(Izzināt, ka ūdens ir vajadzīgs pārtikas audzēšanai un gatavošanai, ka tas ir jātaupa.)

Mērķis: veidot izpratni, ka pārtikas drošība un kvalitāte ir cieši sastīta ar tīru ūdeni. Apkārtējās vides tīrību un atbildīgu rīcību. Attīstīt prasmi novērot, salīdzināt un  izdarīt secinājumus par ūdens piemērotību lietošanai pārtikā un higiēnas nodrošināšanai.

Saturs: 

Dabaszinātņu mācību joma:

• Pēta pieejamās ūdens iegūšanas vietas ( dīķis, strauts, grāvis, peļķes, krāna ūdens );

• Vēro ūdens krāsu, smaržu, duļķainību;

• Secina, ka dabā esošais ūdens nav piemērots lietošanai pārtikā.

Sociālā un pilsoniskā mācību joma:

• Dalās pieredzē par to, kā saglabāt tīru vidi, kā tas ietekmē pārtiku un veselību;

• Pārrunās aktualizē atbildīgu rīcību – neizmest vatkritumus dabā, taupīt ūdeni.

Valodu mācību joma:

• Pieraksta novērojumus ( ar pieaugušā atbalstu );

• Izsaka secinājumus.

Tehnoloģiju mācību joma:

• Praktiski darbojas ar vienkāršām metodēm, lai salīdzinātu ūdens īpašības.

Izvērtēšanas metodes:

Saruna un atgriezeniskā saite par to, kas ir novērots.

Secinājumi – vizuālā salīdzināšana, novērojumu pierakstīšana.

Uzvedības piemēru analīze – kā mēs paši varam atbildīgi izturēties, lai vienmēr būtu pieejams tīrs ūdens.

Rezultāts;

• Izprot, ka tīrs ūdens ir nepieciešams pārtikas audzēšanai un sagatavošanai. Kā arī fiziskās veselības uzturēšanai;

• Nosauc iemeslus, kāpēc dabā pieejamo ūdeni nevar lietot uzturā;

• Izprot apkārtējās vides ietekmi uz ūdeni ( piesārņojums, mokroorganismi);

• Veidojas atbildīga attieksme pret dabu.

Darbības:

1. Izpēta saulespuķu sēklas - tausta, kaisa, klausās skaņā, ko tās rada.

2. Ar krūzes palīdzību ieber sēklas bļodā.

3. Pievieno augu taukus sēklām.

4. Pedagogs izmaisa masu.

5. Sagatavoto masu ievieto ledusskapī atpūsties. 

6. Kad masa ir atdzisusi un kļuvusi stingra, bērni paņem gabaliņu plaukstā un mēģina to saspiest apaļā formā. 

7. Pedagogs ievieto sēklu bumbas putnu barotavā pie loga, bērni vēro darbību.

8. Bērni vēro kā putni pielido pie barotavas un ēd viņu pašu gatavotos gardumus.

Mācību jomas un sasniedzamais rezultāts:

• Valodas mācību joma - apgūst jaunus vārdus (sēklas, putns, bumba u.c.).

• Sociālā un pilsoniskā mācību joma - mācās rūpes par dzīvajām būtnēm - saprot, ka pašu radītais gardums palīdz putniem.

• Dabaszinātņu mācību joma - vēro materiālu izmaiņas (šķidrie tauki atdziest un ieliekot ledusskapī sacietē, maizi pievienojot ūdeni un izmīcot to tā paliek kā putras u.c.).

• Dabaszinātņu mācību joma - novēro putnus dabā, iepazīst to uzvedību un vajadzības.

• Tehnoloģiju mācību joma - iepazīst secīgu procesu: sajaukšana, atdzesēšana, veidošana.

Mērķis: 

Rosināt interesi par putniem un vēlmi palīdzēt tiem, veidojot putniem gardumus un iepriecinot tos ar pašu gatavotu našķi. 

Darbības:

1. Iepazīšanās ar produktiem - maize, ūdens, cukurs, rozīnes, sviests. 

2. Maizi ieliek bļoda un pielej ūdeni, mīca ar rokām līdz viendabīgai masai.

3. Izveidoto masu ieliek ledusskapī atpūsties, tikmēr pārrunā paveikto.

4. Kad masa atpūtusies, tai bērni pievieno cukuru, izkausētu sviestu un rozīnes un atkal to mīca līdz viendabīgai masai.

5. Gatavo masu pedagogs nodod pavārēm tās cepšanai. Ieklausās pieaugušā stāstījumā par to, ka mīkla cepeškrāsnī pārvēršas gatavā ēdienā.

6. Kad kūka gatava, to nogaršo, dalās ar savām sajūtām par garšu.

7. Pārrunā kūkas gatavošanas procesu un kas tai bija nepieciešams.

Mācību jomas un sasniedzamais rezultāts:

• Valodas mācību joma - mācās nosaukt produktus un darbības.

• Sociālā un pilsoniskā mācību joma - mācās sadarboties ar pieaugušo un vienaudžiem.

• Dabaszinātņu mācību joma - vēro kā mainās sastāvdaļās (sausa maize savienojas ar ūdeni, kā mainās kad tiek izmīcīta vai izcepta u.c.). Iepazīst ēdienu/produktus ar maņām: tausta, smaržo, garšo.

• 
  

Mērķis: 

Veicināt bērnu interesi par gatavošanas procesu, attīstot spēju sadarboties, darboties ar dažādām sastāvdaļām, sekot darbību secībai un piedzīvot prieku par pašu radīto produktu.

Bitīšu grupas bērni novembrī runāja par veselīgu un neveselīgu pārtiku.

 Bērni no veikalu bukletiem izgrieza dažādu pārtikas produktu attēlus un sakārtoja tos divās kategorijās: uz zaļi iekrāsotās lapas viņi līmēja veselīgos produktus, bet uz sarkanās – neveselīgos.

Pēc tam katrs bērns pastāstīja par savu izvēli, skaidrojot, kuri produkti ir veselīgi, kuri – neveselīgi, un kādēļ viņi tos tā sakārtojuši. Šī aktivitāte palīdzēja bērniem labāk izprast veselīga uztura nozīmi un attīstīja prasmi pamatot savas domas.

Apraksts par izpēti

UNESCO akcijas “Es redzu ilgtspēju” ietvaros pievērsāmies tematam “Ūdens un sanitārija”.

Sarunās noskaidrojām, kam un kāpēc ūdens ir nepieciešams. Devāmies izpētē pa apkārtni, lai noskaidrotu,kādas ūdenstilpnes ir atrodamas iestādes teritorijā, kur tās atrodas un kāds ir to stāvoklis. Atrādām dīķi, strautu, grāvi un peļķi.
Veicām novērojumus – skatījāmies ūdens krāsu, duļķainību un smaržu, ņēmām ūdens paraugus un salīdzinājām tos. Pēc tam kopīgi uzzīmējām apkaimes ūdens karti, kurā attēlojām redzēto un pierakstījām savus secinājumus.
Secinājām, ka apkārtne ir tīra – aug augi, dzīvo zivis un citas radības. Tomēr sapratām, ka dabā esošais ūdens nav piemērots lietošanai pārtikā, jo tajā var būt netīrumi un mikroorganismi, bet ūdens ir atbilstošs, lai varētu droši atpūsties tā tuvumā. Šī izpēte palīdzēja izprast, cik svarīgi ir saglabāt tīru vidi un saudzēt ūdeni kā nozīmīgu dabas resursu.

