Garuma skala

Noteicošie fizikālie procesi kas ietekmē atmosfēras parādības ir atkarīgi no parādības mēroga(lieluma). Piemēram vidējo platumu ciklonam lielu lomu spēlē zemes rotācijas radītais Koriolisa spēks, savukārt apskatot konkrētu negaisa šūnu Koriolisa spēku var neņemt vērā.

Tādēļ meteoroloģijā tika ieviesta garuma skala, kur katram intervālam var izdalīt noteicošo fizikālo procesu kopu.

Meteoroloģija ir piedāvātas dažādas skalu klasifikācijas un/vai apakšklasifikācijas. Populārākās ir

• Orlanski (1975)
• Fujita (1981)

Orlanski(1975) garumu skalas klasifikācija

Fujita (1981) garumu skalas klasifikācija

Tātad Fujita padāvātā meso skala 4-400 km ir būtiski šaurāka nekā Orlanski piedāvātā 2 -2000 km.

Meteoroloģijā tiek lietots arī termins "sinoptiskā skala" kurš nozīmē horizontālo garumu ar kārtu 1000 km.

Augstāk ir dotas konkrētiem mērogiem raksturīgās atmosfēras parādības. Bet tas nenozīmē, ka parādība nevar atbilst citiem mērogiem. Piemēram lielākā reģistrēta tropisk ciklona (taifūns Tips) diametrs bija virs 2000 km, savukārt mazākajam tropiskajam cikloman Tracy diamters bija tikai ap 100 km, jeb 20 reizes mazāk.