Erasmus+ programmas mobilitātes projekts

2025-2026 periodā LBIA ir LNB konsorcija partneris Erasmus+ programmas pieaugušo izglītības sektora mobilitātes projektā.

Latvijas Nacionālajai bibliotēkai no 01.02.2023. līdz 31.12.2027. piešķirts Erasmus mobilitātes konsorcija koordinatora akreditācijas sertifikāts pieaugušo izglītībā, kas ļauj vieglāk īstenot mobilitātes izglītības jomā līdz 2027. gadam.

Katru gadu LNB iesniedz pieteikumu aktuālajā mobilitātes projektu konkursā ar citiem konsorcija partneriem.

3. gada projekts (Nr. 2025-1-LV01-KA121-ADU-000318227) ilgst periodā 2025-2026. Konsorcija partneri: Latvijas Nacionālais arhīvs un biedrība "Latvijas Bibliotekāru izglītības apvienība".

Projektam ir 5 mērķi:

1. Nodrošināt latviešu valodas dzīvotspēju digitālās vides uzmanības centrā.

2. Attīstīt kultūras atmiņas institūciju digitālās kompetences kultūras mantojuma veidošanai, uzturēšanai un izmantošanai.

3. Stiprināt sabiedrības noturību un pilsonisko kompetenci.

4. Attīstīt sadarbību starp vadošajām Eiropas bibliotēkām, arhīviem un muzejiem starptautisku nozares izglītojošu norišu organizēšanai.

5. Attīstīt izglītojošās darbības nozīmi bibliotēkās.

5. mērķa sasniegšanai LBIA īstenos 7 mobilitātes (3 ēnošanas un 4 kursus).

Īsumā par īstenotajām mobilitātēm

Dalība starptautiskā profesionālās pilnveides programmā "Strong teams, Stronger schools" bibliotēku attīstībai

No 2026. gada 15. līdz 21. martam Latvijas Bibliotekāru izglītības apvienības biedrības (LBIA) biedre un Kuldīgas Galvenās bibliotēkas vadītājas vietniece metodiskajā darbā Gunta Grundmane piedalījās Erasmus+ mobilitātes projektā “Pieaugušo izglītības mobilitātes”. Izglītības programma "Strong teams, stronger schools" (Spēcīgas komandas, spēcīgākas iestādes), kas norisinājās Portugāles galvaspilsētā Lisabonā, tika orientēta uz iestādes iekšējās kultūras stiprināšanu un profesionālo izaugsmi.

Piecu dienu intensīvās mācības tika strukturētas tā, lai katra diena tiktu veltīta konkrētam personīgās un profesionālās attīstības posmam. Programmas centrālais vēstījums balstīts atziņā, ka jebkuras iestādes – tostarp bibliotēkas – kopējā jauda, izaugsme un sniegto pakalpojumu kvalitāte ir tiešā mērā atkarīga no komandas brieduma, savstarpējās uzticēšanās un saskarsmes kultūras. Gūtā pieredze sniedz vērtīgu pamatu mūsdienīgas, uz sadarbību vērstas darba vides pilnveidei arī Latvijas bibliotēkās.

Mācību pirmajā posmā galvenā vērība tika pievērsta pašlīderībai, atzīstot, ka spēcīgu bibliotēkas komandu pamatu veido katra indivīda spēja vadīt pašam sevi. Šajā kontekstā tika padziļināti pētīta pašapziņa un pašregulācija jeb prasme apzināti vadīt savas emocijas un reakcijas. Īpaši tika uzsvērta pašatbildība jeb rīcībspēja (angļu valodā – agency), kas bibliotēku darbiniekiem palīdz saglabāt profesionālo mieru arī saspringtās situācijās, fokusējoties uz procesiem, kurus katrs personīgi spēj ietekmēt.

Otrajā dienā darba kārtībā tika iekļauti mūsdienīgi līderības principi bibliotēkas kontekstā. Tika analizēta pāreja no tradicionālas uzraudzības uz vadītāju kā fasilitatoru (sarunu virzītāju) un mentoru (padomdevēju). Tika apgūts, ka bibliotēkas kā iestādes spēks sakņojas psiholoģiskajā drošībā – vidē, kurā darbinieki jūtas piederīgi un nebaidās piedāvāt jaunas idejas. Šāda pieeja veicina darbinieku pilnvarošanu, uzticot kolēģiem lielāku autonomiju un veicinot viņu iesaisti lēmumu pieņemšanā.

Trešā un ceturtā diena tika veltīta nevardarbīgai komunikācijai (NVC). Šīs metodes pamatā ir četru pakāpju modelis: novērojumu veikšana bez interpretācijām vai vērtējumiem, izjūtu identificēšana, pamatvajadzību definēšana un skaidru lūgumu noformēšana. Nevardarbīga komunikācija tika skatīta kā galvenais instruments konfliktu vadībā, kur domstarpības tiek uzlūkotas kā signāls par neapmierinātām vajadzībām. Izmantojot šo metodi, bibliotēkās ir iespējams rast risinājumus, kuros tiek ievērotas visu pušu intereses, panākot abpusēju ieguvumu.