Ieteikumi, kā saglabāt vidi tīru

·        Neizmest atkritumus pie ūdenstilpēm vai dabā.

·        Taupīt ūdeni ikdienā – aizgriezt krānu, kad tas nav vajadzīgs.

·        Nelietot ķīmiskus līdzekļus dabā (piemēram, upē vai dīķī).

·        Piedalīties talkās un sakopt savu apkārtni.

·        Rūpēties par augiem pie ūdenstilpēm, jo tie palīdz uzturēt ūdeni tīru.

·        Runāt ar citiem par to, cik svarīgi ir sargāt dabu un ūdeni.

Sadarbībā ar vecākiem bērni iepazina augļu un ogu daudzveidībā, degustējot gan tos atsevišķi, gan gatavojot augļu- piena kokteiļus. Bērni jutās gandarīti par paveikto.

Darbības:

1. Rīta aplis: iepazīšanās ar plīša lāci un viņa groza saturu - dažādi augļi un dārzeņi. Bērni kopā ar pedagogu atpazīst un nosauc produktus.

2. Daļa bērnu palīdz aiznest un nolikt uz galda produktus, daļa - aiznest un nomazgāt.

3. Daļa bērnu vēro kā pieaugušais mizo un sagriež produktus, daļa mēģina mizot mandarīnus.

4. Bērni kopīgi izvieto sagrieztos produktus uz varavīksnes formas pamatnes, veidojot savu ''ēdiena varavīksni''.

5. Bērni kopā ar pedagogu nogaršo produktus.

Mācību jomas un sasniedzamais rezultāts:

• Valodas mācību joma - mācās atpazīt un nosaukt produktus pēc izskata.

• Sociālā un pilsoniskā mācību joma - mācās sadarboties ar citiem bērniem un pieaugušo kopīgā darbībā.

• Dabaszinātņu mācību joma - mācās pētīt augļus un dārzeņus ar visām maņām - redzi, ožu, tausti, garšu.

Mērķis: Veicināt bērnu interesi par augļiem un dārzeņiem, attīstot valodu un maņas, darbojoties ar dažādiem produktiem kopā ar pieaugušo.

Mēneša tēma – veselīgs uzturs, iemācīties, kuri produkti ir veselīgi un kā tie palīdz augt stipram.

Mērķis – veidot veselīga uztura ieradumus, vairāk uzturā lietojot dārzeņus, augļus un ogas.

Sasniedzamais rezultāts – bērniem ir izpratne par veselīga uztura nozīmi.

Uzdevumi:

·       atpazīt, nosaukt un izgaršot dažādus dārzeņus, augļus, ogas,

·       veidot no dažādu krāsu dārzeņiem, augļiem, ogām varavīksni,

·       noskaidrot, kuri dārzeņi bērniem vislabāk garšo,

·       apgūt prasmes mizot un sagriezt dārzeņus,

·       ievērot drošības noteikumus, darbojoties ar asiem priekšmetiem – nazi,

·       piedalīties dāzeņu un augļu sagatavošanā/konservēšanā ziemai,

·       iepazīties un noskaidrot, kādi ir dārzeņu, augļu un ogu uzglabāšanas veidi ziemai,

·       ievērot higiēnas prasības gatavošanas procesā,

·       piedalīties ābolu un gurķu konservēšanas procesā,

·       mācīties svērt ar svariem, mērīt daudzumu ar karotēm,

·       lasīt ēdienu receptes,

·       noskaidrot garšīgāko ēdienu bērnudārza ēdienkartē,

·       izteikt savus priekšlikumus, kādi veselīgi ēdieni varētu papildināt ēdienkarti,

·       spēlēt didaktisko spēli “veselīgs – neveselīgs”

·       noskaidrot, kas ir veselīgi un neveselīgi našķi,

·       iepazīties un nogaršot rudens našķus.

Mērķis: Attīstīt bērnu izpratni par pārtikas ceļu no dabas līdz galdam, veicināt atbildīgu rīcību ar resursiem, attīstīt pārtikas prasmes, matemātikas, valodas, dabaszinātņu un veselīga uztura izpratni.

Sasniegtais rezultāts: Bērni iegūst pieredzi, kā no dārza izaudzēta augļa top veselīgs našķis. Viņi apgūst praktiskas prasmes - vākšanu, šķirošanu, pārtikas sagatavošanu, kā arī nostiprina valodas, matemātikas un sadarbības prasmes. Bērni raksturo ābola izskatu, smaržu un garšu, attīstot sensorās uztveres un izteiksmes prasmes.

Bērni iepazīst putru kā veselīgu un garšīgu ēdienu, uzzina, no kā to gatavo, un piedalās rotaļās un radošās aktivitātēs, kas saistītas ar putru.

Mērķis:
Rosināt interesi par putru un tās gatavošanas produktiem.
Attīstīt runas prasmes, klausīšanās un domāšanas spējas.
Veicināt sīko pirkstiņu veiklību radošajā darbībā.
Radīt pozitīvas emocijas par kopīgu darbošanos un veselīgiem ēšanas paradumiem.

Nodarbības norise:
Saruna ar bērniem:
- Kas ir putra?
- Kad mēs ēdam putru?
- Kāda ir tava mīļākā putra?

Pedagogs rāda dažādu graudu un pārslu paraugus - auzas, griķus, rīsus, mannā, miežus u.c.

Katrs bērns veica radošu darbiņu - izkrāsoja putras bļodiņu un ar līmi un auzu pārslām aizpildīja tās saturu.

Dienas laikā tika baudīta uz ugunskura vārīta miežu putraimu putra - visiem bērniem tā ļoti garšoja! 

1. Caur maņām iepazīst dažādus rudens ražas labumus.

2. Iesaista vecākus grupas aktivitātē, kas saistīti ar rudens ražu.

Mācību jomas: valodas mācību joma, sociālā un pilsoniskā mācību joma, tehnoloģiju mācību joma, dabaszinātņu mācību joma.

Mērķis: iemācīt bērniem atpazīt un caur maņām iepazīt dažādus rudens ražas labumus.

    Visa mēneša garumā bērniem rādījām un stāstījām par to cik daudz un dažāda ir rudens raža, ko paši varam iestādīt, novākt un, protams, tos caur maņām iepazinām. Devāmies gan āra vidē tos iepazīt, gan arī baudījām pašu lasītu piparmētru tēju kopā ar mājās ceptu maizīti.

    Iesaistījām arī vecākus – kuri kopā ar bērniem no dažādiem rudens materiāliem izveidoja skaistas kompozīcijas. Un vecāki mūs cienāja ar dažādiem, no mājas atnestiem, pašu izaudzētiem rudens labumiem.

Darbības:

1. Pastaiga uz dārzu, kur bērni kopā ar pieaugušajiem novāc ražu - kartupeļus, bietes un cidonijas.

2. Katrs bērns saliek savā spainītī to, ko ir salasījis. Lielākie bērni paši nes savu pilno spainīti atpakaļ uz bērnudārzu.

3. Kopā apskata lielu kabaci.

4. Bērnudārzā uz galda sagaida liels ķirbis - to iepazīšt ar tausti (bērni ar rokām izīra ķirbi no sēklām), smaržu (pasmaržo ķirbi un  ķirbja sulu) un garšu (kopā ar pieaugušo spiež ķirbju sulu un nogaršo to).

Mācību jomas un sasniedzamais rezultāts:

• Valodas mācību joma - bagātina vārdu krājumu (raža, kartupelis, biete u.c.), mācās nosaukt augļus un dārzeņus, izteikt savas sajūtas un pieredzi.

