Brīnumainā Armēnija

Brīnumainā Armēnija

Šis ir neliels stāsts par apbrīnojamu zemi, stipriem cilvēkiem, neaprakstāmi skaistu un daudzveidīgu dabu, ļoti senu kultūru, tradīcijām, vēsturi...Stāsts par spēku, ticību un cerību.

Idejas rašanās

Ir man rados pāris armēņi- izglītoti, interesanti un radoši. Caur šiem cilvēkiem jau sen, sen tiku sajutusi šo seno zemi, ar tās kristīgajām tradīcijām, īpašo humoru, garšīgo virtuvi...Vēlme redzēt savām acīm virmoja manī jau ilgu laiku. Līdz pēdējā Mistēriju nometnē ( kur pulcējās garīgi/radošie J), ceļojuma ideja tika izteikta balsī, kuru sadzirdēja un atsaucās tie, kam bija lemts piedzīvot skaisto kopā būšanu, ceļojumu un piedzīvojumu šajā tik īpašajā Kaukāza zemē- Armēnijā.

Armēnijas vēsture ir daudzējādi līdzīga mums- visos laikos tā ir iekarota no visiem tuvējiem un tālējiem kaimiņiem. Tomēr mums liktenis ir bijis labvēlīgāks... Armēnija kā kristīga valsts atrodas gandrīz izolētībā- vienīgie sakari, izeja uz pasauli, ir caur Gruziju. Ar pārējiem kaimiņiem ceļš pie robežas beidzas- nav pārejas, nav attiecību vai tās ir saspīlētas. Pie tam tās ir musulmaņu valstis- Turcija, Azerbaidžāna un Irāna.

Armēņi ir piedzīvojuši tik daudz karu, milzīgu genocīdu pret tautu 1915-20.gadā, zemestrīces, vajāšanas...Pašreizējā valdība vienkārši izsūc savu tautu un izlaupa valsti. Viens armēnis esot radījis ažiotāžu Eiropā, ierodoties nopirkt ‘’Mozart’’ šokolādes fabriku ar 80 milj. Eur skaidrā naudā! Pēcāk noskaidrojies, ka tas ir Armēnijas muitas priekšnieks!

Tas viss ir radījis rekordu, ar ko Armēnija nevar lepoties- tai ir lielākā diaspora pasaulē. Armēnijā dzīvo 3 milj. iedzīvotāju, citur- 7.miljoni! Armēņi pamet savu valsti...Bet to priekšā, kas ir palikuši, cīnās un cer, ir jānoliec galva.

Protams, mēs zinājām par Armēnijas vēsturiskajām, dabas un kultūras vērtībām. To, ka Armēnija ir pirmā kristīgā valsts pasaulē (301.g, m.ē.- pieņēma kristietību par oficiālu valsts reliģiju), Sevans ir otrais lielākais saldūdens ezers, otrais, kas atrodas visaugstāk virs jūras līmeņa, bijušajā PSRS teritorijā vienīgais labi saglabātais pagānu (daudzdievības) tempis (Garni), garākais pasaulē funikuliera ceļš (~6km) virs Tatevas aizas. Tai ir vairāki Junesko pasaules līmeņa vērtību objekti...utt.

Garīgumu meklējot...

Mūs interesēja viss augstākminētais, un vēl arī tieši garīgais mantojums, šīs enerģētiski spēcīgās vietas, kur meditēt, sajust savu vienotību ar visu Esošo. Un, ja tāds ir mērķis- tad Armēnija ir tam radīta.

Garīgums nav jāmeklē tikai Indijā. To var atrast jebkur. Tomēr Armēnijā to meklēt nevajag. Armēnija, vārda tiešā nozīmē, sastāv no svētvietām, klosteriem, tempļiem, baznīcām... Kur katra vieta, pārspēj viena otru, katru reizi, liekot aizrauties elpai saviļņojumā...

Vai ziniet kā skan ‘’Pie Dieviņa gari galdi’’ un „Tumša nakte, zaļa zāle’’ armēņu baznīcu akmens velvēs? Neatkārtojami un ļoti saviļņojoši...sirds atveras, skudriņas skrien pa ķermeni...to nevar aprakstīt vai pateikt vārdos. Tās ir tās neatkārtojamās sajūtas, kas padarīja šo ceļojumu tik īpašu, kas atvēra sirdis un pacēla mūs visus jau citā līmenī... Piedziedājām lielāko daļu baznīcu un klosteru, kuros bijām... Skaņas vibrē, atbalsojas, paceļas...skan vēl brītiņu, kad vairs nedziedam, tad it kā pārlīst pār mums, izbeidzas..bet mistiskā veidā ir vēl sajūtamas telpā...

Daba

Šķiet, Radītājs ir spēlējies, fantazējis un aizrāvies, radot šo zemi...mani priekšstati par Armēnijas dabu izrādījās absolūti neprecīzi- katrs reģions ir īpašs, neatkārtojams un atšķirīgs.

Kalni apauguši ar priedēm, eglēm, lapu kokiem...tagad aprīļa beigās, varējām redzēt, kā pavasaris iekaro virsotnes, pamazām- lejā jau vasara, +25, viss zied un zaļo...bet raugoties uz augšu, pamazām krāsas mainās uz brūno, līdz nobeidzās ar sniegotām virsotnēm.

