vietu pasaulē. Šī tehnika saskaņā ar doktora Karla Sandersa vārdiem tika izmēģināta arī Irākas karā. Sanders izgudroja ierīci, kas vada cilvēku prātus un tiek ievadīta cilvēkā. (Agrāk Vjetnamas karā kareivjiem tika ievadīts Rembo čips, lai palielinātu adrenalīna līmeni asinīs). Superdatori, kas apstrādā datus ar ātrumu 20 miljardi bitu sekundē ASV Nacionālās drošības aģentūrā tagad varēja “redzēt un dzirdēt”, ko kareivji pieredzēja kaujas laukā ar attālinātās uzraudzības sistēmas palīdzību.
Kad 5 mikromilimetru mikroprocesors (mata diametrs ir 50 mikromilimetri) ir ievietots acs optiskajā nervā, tas izvelk neiroimpulsus no prāta, kas ietver pieredzēto, saosto, redzēto un implantētās personas balsi. Pārsūtīti un saglabāti datorā, šie neiroimpulsi var tikt projicēti atpakaļ uz personas smadzenēm caur mikročipu. Izmantojot attālināto uzraudzības sistēmu uz zemes bāzēto datoru operators var nosūtīt elektromagnētiskās ziņas (kodētas kā signālus) nervu sistēmai, ietekmējot subjekta uzvedību. Ar attālināto uzraudzības sistēmu palīdzību veseli cilvēki var tikt stimulēti redzēt halucinācijas un dzirdēt balsis.
Katra doma, reakcija, dzirdētais un redzētais izraisa konkrētu neiroloģisku potenciālu, reakciju un piepilda prātu un tā elektromagnētiskos laukus, kuri tagad var tikt atšifrēti domās, attēlos un skaņās. Elektromagnētiskais stimuls var izmainīt personas sapratni un ietekmēt muskuļu aktivitāti, izraisot sāpīgus muskuļu krampjus, kas izraisa mokas.
ASV Nacionālās drošības aģentūras elektroniskā uzraudzības sistēma var vienlaicīgi izsekot un vadīt miljoniem cilvēku. Katram no mums ir unikāla bioelektriska rezonanses frekvence, tieši tāpat kā ikvienam ir unikāli pirkstu nospiedumi. Ar elektromagnētisko frekvenci prāta stimuls var tikt atšifrēts, un pulsējoši elektromagnētiskie signāli var tikt aizsūtīti uz smadzenēm, liekot saņēmējam izjust vajadzīgos balss un vizuālos efektus. Šī ir elektroniskā karošanas forma. ASV astronauti tika implantēti, pirms tos nosūtīja uz kosmosu, lai varētu izsekot viņu domām un emocijām 24 stundas diennaktī.
Iespējams izveidot arī perfektu kiberkareivi. Šī slepenā tehnoloģija tiek izmantota militārajos spēkos vairākās NATO valstīs kopš 1980-tajiem gadiem, un par to nav dzirdējusi ne civilā, ne akadēmiskā sabiedrība. Šī nedaudzā informācija par tik agresīvām prāta kontroles sistēmām ir piejama vienīgi profesionālos un akadēmiskajos žurnālos.
ASV Nacionālās drošības aģentūras Signālu inteliģences grupa var no attāluma uzraudzīt cilvēka prāta informāciju, atšifrējot izraisītos potenciālus (3.50 HZ, 5 milivati), kurus rada prāts. Cietumniekiem, ar kuriem tika veikti eksperimenti Gēteborgā un Vīnē, tika atrasti smadzeņu ievainojumi. Palēninātā asins cirkulācija un nepietiekams skābekļa līmenis labajā smadzeņu puslodē ir sekas tam, ka implanti bieži vien tika operatīvi ievietoti. Somijā viens no eksperimentējamajiem piedzīvoja smadzeņu atrofēšanos un bezsamaņas lēkmes dēļ skābekļa trūkuma smadzenēs.
Prāta kontroles tehnoloģijas var tikt izmantotas arī politiskiem mērķiem. Prāta kontroles mērķis mūsdienās ir stimulēt attiecīgās personas vai grupas rīkoties pretī viņu pašu pārliecībai un interesēm. Zombētie cilvēki var arī tikt ieprogrammāti noslepkavot un pēc tam neatcerēties viņu izdarīto noziegumu. Satraucošus šī fenomena piemērus var atrast ASV.