• Matemātikas mācību joma  - praktiskā darbībā mācās atšķirt jēdzienus viens/daudz un liels/mazs.

• Dabaszinātņu mācību joma - iepazīst dārza ražas augus, to dažādību. Vēro pārmaiņas, kas notiek ar ķirbi, kad to pārgriež, iztīra un spiež sulu. Sajūt tā struktūru, sēklas, smaržu un garšu. 

Mērķis:

Rosināt bērna interesi par dārza un ražas novākšanu, iepazīštot dažādus augsu ar tausti, smaržu un garšu, attīstot valodu un veicinot pozitīvas emocijas. 

Darbības:

1. Pastaiga uz ābeļdārzu, kur tiek lasīti āboli un likti bļodā.

2. Vēro kā pieaugušais mizo un sagriež ābolus. Lielākie bērni mācās mizot ābolus ar speciālo mizojamo un pieaugušā palīdzību. 

3.Žāvētu ābolu degustācija. 

Mācību jomas un sasniedzamais rezultāts: 

• Valodas mācību joma - bagātina vārdu krājumu (ābols, mizot, miza u.c.), mācās aprakstīt redzēto.

• Sociālā un pilsoniskā mācību joma - Mācās darboties kopā, mācās sadarboties, ievēro drošības noteikumus.

• Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma - piedzīvo rudens tradīcijas (ābolu ražas laiks, to lasīšāna).

• Dabaszinātņu mācību joma - mācās izpētīt ābolu, gan ar tausti, gan garšu. Uzzina, ka ābols aug kokā un ka to var apstrādāt (mizot, griezt). 

• Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma - mācās iet pa lēzenu, brikšņainu kalnu lejā un augšā (uz ābeļdārzu), trenē līdzsvaru. 

Mērķis: Rosināt bērnus iepazīt ābolu ražas laiku, attīstīt sadarbību, valodu un sensoro pieredzi, darbojoties āra vidē. 

Šodien ar bērniem pārrunājām, kur aug kartupeļi, kas tiem nepieciešams, lai izaugtu, kas nepieciešams, lai tos noraktu ,ko no tiem var pagatavot. 

Tad devāmies uz mūsu permakultūras dobi darboties.

No 10 pavasarī iestādītiem kartupeļiem sanāca ar ražu piepildīt lielo spaini, ko  nogādājām iestādes saimniecēm.

Darbojoties bērni skaitīja, cik katram kartupeļu, salīdzināja un grupēja tos pēc lieluma, krāsas.

Mērķis: Rosināt bērnos izpratni par pārgājienu kā veselīgu un videi draudzīgu pārvietošanās veidu, attīstīt novērošanas prasmes un sadarbības spējas

Saturs: 

Valodu mācību joma:

• bērns stāsta par redzēto un pieredzēto pārgājienā;

• ieklausās pieaugušo norādījumos, sarunājas par drošības noteikumiem un ceļa zīmēm.

Sociālā un pilsoniskā mācību joma:

• ievēro grupā noteiktos uzvedības noteikumus pārgājiena laikā;

• ievēro ceļu satiksmes noteikumus – šķērso ceļu pieaugušā pavadībā, izmanto gājēju pāreju;

• novēro ceļa zīmes maršrutā, prot nosaukt dažas (piemēram, "Gājēju pāreja", "Dodiet ceļu"), skaidro to nozīmi.

Dabaszinātņu mācību joma:

• apzinās cilvēku rīcības ietekmi uz vidi – izvēlas pārvietoties dabai draudzīgi.

• novēro dažādus dabas objektus un pārrunā sezonālās pārmaiņas.

Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma:

• piedalās pārgājienā, veicot garāku distanci;

• pārvietojas pa dažādu segumu (asfalts, smiltis, kalniņi u.c.), uzlabo līdzsvaru un izturību.

• piedalās kustību rotaļās un brīvajā kustībā moto trasē.

Sadarbība ar vecākiem: 

• piekrišana doties pārgājienā: iepriekš informēti, snieguši atļauju;

• atbalsts - sarūpēts veselīgs cienasts (augļi, dārzeņi, ūdens).

Izvērtēšanas metodes: 

• novērošana: bērna līdzdalība un uzvedība pārgājiena laikā, ceļu satiksmes noteikumu ievērošana;

• saruna refleksijai: “Kā mēs rūpējāmies par savu drošību?”, “Ko uzzināji par ceļa zīmēm?”, “Kāpēc labi, ka gājām kājām?”

Rezultāts: 

• bērni ievēroja ceļu satiksmes noteikumus, šķērsojot ielu tikai pieaugušo pavadībā un izmantojot gājēju pāreju;

• atpazina un nosauca ceļa zīmes, piemēram, “Gājēju pāreja”, “Galvenais ceļš”, “Apstāties aizliegts”, un skaidroja to nozīmi;

• bērni spēja nosaukt videi draudzīgus pārvietošanās veidus un salīdzināja tos ar automobiļu ietekmi uz vidi;

• attīstīja fizisko izturību un līdzsvaru, pārvietojoties pa dažādām zemes virsmām (asfalts, smiltis, pauguri moto trasē);

• demonstrēja sadarbības prasmes, palīdzot cits citam un iekļaujoties grupas aktivitātēs;

• izrādīja interesi par apkārtējo vidi, novēroja dabas objektus, uzdeva jautājumus;

• reflektēja par pieredzi – stāstīja par redzēto, izteica savas emocijas un ieguvumus no pārgājiena;

• bērni atzina, ka iešana ar kājām ir veselīga un draudzīga dabai, daži apņēmās arī turpmāk doties kājām kopā ar vecākiem.

Mērķis: Veicināt bērnu un ģimeņu izpratni par videi draudzīgiem pārvietošanās veidiem un rosināt pārdomāt ikdienas izvēles, kas saudzē vidi.

Saturs: 

• Valodas mācību joma - stāsta par attēlu, papalašina vārdu krājumu.

• Dabaszinātņu mācību joma - veidot par vidi, klimatu, pārvietošanās ietekmi uz dabu.

• Sociālā un pilsoniskā mācību joma - aktualizēt interesi par kopīgu lēmumu pieņemšanu ģimenē, vērtību apzināšanu, vides saudzēšanu.

Sadarbība ar vecākiem: 

• Informācijas apmaiņa par aktivitāti (WhatsApp vietne).

• Iedrošināt kopīgi padomāt par saviem ieradumiem.

• Bērna un vecāku kopīgs foto un komentārs.

Izvērtēšanas metodes:

• Saruna grupā: "Ko es uzzināju par pārvietošanās veidiem?"

• Bērnu spēja atšķirt – kurš pārvietošanās veids draudzīgāks dabai.

• Attēlu apskate un komentēšana – kā pārvietojas mūsu ģimenes.

• Plakāts, kā vizuāls vērtējums par grupas kopējo izpratni.

Rezultāts:

• Bērni izprot atšķirību starp dažādiem pārvietošanās veidiem un to ietekmi uz vidi.

• Tiek veicināta zaļā domāšana ģimenēs.

• Grupā top plakāts - kolāža ar reālām ģimeņu izvēlēm.

• Bērni izjūt lepnumu par videi draudzīgu rīcību savā ģimenē.

1. Pārgājiens uz saimniecību, kur dzīvo truši. Bērni kopā ar pedagogiem apmeklē trušu aploku. 

2. Bērni baro trušus ar līdzi paņemtiem burkāniem un vēro to uzvedību. Pēc tam dodas uz tuvāko piknika vietu, kur notiek kopīgs pikniks. 

