Gulbenes novada
izglītības svētku diena
ATVERAM DURVIS PLAŠĀK!
DZĪVĀ BIBLIOTĒKA
10.00 - 10.30 PIRMĀ PARALĒLĀ SESIJA
Sabīne Rutka, Anda Sprudzāne - Cakula “Stereotipi un to laušana”
Bieži vien par cilvēku mēs spriežam pēc tā ārējā izskata, kādām runām, kas ir dzirdētas par šo personu, tautības, piederības reliģiskai grupai utt.. Šis viedoklis veidojas no mūsu zemapziņā mītošajiem stereotipiem. Kā lauzt savus stereotipus? Par to šajā praktiskajā darbnīcā.
Vita Medniece, Zita Grinberga “Izlaušanās spēle - iekļaujošās izglītības metode”
Kā dažādi izlaušanās elementi palīdz veidot radošo vidi, veicina sadarbību un dod iespēju skolēniem ar dažādām spējām mācīties.
Lienīte Leišavniece “Atveram skolas durvis plašāk”
Integrēta nodarbība ārpus skolas telpām matemātikas, latviešu valodas, dabaszinību, vizuālas mākslas apmācībai.
Iveta Gjača “Vinnija Pūka dzimšanas diena”
Autore piedāvās labās prakses piemērus sākumskolā, strādājot integrēti.
Gunita Sliede “Lasītprasmes veicināšana, respektējot bērnu intereses”
Kā 5-6-gadniekam atcerēties burtiņus un tos "savilkt kopā”, ja traktors vai mašīna interesē vairāk? … Tad tiek izmantota Valtra vai Volvo kā palīgs, un valodas rotaļas izveidojas pašas.
Sarma Nazarko “Kā pieaugušo mijiedarbība grupā atbalsta katra bērna iesaistīšanos un viņa individuālo vajadzību apzināšanu?”
Skolotāja dalīsies pieredzē par sadarbību ar skolotāja palīgu un asistentu, lai mijiedarbība tiktu vērsta uz katra bērna emocionālajām, fiziskajām un kognitīvajām vajadzībām.
Indra Tišanova “Kā pirmsskolā attīstīt katra bērna iniciatīvu un līdera prasmes? Kā nodrošināt bērniem veikt izvēles un komunicēt par savām idejām?”
Skolotājai ir lieliska pieredze darbā, virzot bērnus uz pašvadītu mācīšanos jau agrīnā vecumposmā. Šajā mācību gadā bērni ir obligātās apmācības grupā, skolotāja dalīsies savās atziņās, kā bērnu pašvadības virzīšana ir sekmējusi bērnu paškontroli, pašapziņu, kā bērni konstruē savas zināšanas, kā spēj pieņemt lēmumus un komunicēt ar vienaudžiem par savām iniciatīvām.
Līga Žohova “Kā atbalstīt mācīšanos liela skaita grupās bērniem ar uzvedības traucējumiem?”
Skolotāja Līga dalīsies pieredzē, kā veicināt grupas bērnu savstarpējo mijiedarbību, lai veicinātu viņu sociālo attīstību. Skolotāja akcentē, ka attīstot bērnu sociālās prasmes, bērniem rodas iespēja darboties, dzīvot kopā ar citiem bērniem, mācīties vienam no otra, bērni gūst izpratni par atšķirīgām izjūtām, jūtas drošāk, mācās risināt konfliktus nevardarbīgā veidā.
Daiga Pumpure “Kā pirmsskolā veicināt bērnu runas attīstību bērniem ar valodas sistēmas nepietiekamību?”
Logopēde ar 30 gadu pieredzi savā specialitātē raksturo, ka VSNA ir sarežģīti runas traucējumi, kad nepietiekami attīstīti ir visi valodas sistēmas galvenie komponenti – fonētika, arī fonemātika, morfoloģija, leksika, sintakse un saistīta runa. Pirmsskolas vecuma
bērns pasauli uztver emocionāli un, lai ierosinātu runas darbību, ir nepieciešama īpaša,
speciāli sagatavota valodas vide, kas sevī ietver ne tikai valodas kvalitāti, bet arī saziņas procesa kvalitāti.
Iveta Roziņa “Mācību procesa diferenciācija un aktīvās darba metodes”
Piedāvāju savu pieredzi darbu diferencēšanā un dažas aktīvās metodes mācību satura apguvei ārpus klasēm.
Marina Grīnberga “Uzņēmējspējas un to pielietošanas mācību procesā. Pakāpieni ceļā uz uzņēmējdarbību”
Metodes, kas palīdz iekļaut uzņēmējdarbību mācību procesā, sasaistot to ar karjeras izglītību. Iestrādes SMU veidošanā.