Kluso karu veic militāristi un izlūkdienesti pret parastiem civiliedzīvotājiem, kas to nemaz neapzinās.Kopš 1980.gada prāta elektroniskā stimulācija tiek slepeni izmantota, lai kontrolētu konkrētus cilvēkus bez viņu ziņas. Visas starptautiskās cilvēktiesības aizliedz manipulāciju bez cilvēka ziņas – pat cietumos, nemaz nerunājot par civiliedzīvotājiem.
Ar ASV senatora Džona Glena iniciatīvu 1997.gada janvārī sākās diskusijas par civiliedzīvotāju radiācijas briesmām. Objekta prāta funkciju ietekmēšana ar elektromagnētiskajiem laukiem un stariem (no helikopteriem un lidmašīnām, satelītiem, no stāvošiem furgoniem, kaimiņu mājām, telefona klausulēm, elektriskajām ierīcēm, mobilajiem telefoniem, TV, radio utt.) ir daļa no radiācijas problēmām, kuras jāadresē demokrātiski ievēlētām amatpersonām.
Mūsdienu supertehnoloģijas, savienojot prātu ar mikročipu palīdzību (vai pat saskaņā ar jaunākajām tehnoloģijām, bez tiem) ar datoriem ar satelītu palīdzību ASV vai Izraēlā tiek pozicionētas kā būtiskākais drauds sabiedrībai. Jaunākie superdatori ir pietiekami spēcīgi, lai novērotu visus pasaules iedzīvotājus. Kas notiks, kad cilvēki tiks apmānīti, lai viņi atļautu ievietot mikročipus viņu ķermenī? Viens no vilinājumiem būs mikročipa identifikācijas karte. ASV pat ierosināta piespiedu likumdošana, lai kriminalizētu ID implanta izņemšana.
Vai mēs esam gatavi cilvēces robotizācijai un pilnīgai privātās dzīves un domas brīvības iznīcībai? Cik no mums vēlas dalīties ar savu dzīvi, ieskaitot mūsu slēptākās domas, ar Lielo Brāli? Pašlaik tehnoloģijas eksistē, lai izveidotu totalitāro Jaunās Pasaules Kārtību (NWO). Slepenās neiroloģiskās komunikācijas sistēmas eksistē, lai neitralizētu neatkarīgu domāšanu un kontrolētu sociālu un politisku aktivitāti konkrētu privātpersonu un militārajās interesēs.
Kad mūsu prāta funkcijas tiks savienotas ar superdatoriem ar radio implantiem un mikroprocesoriem, protestēt būs par vēlu. Šie draudi var tikt novērsti vienīgi izglītojot sabiedrību, lietojot pieejamu biotelemetrijas literatūru un apmainoties ar informāciju starptautiskos kongresos.
Viens iemesls, kāpēc šī tehnoloģija ir palikusi kā valsts noslēpums ir pasaules slavenā psihiatriskā Diagnostikas Statistiskā Rokasgrāmata IV, kuru izdevusi ASV Psihiatriskā asociācija un tā izdota 18 valodās. Psihiatri, kas strādā ASV inteliģences aģentūrās nešaubīgi piedalījās šīs rokasgrāmatas rakstīšanā un rediģēšanā. Šī psihiatru “bībele” slēpj slepeno prāta kontroles tehnoloģiju attīstību, maskējot dažus no to simptomiem kā paranoisko šizofrēniju.
Prāta kontroles eksperimentu upuri ir rutīnas mākti, neievērojamu tipi cilvēki, tāpat arī garīgi slimas personas. Ārsti nav apmācīti, ka pacienti varētu teikt taisnību, kad viņi saka, ka ir piespiesti rīkoties pret savu gribu vai izmantoti eksperimentiem elektroniskai, ķīmiskai vai bakterioloģiskai karadarbībai.
Šī publikācija oriģināli tika publicēta somu žurnālā “Spekula” nr 36, kas ir publikācija Oulu Universitātes medicīnas studentiem un doktoriem. Tas tika izsūtīts visiem Somijas medicīnas studentiem un visiem Ziemeļu Somijas medicīnas doktoriem.
Laikmeta gars (filma,RU) Lekcijas DVD.