Mācību joma: dabaszinātņu mācību joma, valodas mācību joma, sociālās un pilsoniskās mācību joma.

Mērķis: veicināt bērna izpratni par dzīvniekiem un rūpes par tiem.  Mācīties uzvesties  dabā, ievērot drošības un higiēnas noteikumus, kā arī sadarboties ar vienaudžiem kopīgā aktivitātē. 

Bērns kopā ar pieaugušajiem iepazīst trušus, baro tos un dalās iespaidos. Pārgājien noslēgumā notiek kopīgs pikniks, kur bērni var atpūsties, baudīt ēdienu un sarunāties ar draugiem. 

Mērķis: radīt izpratni par to vai auto rada piesārņojumu vidē.

Saturs:

• Sociālā un pilsoniskā mācību joma - diskutē par piesārņojumu un transportu.

Saruna par atbildīgu rīcību – ko varu darīt es, lai pasargātu dabu?

• Dabaszinātņu mācību joma - vērošana pie ielas - vai automašīnas rada dūmus, troksni, netīrumus.

Vienkāršs eksperiments ar baltu drānu pie izpūtēja (novērošana un pedagoga demonstrējums ).

• Valodu mācību joma - izsaka savas domas, klausās citus, veido teikumus.

Lieto jēdzienus: piesārņojums, dūmi, vide, skaņa, tīrs, netīrs.

• Matemātikas mācību joma – attīsta salīdzināšanas prasmes - skaļš/kluss, daudz/maz, tīrs/netīrs.

Izvērtēšanas metodes:

• diskusija – vai auto rada piesārņojumu?;

• eksperiments

Rezultāts: 

• bērni izprot, ka lielākā daļa automašīnu rada gaisa un trokšņa piesārņojumu.

• spēj nosaukt alternatīvus, videi draudzīgus pārvietošanās veidus (kājām, velosipēds, skrejritenis, elektroauto).

• attīstītas prasmes novērot, izdarīt secinājumus un rūpēties par vidi.

Uzdevumi:

1.Bērna mīļākā transportlīdzekļa veida zīmēšana kopā ar vecākiem, pierakstot īsu citātu/dzejoli par to.

2. Apskata, visi kopā, katra bērna uzzīmēto tronstortlīdzekli, mācās atpazīt to un nosaukt.

3.Ieklausās katra dzejoļa/citāta lasījumā.

4.Visi kopā iesien un izveido ‘’Saulītes’’ grupas transportlīdzekļu grāmatu. 

5.Skatās dažādas transportlīdzekļu kartiņas, atpazīst un nosauc tās. 

Mācību jomas: valodas mācību joma, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma. 

Mērķis: sadarbībā ar vecākiem, uzzīmē savu mīļāko transportlīdzekli. Mācās atpazīt un nosaukt dažāda veida transportlīdzekļus.

Pārrunājām,  kādus transporta līdzekļus zina, kur tie pārvietojas.
Stāstīja, kādus ir izmantojuši.

Darbojās grupās, kur krāsoja attēlus, meklēja žurnālos, grieza, grupēja un veidoja paši savu transporta grāmatu.

Rakstīja grāmatas virsrakstu, numurēja lapaspuses.(valodu,matemātikas māc.joma)

Mērķis: veicināt bērnu izpratni par to ka automašīnas rada atkritumu vielas -izmešus.

Darbība:

• Sarunas par pārvietošanās veidiem un par to kuri pārvietošanās veidi piesārņo apkārtējo vidi ( sadala pārvietošanās veidus divās daļās: dabai draudzīgi, dabai nedraudzīgi (piesārņo vidi)

• Eksperiments par izmešu esamību no automašīnām( Zeķe uz automāšīnas izpūtēja)

• Izsaka secinājumus par eksperimenta rezultātu.

• Sarunas par to vai ir labi, ka automašīnas tiek atstāta darbojoties pie bērnudārza kamēr bērni tiek pavadīti līdz grupiņai.

Mērķis: veicināt bērnu izpratni par videi draudzīgiem ziemas pārvietošanās veidiem, un pārrunāt dažādas pārvietošanās iespējas ziemā.

Sadarbība ar vecākiem: sagādāts ziemas sporta un izklaides inventārs, lai papildinātu bērnu zināšanas par ziemas inventāra daudzveidību.

Darbība:

• zin, ka ziemā var pārvietoties ar dažādiem palīglīdzekļiem kā piemēram: slēpēm, slidām, ragavām utt.

• zin, kādi laikapstākļi ir piemēroti lai pārvietotos ar ziemas palīglīdzekļiem(sniegs, sals).

• saprot, ka slēpošana, slidošana un pārvietošanās ar citiem ziemas palīglīdzekļiem ir dabai draudzīgs pārvietošanās veids, jo nerada piesārņojumu.

Mērķis: attīstīt bērnu izpratni par drošas uzvedības noteikumiem uz/pie ceļa un ceļu      satiksmē. Izzināt, kas palīdz un motivē ievērot šos noteikumus.

Saturs: iepazīst dažādus ceļu satiksmes dalībniekus, drošību uzraugošo dienestu darbību, viņu lomu drošībā.

Sociālā un pilsoniskā mācību joma:

• skatās mācību filmu, par drošu uzvedību uz/pie ceļa;

• spēj pastāstīt par galvenajiem uzvedības un drošības noteikumiem satiksmē;

• piedalās demonstrācijās un praktiskās aktivitātēs, kas attīsta izpratni par drošu uzvedību uz ceļa;

• iepazīst policijas ikdienas darba uzdevumus, aprīkojumu, transportu.

Sadarbība ar vecākiem: policijas inspektores, Artūra mammas Leldes, vizīte      iestādē.

Izvērtēšanas metodes:

• Diskusija – jautājumi un atbildes par tēmu;

• Novērošana - bērnu uzvedība - vai bērni rīkojas droši arī pēc nodarbības, piemēram, šķērsojot ielu, pārvietojoties ar kājām braucamās daļas tuvumā, runājot par ceļa zīmēm. Vai bērni izmanto drošības elementus arī ārpus nodarbības – atstarotāji, droša uzvedība, pārliecināšanās par transporta līdzekļu kustību.

Rezultāts:

• Izprot policista lomu satiksmes drošībā - bērni zina, ka policists palīdz rūpēties par drošību uz ceļa, regulējot satiksmi un nodrošinot, ka visi ievēro noteikumus.

• Radīta pozitīva attieksme pret drošību - bērni jūtas pārliecināti un motivēti ievērot satiksmes noteikumus arī ārpus nodarbības, piemēram, spēlējoties vai pastaigājoties ar pieaugušajiem.Viņi vēlas dalīties ar savām zināšanām ar citiem, piemēram, ar ģimeni vai draugiem.

• Bērni ir iepazinušies ar dažādiem policijas rīkiem (zizlis, bruņu veste, rācija, roku dzelži, ķermeņa kamera) un transportlīdzekļiem. Viņi saprot, kā šie līdzekļi palīdz nodrošināt drošību ikdienā un uz ceļa.

Zaķīšu grupas bērni zīmēja un veidoja no plastilīna glezniņas par ceļu satiksmes noteikumiem( attēloja gājēju pārejas, luksoforus, policistus, bērnus).

Katrs bērns pastāstīja drošību ceļa satiksmē.