Liena Vaļģe, Anita Evardsone, Gunita Gicuka “Starpdisciplinārais projekts "Mērogs"”
Skolotājas modelēs piemēru starpdisciplinārai aktivitātei "Mērogs" mūzikā, matemātikā un vizuālajā mākslā.
Dace Eihmane, Velta Biseniece “Paņēmieni darbā ar AST bērnu”
Dalīsimies pieredzē par skolotāju palīgu un asistenta darba specifiku, lai veicinātu AST bērna socializēšanos grupā ar citiem bērniem un palīdzētu mācību darbībā.
Agita Taurmane “Kā regulāri un sistēmiski vērot katra bērna mācīšanās progresu, sasniegumus? Kā pastiprināt motivēt bērnus iesaistītās mācīšanās procesā?”
Speciālās izglītības pedagogs dalīsies pieredzē, kā saprotamā un autentiskā vidē sistēmiski novērotāju bērnu, kā ievērot plānveidību. Akcents uz to, kāpēc svarīgi ir plānot mācīšanu un mācīšanos, balstoties uz katra bērna attīstības līmeņiem un interesēm.
Dina Tiltiņa Vizuālā programmēšana. “Spēlēt? Vai labāk programmēt spēli?”
Darbnīcā gūsiet nelielu ieskatu, kā vizuālo programmēšanas valodu Scratch pielietot vienkāršas izglītojošas spēles veidošanā. Datorikas sasaiste ar citiem mācību priekšmetiem.
Evita Zālīte "Mācies ar mazo Mulu"
Materiālas domāts novada sākumskolas un vizuālās mākslas skolotājiem. www. mula.lv
10.40 - 11.10 OTRĀ PARALĒLĀ SESIJA
Ilze Ilgsaliete, Dita Grigore “Atvērta platforma sadarbībai ar pašvaldību dabaszinātņu priekšmetos"
Darba metodes, kā integrēt vietējos dabas resursus, piedalīties diskusijās, veidot ieteikumus un maketus, klimatam draudzīgus ierosinājumus, rosinot skolēnus pašiem domāt.
Biruta Rukmane “Dažādi radošie uzdevumi - palīdzība iekļaujošās izglītības darbā”
Kā skolēniem ar dažādām darba spējām palīdzēt pilnveidot radošo domāšanu, paplašināt vārdu krājumu.
Nanija Biezā “Komiksu veidošana un izmantošana mācību procesā”
Komiksi palīdz skolēnam uztvert tekstu – tas ir saīsināts formāts un ar uzsvaru uz galveno. Komiksi nodrošina teksta vizualizāciju un audializāciju, kā arī iepēju saņemt informāciju interesantākā veidā.
Annija Ceriņa “Pozitīva pašvērtējuma veidošana”
Darba lapas sociālo zinību un klases stundām
Skolēnu rokrakstu analīze (pazīmes, kas ļauj noteikt skolēnu psihotipu, pašvērtējumu, kompleksus)
Skolēnu ikdienā lietojamās frāzes, kuras aizstājamas, lai uzmundrinātu un motivētu.
Ligita Lapsa “Iekļaujošās izglītības metodes. Iekļaušana caur spēli”
Spēles metodes pielietojums uzmanības noturības veicināšanai sākumskolā
Sandra Biksīte, Ramona Liepiņa “Individuālais plāns kā vērtīgs darba instruments”
Stāsts par to, kā veiksmīgi sadarboties gan pedagogiem, gan vecākiem, lai atbalstītu bērnu
Iveta Cigle “Kreiļu integrācija pirmsskolā”
Ieteikumi pedagogiem, kā organizēt individuālo un pāru darbu, lai tas nevis kavētu, bet atvieglotu bērna kreiļa radošo darbību, celtu viņa pašvērtējumu draugu vidū, kā arī veicinātu jēdzienu “kreisais” un “labais” automatizētu apguvi.
Elita Jēkabsone “Kā veidot diferencētu un individualizētu mācību procesu bērniem ar speciālajām vajadzībām, jaukta vecuma grupā.”
Skolotāja dalās pieredzē kā plānot aktivitātes, lai bērni atbilstoši savām spējām apgūtu mācību saturu. Mācību process tiek diferencēts balstoties uz bērnu zināšanām un interesēm, tiek aptverts bērnu mācīšanās spēju līmenis un katra bērna mācīšanās stils.
Inga Pumpure “Kā agrīnajā vecumposmā diagnosticēt bērnu speciālās vajadzības?”