Ir krāsainas klintis, sniegotas virsotnes, kanjoni, aizas! Un straujas, šalcošas, līkločus metošas kalnu upes un upītes- tās ir visur!!! Tik dažādas ainavas nebiju redzējusi nekur- brīžiem salīdzināju ar Kanārijām, brīžiem Horvātiju, Karpatiem, pat Āfriku.. Līdz sapratu, ka salīdzinājumi šeit ir lieki- šī ir īpaša, unikāla, apbrīnojami skaista valsts, kur noteikti vēlēšos atgriezties.

Braucot ar busiņu, laikam jau apnikām savam foršajam šoferītim Nairi un gidam Vazgenam. Kur pamet acis- tur glezna priekšā! Apturam, lecam laukā, dodamies pie kraujas malas, pārkaram kājas pār aizas malu, ļaujamies saules un vēja glāstiem, ik pa laikam pasniedzot roku, izraujot un notiesājot visur augošos savvaļas sparģeļus, kas ir tik maigi un kraukšķīgi! J Skaties, un šķiet- visa pasaule Tev ir pie kājām!

Lai arī esam tādu garīgo meklētāju bariņš, nekas cilvēciskais mums nav svešs! Bija naksnīgā Erevāna, ar gaismas strūklakām Hačaturjana dievišķās mūzikas pavadījumā, bija džeza klubs, vīna degustācija darītavā, konjaks ‘’Ararats’’, ļoti daudz smieklu, pārsteigumu no mūsu superīgajiem gidiem un beigās skumjas no tā, ka šīs 7 dienas iet uz beigām...

Nevaru nepieminēt sirsnību un siltumu, īpašo labvēlību, atvērtību un izslavēto viesmīlību no cilvēkiem, kurus bija izdevība sastapt. Lai arī kaulēšanās ir obligāta tirgošanās sastāvdaļa, un, ja neproti, tad jau tā ir tava problēma, krāpniekus vai negodīgus cilvēkus mēs nesastapām, gluži otrādi. Tikām katru dienu apdāvināti ar kaut ko.

Praktiskās lietas

Plānoju braucienu pati, kopā ar savu radinieku Vazgenu. Latvijas firmu piedāvājumi uz Armēniju ir padārgi (~700Ls), pietam braucot ar firmu, nevar tik dziļi izjust valsti no visām pusēm, kā to var vietējā cilvēka pavadībā, kurš ir izglītots, aizraujošs, ar tādu humora izjūtu, ka smiekli mūs pavadīja visas dienas!

Lidojām uz Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi, jo AirBaltikam nav tiešo reisu uz Erevānu. Mums tur bija dievīgs gids- Gio, kurš parādīja pilsētu, pastāstīja par valsti, aizveda uz krogu pēdējā vakarā pirms lidmašīnas, kur dejoja ugunīgie gruzīnu džigiti, galdā bija 13 ēdieni (ar vīnu 8Ls/pers), pats spēlēja, dejoja un mācīja arī mums. J Papildus vēl dabūjām ‘’āķi lūpā’’ par Gruziju- tagad plānojam septembra beigās braukt uz turieni.

Viesnīcās palikām divas naktis, vienu Tbilisi –pēc lidojuma, vienu Tatevā- Armēnijas tālākajā vietā, kur braucām uz 2 dienām. Pārējās naktis dzīvojām īrētā mājā visi kopā. Protams, varbūt ar divām vannas istabām uz 14 cilvēkiem(pārsvarā sievietēm) ir par maz, bet vienotības, ģimeniskuma sajūta, ‘’šašliku vakars’’ uz terases Vazgena un Nairi izpildījumā, nacionālās tradīcijās, ir sīku neērtību vērts.

Viss brauciens bez ēšanas un paša izdevumiem sanāca zem 500Ls. Ēšanu neplānojām- ja vēlējāmies, gatavojām mājās, ja vēlējāmies gājām uz kafejnīcu (~3Ls), vai vislabāk- pikniks brīvā dabā!

Ieejas maksās ir ļoti reti kur- muzejā Erevānā, Garni templī, džeza klubā- visas kopā ~8Ls. Vīza, uz robežas pērkama- 4Ls.

Tagad, atbraucot saprotu, ka esmu kļuvusi Armēnijas fane un, ka tas sirds darbs, ko ieguldījām abi ar Vazgenu mūsu ceļojuma plānošanā, nedrīkst palikt tikai mums. Nolēmām, ka organizēsim vēl arī citas grupas. Jau septembra beigās, kad augļu pārbagātība, dabas pilnbrieds īpaši pārsteidz un lutina. Vēl jo vairāk- vēlos, lai Armēniju izjustu un novērtētu ar vien vairāk cilvēku, lai arī šī pasakainā zeme, pa jaunu spētu novērtēt tās bagātības, kuras tai pieder!

Brauciet uz Armēniju!

Katra diena bija ļoti piesātināta, ļoti īpaša, neatkārtojama...

Otrajā dienā, kad mums bija terases svētki, pēc skaistas, pārpilnas dienas, kad šķiet, ka vairāk jau nu neko labāku nevar vēlēties, mūsu šoferītis Nairi teica šādu tostu: ‘’Lai šī būtu jūsu sliktākā diena!’’

Un tas piepildījās.

2012.gada pavasaris