Vecāku mēneša ietvaros (sadarbojoties kopā ar Taurenīšu grupiņu) bija uzaicināts vecāks, kas strādā valsts policijā. Demonstrēja multfilmu par drošību ceļa satiksmē, pastāstīja bērniem svarīgas nianses, kas ir jāievēro uz ceļa.

Bērniem bija iespējams izpētīt policista auto.

1. Transporta līdzekļu izveide no otrreizējām izejvielām bērniem kopā ar vecākiem.

2. Apskata un pārrunā grupā ar bērniem izveidotos transporta līdzekļus.

Mācību joma: valodas mācību joma, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma, dabaszinātņu mācību joma, tehnoloģijas mācību joma.

Mērķis: sadarbība bērnam ar vecāku, veidojot transporta līdzekli. Atpazīt un mācīties nosaukt izgatavotos transporta līdzekļus.

Bērns kopā ar vecākiem izveido transporta līdzekli no otrreizējiem materiāliem. Mācās atpazīt un nosaukt izgatavotos transporta līdzekļus. No izgatavotajiem transporta līdzekļiem veido izstādi.

1. Izrunā kādi transportlīdzekļi ir un kādus prot nosaukt.

2. Grupas ietvaros skatījāmies video materiālu dažādiem transporta līdzekļiem.

Mācību jomas: valodas mācību joma, veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma, sociālā un pilsoniskā mācību joma. 

Mērķis: iemācīt bērniem prast atšķirt, vērot un nosaukt transportlīdzekļus.

Kopā ar bērniem skatījāmies video materiālus par dažādiem transporta līdzekļiem, mācījāmies tos atšķirt un nosaukt.

Bērni prot nosaukt ar kādiem transporta līdzekļiem pārvietojas no mājām līdz bērnu dārzam.

1. Video/filmas skatīšanās.

2.Video/filmas laikā mācās atdarināt dzirdētos vārdus (auto, mocis u.c.).

3. Pārrunā video/filmā redzēto.

Mācību joma: valodas mācību joma, tehnoloģiju mācību joma.

Mērķis: atpazīt un nosaukt transporta veidus caur video mācību materiāliem. 

Skatāmies video/filmu par transportlīdzekļiem. Atpazīst un nosauc transporta veidus. Skatās bildes ar transporta veidiem. Meklējam PII teritorijā transportlīdzekļus.  

1. Izrunā kādi transportlīdzekļi ir un kādus prot nosaukt.

2. Atrodoties ārā vidē, vēro un mācās nosaukt redzētos transportlīdzekļus.

3. Pastāsta kā katrs transportlīdzeklis pārvietojas un kādas skaņas rada.

Mācību jomas: valodas mācību joma, veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma, sociālā un pilsoniskā mācību joma.

Mērķis: iemācīt bērniem prast atšķirt, vērot un nosaukt transportlīdzekļus.

Kopā ar bērniem rīta apļa laikā izrunājam kādus transportlīdzekļus prot nosaukt, kā tie pārvietojas un kādas skaņas rada. Pastaigas laikā vērojam tuvākajā apkārtnē redzamos transportlīdzekļus un mācāmies tos atpazīt.

Mērķis: iepazīstināt bērnus ar dažādiem transporta veidiem, kā arī veicināt izpratni par videi draudzīgāka pārvietošanaās veida izvēles nozīmi.

Saturs: 

• Sociālā un pilsoniskā mācību joma: sarunas par bērnu pieredzi, kādus pārvietošanās veidus visbiežāk izvēlas ģimenes, kāpēc?

• Caurviju prasme – digitālā pratība: nosauc zināmos transporta līdzekļus ( pēc attēliem, skatoties īsfilmas par transporta līdzekļu veidiem ),

• Matemātikas mācību joma: klasificē transporta līdzekļus pēc to pārvietošanās veidiem – gaisa, ūdens, sauszemes,

• Tehnoloģiju/Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas: sadarbībā ar vecākiem, veido izstādi “Transporta līdzekļi”.

Sadarbība ar vecākiem: izvēlas vienu transporta līdzekli, kuru pagatavo mājās kopā ar bērnu, pamatā izmantojot otrreiz izmantojamos materiālus.

Izvērtēšana: 

• diskusijas un atgriezeniskā saite – atvērtie jautājumu, lai secinātu, vai bērniem ir izveidojusies izpratne par šo tēmu,

• pašvērtējums – patstāvīgi spēj sagrupēt transporta līdzekļus pēc to pārvietošanās veida.

Rezultāts: 

• atpazīst un nosauc transporta līdzekļus,

• nosaka transporta līdzekļu pārvietošanās veidu,

• izprot ka, videi draudzīgākie pārvietošanās veidi ir – iet ar kājām, braukt ar riteni/skrejriteni.

MĒRĶIS-  uzzināt,kur transports var pārvietoties

SR-valodu māc.joma-  Noskaidro, kur transports var pārvietoties-gaiss, zeme, ūdens.

Min sev zināmos transporta veidus un stāsta, kur tas pārvietojas.

Tehnoloģiju māc.joma-meklē dažādus transportus, griež žurnālos, krāso attēlus, līmē atbilstošajā laukumā.

Matemātikas māc.joma- skaita, cik transportlīdzekļu ir iestādes stāvlaukumā

REZULTĀTS -Bērni zina, kur un kā(brauc/peld/lido) pārvietojas dažādi transporti. 

1. Drošības noteikumu atkārtošana, atrodoties āra vidē.

2. Atrodoties ārā vidē, pārvietojamies sev pieņemamā veidā :soļo, skrien,mācās noturēt līdzsvaru.

3. Ieklausāmies apkārtējās vides transportu radītajās skaņās.

Mācību jomas: valodas mācību joma, veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma, sociālā un pilsoniskā mācību joma. 

Mērķis: iemācīt bērniem drošības noteikumu ievērošanu, atrodoties āra vidē.

Kopā ar bērniem rīta apļa laikā izrunājam drošības noteikumus. Dodoties pastaigā, atkārtojam izrunāto, pārvietojamies sev pieņemamā veidā un ieklausāmies tuvākās apkārtnes transporta radītajās skaņās.

Rezultāts: Bērni zina, ka ejot gar ceļu vienmēr jātur pieauguša roka.

 Mērķis-Iepazīties ar ceļu satiksmes noteikumiem dodoties pārgājienā.

Gūst priekšstatu par transporta līdzekļu daudzveidību.

Bērni min piemērus, ar ko mēs varam pārvietoties. (kritiskā domāšana)

 Pirms pārgājiena, atbilstoši zināšanām, stāsta, kā jāuzvedas uz ceļa, kāpēc mums visiem ir mugurā atstarojošās vestes?

Rezultāts: Bērni zina, ka ejot gar ceļa malu ir jābūt atstarojošām vestēm, lai transportlīdzekļu vadītāji varētu mūs laicīgi pamanīt.

Mērķis: Veidot bērnos izziņas interesi par augiem dabiskās pļavās

Saturs:

• Īsfilma par augiem kas aug pļavās YouTube

• Uzskates materiāls par  augiem kas aug pļavās

• Uzskates materiāls par augiem ( tējām, indīgiem augiem )

• Pētīt pļavu āra vidē

Izvērtēšana:

• Kas ir pļava, kas tur aug ?