Skolotāja Inga dalīsies pieredzē, kādi rīcības soļi tika veikti, lai diagnosticētu bērnu speciālās vajadzības 2-3 gadīgo bērnu grupā.
Kā iekārtot vidi, kurā tiek domāts par katra bērna labsajūtu un iesaistīšanos.
Aija Vasiļjeva “Kā grupā iekārtot mācību vidi, lai ikviens bērns veidotu aktīva dzīvesveida ieradumus?”
Aija ir radošs pedagogs, kura ļoti rūpējas, lai mācību vide ir aicinoša un ērta, lai visi bērni var iesaistīties daudzveidīgās darbībās. Skolotāja lieliski pārzina jaunākā vecumposma specifiskās īpatnības, tāpēc grupā ir radīta vide, lai bērni var atrast vietiņu, kura uz rotaļu brīdi pieder tikai viņiem.
Vita Kļaviņa “Vēsturiskās kompetences pilnveidošanas paņēmieni”
Skolotāja piedāvā savu pieredzes apkopojumu vēsturiskās kompetences pilnveidošanai. Plānošana, realizācija un izvērtēšana.
Aiva Aleksandrova, Renāte Kozāne “Iekļaujošās izglītības modelis Itālijā”
Iepazīšanās ar Itālijas pieredzi darbā ar bērniem ar īpašām vajadzībām, apgūt dažādas metodes, kas veicina bērnu iekļaušanos mācību procesā.
Maira Ivanova Diferencēšana un individualizācija matemātikas mācību satura apguvē “Matemātikas stunda katram pēc iespējām un vajadzībām – izaicinājumi un “meklējumi”
Praktiskā darba piemēri matemātikas stundās pamatskolā, ievērojot ikviena skolēna dažādās mācīšanās vajadzības un spējas, plānojot un vadot mācību procesu.
Aleksandra Birkova “Pozitīva izglītība”
Erasmus+ kursu atziņas – Kas ir pozitīva izglītība? Pozitīva izglītība un dzīves prasmju attīstība. Kas ir PERMA modelis? Kas ir CASEL wheel? Pozitīvas komunikācijas attīstīšana.
Arvīds Dane “Dokumentu veidošana un rediģēšana ar grafisko planšeti”
Darbnīcā iegūsiet priekšstatu par grafiskās planšetes pielietošanu dažādu PDF dokumentu rediģēšanā un veidošanā lietotnē Xournal++
Rudīte Liepiņa Pieredzes stāsts par dalību metodisko darbu skatē "Ideju kaste".
Skolēnu digitālo zināšanu un prasmju pilnveide datorgrafikā, animācijā un video, veidojot darbu "No skices līdz skatuvei".
11.20 - 11.50 TREŠĀ PARALĒLĀ SESIJA
Līga Silauniece “Viens otram”
Kā izmantot skolēna stiprās un vājās puses, lai apzināti sadalītu pāros ar mērķi - skolēns palīdz skolēnam. Darbs ar dažāda veida informāciju tematā “Gaiss un skābeklis”.
Aiva Suntaža, Mārīte Braše, Linda Kukare-Aldersone "Starpkultūru komunikācija iekļaujošajā izglītībā, skolotāja pienesuma popularizēšana sadarbojoties ar IT portāliem"
Darba lapu izveide, Nearpod izmatošana iekļaujošajā izglītībā, īss ieskats starpkultūru komunikācijā.
Mārīte Kārkliņa “Darbs klasē, kur skolēniem nepieciešami atbalsta pasākumi”
Pieredze, piemēri, atgādnes skolēniem
Laima Līduma “Mūsdienīgas mācību stundu plānošana”
Plānošanas posmi
Integrēto mācību stundu paraugi
Lāsma Štāle “Garšaugi. Garšvielas uzturā”
Nodarbība ir izveidota, lai rosinātu izglītoties ārā, lauku vidē, būtu kopā. Nodarbības mērķis ir iepazīties ar garšvielu izmantošanas iespēju ēdienu gatavošanā. Nodarbības laikā tiek iepazīti un atpazīti garšaugi, izveidota domu karte “Garšvielas”, izspēlē garšaugu spēle un izgaršotas tējas. Āra nodarbība var papildināta priekšmeta “Dizains un tehnoloģijas” tēma “Kā lieto garšvielas vārītu un ceptu olu ēdienu pagatavošanā?” apguvi 4.klasē.