• Mācās atpazīt pazīstamus augus pļavā

• Iepazīst augus ko varam lietot tējās

• Mācās atpazīt indīgos augus

Rezultāts:

• Zina kas ir pļava, atpazīst to

• Atpazīst augus kas aug pļavā un nosauc tos

• Atpazīst, kādi augi tiek lietoti tējā

• Saprot, ka ir augi kurus nevar aiztikt ( indīgie augi )

Mācību jomas:

Dabaszinātņu mācību joma:

Novērot un iepazīt tuvākā apkārtnē augus pļavā

Atpazīst un raksturo augus pēc to īpašībām ( krāsa, forma, lielums )

Māk pastāstīt kādus augus zina

Valodu mācību joma:

Runā īsus teikumus, atbild uz jautājumiem

Mācās saklausīt vienkāršu informāciju

Nosauc augus ko ir iepazinuši

Sociālā un pilsoniskā mācību joma:

Ievēro vienotus noteikumus āra vidē

Mācās saudzīgi izturēties pret augiem

Veic kopīgi piedāvātu darbību

Straujiem soļiem atnāca pie mums vasara,  viss plaukst un zied. Izveidojām kompozīcijas no pļavas puķēm un gaidām gada noslēgumu , lai baudītu vasaru. Siltu un saulainu vasaru.

Mērķis – Bērniem iepazīt tuvākajā apkārtnē esošās pļavas puķes.

Dabaszinātņu mācību joma - Mācīties vērot, nosaukt un atpazīt puķes pļavā.

Sociālā un pilsoniskā mācību joma - Mācīties ievērot drošības noteikumus pārvietojoties pa zālāju, plūcot puķes.

Lācīšu grupas bērni lasīja un žāvēja Gaiļbiksīšus tējai, zīmēja ar pienenēm un mazākajām pļavas puķītēm, devās meklēt Mālēpeņu ziedus, vēroja kādās krāsās ir ābeļu ziedi.

Ārstniecības augu vākšana tuvākajā apkārtnē (žāvēšana uz palodzes un tējas degustēšana).

Devāmies pastaigās ar "Kastanīšu" grupu, un ieraudzījām  pārsteidzoši daudz  ārstnieciskos augus, salasījās un žāvējām uz palodzes grupiņā. 

Tēju baudījām braucot ekskursijā uz "Skrīveru saldumi". Daba ir pārsteigumu pilna.

Mērķis – Bērniem ļaut stādīt, audzēt un rūpēties par augiem

Dabaszinātņu mācību joma - Mācīties vērot, nosaukt un atpazīt uz palodzes audzējamos augus.

Kopīgi stādījām, laistījām un vērojām kā aug zaļumi, degustējām, kas ir garšīgāks. Puķu stādus aprūpējām līdz varējām tos dāvināt mammām. Daļa izaugušo Samteņu un Saules puķu stādu nonāca mūsu permakultūras dobē.

Mērķis: Rosināt velmi bērniem, izzināt kas notiek dabiskās pļavās

Saturs:

• Īsfilma par pļavu to kas dzīvo pļavā YouTube

• Izmantojām palielināmos stiklus apskatot pļavu āra vidē

• Attēlu kartītes ar kukaiņiem, dzīvniekiem

Izvērtēšana:

• Kas ir pļava un ko tur var atrast?

• Mācās atrast pļavā kukaiņus, nosauc tos

• Pēta kukaiņus kas dzīvo pļavā

Rezultāts:

• Zina kas ir pļava, kas tajā dzīvo, aug, barojas

• Māk atpazīt kukaiņus, nosauc tos

• Mācās atpazīt kukaiņus, kas atrasti pļavā

Mācību jomas:

Dabaszinātņu mācību joma:

Novēro un iepazīst tuvākā apkārtne esošos kukaiņus, 

Izrāda iniciatīvu rūpēties par tuvākajā apkārtne esošajiem kukaiņiem

Runā par novēroto dabas objektu

Valodu mācību joma:

Runā īsus teikumus, atbild uz jautājumiem

Saklausa interesējošu informāciju runā un pauž savu attieksmi pret to

Nosauc sev pazīstamas dzīvas būtnes, to īpašības

Sociālā un pilsoniskā mācību joma:

Veic patstāvīgi izvēlētu vai piedāvātu darbību

Mācās darboties pārī un nelielā grupā

Ievēro vienotus kārtības noteikumus

1. Sakopjam savu permakultūras dobi. 

2. Bērni sagrābj lapas un izkārto uz Permakultūras dobes.

Mācību jomas: sociālā un pilsoniskā mācību joma, valodas mācību joma, dabaszinātņu mācību joma.

Mērķis: līdzdarbošanās Permakultūras dobes sakopšanā.

Kopīgi ar bērniem devāmies sakopt savu Permakultūras dobi.Sākumā aplūkojām vai pārziemojuši ir mūsu aveņu stādi. Tad lasījām pērnās lapas un likām uz Permakultūras dobes.

Rezultāts: Bērni ar prieku izrādīja interesi un labprāt iesaistījās sakopšanas darbos. Secinājām, ka rudenī esam veiksmīgi ieziemojuši dobi, atliek papildināt ar augiem un turpināt kopt visu vasaru ,lai rudenī būtu raža.

1. Saulīšu grupas āra namiņa sakopšana. 

2. Atjaunojam āra namiņa inventāru/ spēles.

Mācību jomas: sociālā un pilsoniskā mācību joma, valodas mācību joma, veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma.

Mērķis: kopīga iesaistīšanās pavasara sakopšanas darbos.

Kopīgi ar bērniem devāmies sakopt un sakārtot savu āra namiņu,lai varētu drošu un tīri tur rotaļāties un pavadīt laiku. 

Rezultāts: Bērni pētīja dažādus āra mājiņas/teritorijas iemītniekus - zirnekļi, skudras un sliekas un uzzināja, kādēļ tos nevajadzētu samīt.  Liels prieks un gandarījums bija par to,ka drošības apsvērumu dēļ varējām ar Lācīšu grupu samainīties ar namiņiem. Paldies Lācīšu grupai. 

MĒRĶIS

Saskatīt atmodušos kukaiņus tuvākajā apkārtnē.

SASNIEDZAMAIS REZULTĀTS

Atrod un pēta skudru pūzni

Uzdevumi mācību jomās

Valodu mācību joma

Stāsta par atrasto un izpētīto skudru pūzni. Papildina vārdu krājumu ar īpašības vārdiem-čakla, žigla, spēcīga

Sociālā un pilsoniskā mācību joma

Prot dalīties (ar lupu)un gaidīt savu kārtu (skudru pūžņa vērošanā.

Dabaszinātņu mācību joma

Izmantojot lupu, pēta skudru pūzni un pļavā mēģina saskatīt citus atmodušos kukaiņus.

Matemātikas mācību joma

Salīdzina redzēto skudru bez un ar lupu. Lieto jēdzienus- lielāka, mazāka.

Mērķis: Veidot izziņas interesi pētīt auga attīstības ciklu

Saturs:

•  Īsfilma par sēklu dīkšanu YouTube:

• Apskata attēlu kartītes, par sēklas nepieciešamiem apstākļiem lai sēkla sāktu augt

• Plakāts par auga dīgšanas procesu no sēklas līdz auglim

• Sēklu paciņas  ( ziedi, dārzeņi )

Izvērtēšana:

• Kas nepieciešams lai sēkla dīgtu?

• Noskaidro faktorus lai sēkla sāktu augt ( zeme, ūdens, siltums, gaisma )

• Pēta sēklu paciņas  apzīmējumus izrunājam par to aprakstiem

Rezultāts:

• Māk nosaukt sēklas dīkšanas nepieciešamos faktorus ( zeme, ūdens, gaisma, siltums )

• Izprot kādi dārzeņi, vai ziedi ir uz sēklu paciņas zīmēti

• Mācās apzīmējumus, kādi doti uz sēklu paciņas

• Stāda paši sēkliņas, rūpējās par tām

Mērķis-Iepazīties ar kļavu sulu tecināšanas procesu.

SR- zina, kā var iegūt kļavu sulu.

Sadarbībā ar saimnieciskajiem darbiniekiem tika ieurbts kļavā caurums lai iegūtu kļavu sulas. katru dienu tika iets pie kļavas un apskatīts vai ir satecējusi sula, tika izdarīti secinājumi, kādās dienās sula vislabāk tek (saulainās vai aukstās).

Kļavu sula tika degustētā un salīdzināta ar ūdeni pēc garšas.

Marta mēnesis ir atnesis agru, bet ilgi gaidītu pavasari. Saulīte ar katru  mūs silda arvien vairāk. Kastanīšu grupa cītīgi vāca dažādus dabas materiālus, no kuriem izveidoja frizūras  un citas interesantas lietas. 

Pavasaris ir pārsteigumu pilns!

Mērķis – Iepazīstināt bērnus ar tuvākajā apkārtnē sastopamajiem putniem, izprast, kāpēc cilvēki gatavo būrīšus putniem.

 Lācīšu grupas bērni vēroja kā tiek pienagloti divi jauni putnu būrīši blakus iepriekšējā gada būrītim. Ar lielu prieku vēlējās pieturēt trepes, lai būtu drošāka būrīšu pielikšana!

Ar interesi gaidām jaunos iemītniekus!

Valodas mācību joma - Mācīties ieklausīties putnu dziesmās, kura ir skaļāka, kura ir klusāka, no kuras puses tā skan, atcerēties putnu nosaukumus.

Dabaszinātņu mācību joma - Mācīties vērot, nosaukt un atpazīt tuvākajā apkārtnē sastopamos putnus, izprast, kāpēc cilvēki gatavo būrīšus putniem.

Mērķis: Saskatīt un novērot augļos, dārzeņos dzīvās sēklas

Saturs:

• Filma par sēklas dīkšanas ceļu YouTube

• Filma - No sēklas līdz dārzenim YouTube

• Apskatām īstās sēklas no dārzeņiem un augļiem ( tomāta, avokado, kivi, gurķa )

Izvērtēšana:

• Kas ir dzīvās sēklas?

• Pēta dzīvo sēklu izmērus

• Cik sēklu var būt vienā dārzenī vai auglī ?

• Noskaidrojam faktorus kas veicina sēklas augšanu ( siltums, zeme, gaisma, ūdens )

Rezultāts:

• Pēc augļa, dārzeņa pārgriešanas uz pusēm atrodam dzīvās sēklas, kas ir spējīgas augt un dot ražu

• Noskaidrojam, ka sēklu izmēri var būt dažāda lieluma ( lieli, mazi, viduvēji )

• Saskaitot dzīvās sēklas noskaidrojam, ka to skaits var būt dažāds ( viena, desmit, piecas )

• Zina nosaukt faktorus kas nepieciešami, lai sēkla izaugtu 

( siltums, zeme, gaisma, ūdens )

Februārī baudījām sniegu un veidojām sniega skulptūras. Bērni aktīvi darbojās-mērīja sniega segas dziļumu ar lineālu un izbaudīja vēl pēdējo uzsnigušo sniegu, lai celtu skulptūras. 

Atkārtoti pārrunājām, kas ir sniegs un kādēļ ir nepieciešami arī aukstie gadalaiki.

‘’Bitītes’’ februārī pastaigu laikā meklēja un pētījā dzīvnieku atstātos pēdu nospiedumus.

Kādi zvēri apciemo iestādi?

Visbiežāk tās ir stirnas un vietējo iedzīvotāju suņi un kaķi. Redzējām arī citu zvēru atstātos nospiedumus.

Prieks, ka tie pie mums jūtas drošībā.

1. Ar krāsu ūdeni izkrāsojām sniegu, veidojot dažādas līnijas, zīmējumus. 

2. Vērojām kādu ainavu veido katra krāsa. 

3. Izrādām emocijas par paveikto.

Mācību jomas: kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma, valodas mācību joma, dabaszinātņu mācību joma.

Mērķis: kopīga darbošanās ar krāsām, eksperimentēšana.

No izveidotā krāsu ūdens ļāvām bērniem sniegā izpausties un eksperimentēt kā iekrāsojas sniegs. Bērni priecājās un paši izrādīja vēlmi rotaļāties ar krāsām, veidojot zīmējumus un dažādas līnijas.

Kopīgi priecājāmies par paveikto.

 Dodoties pastaigās devāmies uz mežu piebarot meža dzīvniekus.                    

 Paldies vecākiem par sagādātajiem gardumiem.   

Pastaigas laikā vērojām dzīvnieku pēdas, kuri viesojušies pie mūsu atstātajiem gardumiem.  Turpināsim rūpēties par meža iemītniekiem un putniem, kamēr atnāks pavasaris.

Mērķis- Rosināt rūpes par dzivniekiem un putniem.

SR- Zin, ko drīkst dot putniem un dzīvniekiem ziemā.

Bērni izgatavo putnu barotavas un vēro kas putniem vislabāk garšo. Sadarbībā ar vecākiem nes uz barotavu dārzeņus dzīvniekiem.

Mērķis: Rosināt velmi bērniem izzināt kas notiek siltumnīcā ziemas periodā.

Saturs:

• Plakāts ar siltumnīcu

• Ciemojās Siltumnīcu darbinieks.

• Domājam jautājumus par tēmu. Kas aug siltumnīcā ziemā?

• Video filma  YouTube: “ Dārzeņu audzēšanai siltumnīcā ziema bijusi labvēlīga “

• Video filma YouTube: “ Siltumnīcā raža ievākta visu ziemu “

• Video filma YouTube: Gurķi “Kliģēnos” gaidāmi agrāk nekā pērn “

• Īsti ziedi no siltumnīcām, kaķu zāle

Izvērtēšana:

• Uzdodam jautājumus siltumnīcas darbiniekam.

• Jautājumi:

Kas aug ziemā? Kas nepieciešams lai augi augtu ziemā? Vai augiem nav auksti?

Kad sāk stādīt lai augi sāktu ražot ziemā? 

• Noskaidro kas tiek audzēts  siltumnīcā vasarā ( tomāti, gurķi )

• Izvērtējam faktorus, kas nepieciešams lai ziemā augtu augi siltumnīcām?

• Nosauc kas  tiek audzēts siltumnīcā ziemā ( sīpoli, ziedi, salāti, gurķi, tomāti )

Rezultāts:

• Saņem atbildes uz uzdotiem jautājumiem

• Zina nosaukt kas aug siltumnīcā vasaras periodā  ( tomāti, gurķi )

• Nosauc faktorus lai augs augtu ziemā ( siltums, gaisma, ūdens, zeme, minerālie )

• Zina nosaukt kas tiek audzēts ziemas periodā siltumnīcā ( ziedi, gurķi, tomāti, kaķu zāle, salāti, sīpoli )

Mācību jomas:

 Dabaszinātņu mācību joma:

Nosauc dārzeņus kādi aug siltumnīcām

Stāsta par dabas faktoriem kas nepieciešami auga augšanai

Raksturo gadalaiku ziema

Sociālā un pilsoniskā mācību joma:

Mācās ievērot, vienkāršus kārtības noteikumus

Sasveicināšanās, atvadās un lieto pieklājības frāzes ( labdien, lūdzu, paldies )

Valodu mācību joma:

Jautā  sev interesējošus jautājumus

Saklausa sev interesējošu informāciju runā un pauž savu attieksmi pret to

Atbild uz jautājumiem par redzēto filmu

1. Kopā ar vecākiem skatāmies izveidoto video, kurā tiek atspoguļota bērnu rotaļnodarbība visas dienas garumā. 

2. Kopīga darbošanās ar didaktikas spēlēm,grāmatu skatīšanās.

Mācību jomas: kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma, valodas mācību joma, sociālā un pilsoniskā mācību joma.