Aivija Krūmiņa “Mācību procesa organizēšana jaukta vecuma grupā, kurā ir bērni ar speciālajām vajadzībām”
Ieguvumi, riski un atbalsts mācību procesā jaukta vecuma, kurā ir bērni ar speciālajām vajadzībām. Emocionālās saskarsmes, drošības vajadzību un piederības sajūtu veicināšana ikdienā.
Solvita Brezinska “Kā izvēlēties efektīvas mācību metodes un sadarbības paņēmienus pirmsskolā, atbilstoši mācību saturam veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā bērniem ar atšķirīgu prasmju līmeni?”
Sporta skolotājai Solvitai ir starptautiskas un Latvijas valsts mēroga lektores pieredze. Skolotāja ir ļoti mērķtiecīga un radoša, patiess ideju ģenerators un izpildītājs vienlaikus. Dzīvās grāmatas pieredzes stāsts atspoguļo skolotājas visaptverošu prasmi un māku prognozēt katra bērna sasniedzamos rezultātus, atbilstoši tam tiek piemeklētas mācību metodes un sadarbības formas un mācību materiāli.
Nora Supe “Kā paplašināt grupas atbalsta personāla komandu, rēķinoties ar pieejamajiem cilvēkresursiem?”
Skolotāja Nora dalīsies pieredzē par veiksmīgu sadarbību ar skolotāja palīgu un skolotāja palīga lomu bērnu izglītības pieredzes veidošanā.
Ruta Pliķēna “Kā izmantot āra vidi un pieejamos resursus mūzikas nodarbībās pirmsskolā?”
Mācīšanās process produktīvāks un aizraujošāks ir tad, ja tajā iekļauj "mācīšanos darot" principu. Skolotāja Rutai ir lieliska pieredze bērnu muzicēšanas aktivitāšu nodrošināšanai āra vidē.
Inese Laizāne “Kā sadarbība ar atbalsta komandu plānot mācību darbu katra bērna individuālo vajadzību atbalstam?”
Pieredzes stāsts par to, kā veidot atbalsta komandas modeli pirmsskolā, diferencēta un individualizēta mācību procesa nodrošināšanai.
Mārīte Cinglere “Kā veidot noteikt kārtību un ritmu, lai veicinātu bērnu pašregulācijas un patstāvības veidošanos? Kā virzīt bērnu uzvedību, balstoties uz zināšanām par katra bērna personību.”
Skolotājai Mārītei piemīt prasme veidot pastāvīgu un iepriekš paredzamu dienas kārtību, kas ir ļoti svarīga jaunākā vecumposma bērniem, kā arī bērniem ar speciālajām vajadzībām. Pieredzes stāstā tiek atklāti paņēmieni, kā veidojot rutīnas darbības, palīdzēt bērniem justies droši un ērti.
Gundars Ģērmanis “Meklē, iepazīsti, lepojies!”
Novada vēstures muzeja materiālu izmantošana Latvijas un pasaules vēstures stundās 8. klasē un sociālajās zinībās un vēsturē 5. klasē.
Dzintra Kokoreviča Netradicionālā metode lasītprasmes veicināšanai mācību stundās. “Atrodi! Izlasi! Izpildi!”
Metodi var izmantot jebkuru mācību priekšmetā, kuros ir jālasa teksti (latviešu un angļu valodā, dabaszinībās, sociālajās zinībās.). Skolēniem ir iespēja stundas laikā izkustēties un veikt uzdevumus. Tas ir viens no veidiem, kā skolēnus ieinteresēt lasīšanai.
Sarmīte Puriņa “Praktiski uzdevumi matemātikā pamatskolas klasēs.”
Matemātisko prasmju apguvē iekļautās praktiskās darbības, piemērotas intensitātes un grūtības pakāpes praktiski uzdevumi visiem apguves līmeņiem, atbilstoši apgūstamajam mācību saturam, kas skolēnam ir domāts rosinoši, strādājot individuāli, pārī vai grupās.
Laima Jaunzema “Mežglošana. Dekora - lapas mezglošana”
Kustinot pirkstu sīko muskulatūru, mēs kustinām arī savas domas. Dalībniekiem būs iespēja pašu rokām izveidot – uzmezglot dekoru – lapu.
Ligita Plešanova - Jarusova “Kolektīvā muzicēšana ar Orfa instrumentāriju”
Nodarbībā dalīšos pieredzē par dzirdēto un redzēto Liepājā, kur notika izglītības konference "Mākslai ir nozīme." Atraktīvā veidā darbosimies ar ritmu un ritma elementiem, izmantojot mūzikas instrumentus un skaņu rīkus. Skanošo žestu pielietojums ritma ostinato veidošanā.