Mērķis: pozitīvi pavadīt laiku kopā ar vecākiem.

Jauki pavadīta pēcpusdiena kopā ar vecākiem, kopīga video materiāla skatīšanās,kurā atspoguļojām bērnu ikdienu bērnudārzā. Pēc tam kopīga mācīšanās ar dažādām didaktikas spēlēm un grāmatu skatīšanās!

Rezultāts: Vecāki atkārtoti secināja, ka nav nepieciešams doties uz veikalu un pirkt rotaļlietas, atliek izmantot iztēli un mājās pieejamos materiālus, lai interesanti pavadītu laiku kopā ar bērniem. 

Paldies ikvienam par jauko kopā būšanu!

Vecāku dienas ietvaros, “Zīļuki” grupas ekopadomi pārstāvošais vecāks vadīja āra nodarbību. 

Tās gaitā bērni izzināja sniega īpašības, būvējot māju rūķiem, ar pārtikas krāsām zīmēja sniegā un vingrinājās lasītprasmē.

Ar pateicību Sāras ģimenei, “Zīļuki” grupas kolektīvs. 

Katru rītu un pēcpusdienu barotava tiek papildināta ar sēklām. Atbildīgi par to ir bērni, taču Agrita dodas palīgā.

Secinām, ka barotava atrodas pareizā vietā, jo nereti dzirdami putnu strīdi par vietu tajā. Bērni, lai rastu risinājumu sēklas nobēra arī zemē. 

Veidojām diskusiju - ar ko drīkst/nedrīkst barot putnus? Drīkst - sēklas, tauku bumbas, kukurūza. Nedrīkst - maize un ar pārtiku, kas var vēderā uzbriest.

Rezultātā bērni nolemj, ka nākotnē nepieciešams izvietot papildus barotavas.

Sadarbībā ar vecākiem -  regulāri tiek piegādāta uz b/d putnu barība.

Sarunas "Kas ir milti". piparkūku cepšana, dāvaniņu gatavošana vecākiem.

MĒRĶIS- saskatīt miltu daudzveidību, izpētīt, kā tie atšķiras un kā tos iegūst.

SR- Zina kā tiek iegūti milti un kur tos var pielietot uzturā.

Skatoties informatīvu video un uzskates materiālus bērni iepazīstas ar veidiem kā tiek iegūti milti.

Izmantojot miltus tiek ceptas piparkūkas Ziemassvētku dāvanām vecākiem.

Kopā ar bērniem bērzu birzītē izbaudījām ziemas priekus - veidojām sniega bumbas, tās mācījāmies salīdzināt, kuram lielāka vai mazāka. Pikojamies, veidojām sniega vīrus.

Mērķis: kopīga iesaistīšanās ziemas priekos.

Sarunas "Kas ir bioloģiska pārtika".

MĒRĶIS- Veicināt izpratni par svētku svinēšanu un produktu daudzveidību un tās izcelsmi.

SR- Zin, ka ēdiens tiek pagatvots no dažādiem produktiem, sastāvdaļām.

Mēneša tēmas ietvaros bērni tika iepazīstināti ar dažādiem produktiem un to sastāvu. veicinot sadarbību tika kopīgi izgatavota svētku kūka par godu valsts svētkiem.

Lācīšu grupas bērni novembrī bauda zāļu tējas svaigā gaisā. Sadarbībā ar vecākiem tika sagādātas dažādas pašlasītas dabīgās tējas, kuras kopīgi baudījām dodoties pastaigās visdažādākajos laikapstākļos, pārrunājam, ka ne viss ir jāpērk veikalā, gardas un veselīgas tējas mēs varam sagādāt paši un medu mums sagādā bitītes.

Mērķis: Saskatīt un novērot tuvākajā apkārtnē sastopamo koku daudzveidību, raksturot gadalaikam atbilstošās īpašības.

Ko darījām?

Bērni sacerēja nobeigumu latviešu tautas pasakai ''Kā kokiem izgāja''. Izmantojot trafaretus devās meklēt kokus pēc to lapām un nosaukt tos. Ar krītiņiem zīmēja ozollapu nospiedumus, savukārt kļavu lapas krāsoja ar akvareļu krāsām. Tika izveidota arī ežu miga. 

Kopā ar vecākiem piedalījās Līgatnes dabas taku akcijā un lasīja zīles.

Rezultāts:

58% gadījumā bērni atpazīst un nosauc ozolu, 50% - kļavu, 25% pīlādzi, 16% - kastaņus un pa 8% liepu un bērzu.

Zina par koku nepieciešamību, bērni skaidroja - koki palīdz mums elpot; rada ēnu; izdala sulu (kļava, bērzs); nedrīkst cirst, ja nocērt ir jāiestāda  jauns; cērt malkai un mēbelēm; kokos dzīvo putni un vāveres; ozolkokā aug zīles.

Vienošanās par rīcību:

• Saudzēt kokus - nelauzt tos; 

• Zīmēt, rakstīt uz papīra abām pusēm; vākt makulatūru;

• Nelauzt, salabot mēbeles;

• Stādīt kokus!

Sakopjam vidi, kur ikdienā daudz pavadām laiku. Talkas laikā pārrunājam par lapu nozīmi dabā un kādēļ nevajag pārdzīvot, ja nesanāk visas lapas sagrābt. Tās lieliski palīdz zeme kļūt auglīgākai, tādēļ noder dārzā vai puķu dobēs.

Tāpat zem lapām mīt sliekas, bet pats svarīgākais - pavasarī nedrīkst dedzināt lapas, kas sagrābtas kaudzēs rudenī. Pastāv iespēja, ka tur ir mīt ezis vai kāds cits, kas slēpās no ziemas aukstuma.

Saulītes grupiņa  piedaloties "Pūcītes olimpiādē" , sadarbībā ar vecākiem 2.oktobrī bērzu birzītē kopīgi veidoja mandalu no pašu salasītiem dabas materiāliem un rudens dārza veltēm.🍁🌺

Lācīšu grupas bērni cītīgi strādāja pie savas permakultūras dobes sakopšanas, kura vasarā priecēja ar skaistām saulespuķēm. Bērni novāca saulespuķu kātus, sēklas noliekot izžāvēt ziemai putnu barošanai. 

Sajūsma par labi padarītu darbu rotāja ikviena lācēna seju!

Izaudzēto ražu bērni novāca paši un nogādāja uz virtuvi. Laba raža padevusies! 

Katrs iestādīja vienu vai divus kartupeļus. Kopā apmēram 20 bumbuļus. Bet novāca veselu spaini.

Bērni aizrautīgi meklēja kartupeļus mūsu permakultūras dobē.

Kopā ar bērniem pastaigas laikā pa PII terotoriju vērojām, kādas dzīvās radības ir sastopamas teritorijā. Sastapām vīngliemežus- kopā tos pētījām, aptaustījām un bērni izrādīja emocijas par sastaptajiem gliemežiem.