Mācību noslēgumā galvenais uzsvars tika likts uz mediācijas jeb starpniecības pamatu apgūšanu, kas sniedz zināšanas par to, kā neitrāli palīdzēt divām konfliktējošām pusēm sadzirdēt vienai otru. Kā bibliotekāru izglītotājam šīs atziņas kalpo par pamatu, lai Latvijas bibliotekāriem piedāvātu nevardarbīgas komunikācijas mācības un visu no tām izrietošo atziņu kopumu. Tiek uzsvērts, ka NVC metodes un mediācijas principu apguve ir būtiski nepieciešama darbinieku savstarpējo attiecību stiprināšanai, kā arī lasītāju apkalpošanas kultūras pilnveidei. Praktisku empātiskas sarunas paņēmienu pielietošana ļauj bibliotekāriem efektīvāk risināt situācijas ar prasīgiem vai neapmierinātiem apmeklētājiem, mazināt emocionālo spriedzi saskarsmē un veidot bibliotēku par atvērtu un cieņpilnu kopienas telpu.

Erasmus+ darba ēnošana Čehijas Republikas Bibliotēku un informācijas speciālistu asociācijā Prāgā

2025-2026 periodā LBIA ir LNB konsorcija partneris Erasmus+ programmas pieaugušo izglītības sektora mobilitātes projektā. No 2026. gada 4. līdz 5. maijam Latvijas Bibliotekāru izglītības apvienības biedrības (LBIA) biedri Mārtiņš Lagzdons, Aiva Stūrmane un Viktorija Gramakova piedalījās Erasmus+ mobilitātes projektā “Pieaugušo izglītības mobilitātes”. Darba ēnošana notika Čehijā, Prāgā Čehijas Republikas Bibliotēku un informācijas speciālistu asociācijā (Svaz knihovníků a informačních pracovníků České republiky (SKIP)). Ēnošanas laikā bija iespēja apmeklēt arī citas bibliotēkas, kurās strādā SKIP biedri.

Latvijas bibliotekāru izglītības apvienība un Čehijas Republikas Bibliotēku un informācijas speciālistu asociācija): salīdzinājums, idejas, sadarbība

Čehijas Republikas Bibliotēku un informācijas speciālistu asociācija ir brīvprātīga, īpaša un profesionāla bibliotekāru un informācijas speciālistu organizācija, kurai piemīt pilsoniskas apvienības raksturs. SKIP misija ir pastāvīgi uzlabot bibliotēku un informācijas pakalpojumu standartus un paaugstināt profesionālo prestižu. Tā strādā, lai radītu labākus apstākļus bibliotēku un informācijas centru attīstībai un darbībai.

Tikšanās laikā ar SKIP pārstāvjiem tika pārrunāta citu nozares asociāciju darbība Čehijā, biedru un institucionālo biedru iesaiste, SKIP organizatoriskā struktūra, īstenotie projekti, kā arī aktuālie attīstības izaicinājumi.

Attēls Nr. 1. Diskusija starp SKIP un LBIA pārstāvjiem

Diskusijā (attēls Nr.1) par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras SKIP, tika secināts, ka tie lielā mērā sakrīt ar situāciju LBIA. Kā viens no būtiskākajiem izaicinājumiem tika identificēts biedru motivācijas trūkums aktīvi iesaistīties biedrības darbībā gan organizatoriskā, gan administratīvā līmenī. Līdzīga tendence ir novērojama arī Latvijas Izglītības bibliotekāru biedrībā. Sarunās tika uzsvērta nepieciešamība ieviest un attīstīt biedru motivācijas veicināšanas pieejas, lai sekmētu lielāku iesaisti biedrības aktivitātēs. Kā vienu no piemēriem SKIP minēja biedru atzinības un apbalvošanas sistēmu, tostarp tādas nominācijas kā “Gada pašvaldības bibliotēka”, “Gada jaunākais bibliotekārs”, kā arī “Gada lasītājs”.

Atsevišķa uzmanība tika pievērsta biedru ieguvumiem no dalības asociācijā. SKIP informēja par ieceri izveidot ekskluzīvu piekļuvi noteiktiem materiāliem, kas būs pieejami tikai biedriem, tādējādi stiprinot biedru ieguvumus un veicinot biedrības pievienotās vērtības atpazīstamību.

SKIP asociācijā ir 1052 individuālie biedri un 1076 institucionālie biedri, turklāt atsevišķos gadījumos šīs grupas pārklājas, kas, pēc SKIP pārstāvju norādītā, rada administratīvus izaicinājumus biedru uzskaites un nošķiršanas procesā. Biedra naudas apmērs individuālajiem biedriem ir aptuveni 20 EUR gadā, savukārt lielākām bibliotēkām institucionālā dalības maksa sasniedz aptuveni 500 EUR (aprēķinot pēc valūtas konvertācijas no Čehijas kronām).

SKIP asociācijas struktūrā darbojas vairākas tematiskās un profesionālās sekcijas, kuru izveidi iniciējuši paši biedri. To vidū ir publisko bibliotēku sekcija, izglītības sekcija, darba devēju sekcija, 60+ sekcija, atmiņas treneru sekcija un radošo bibliotekāru sekcija.

Saite uz SKIP tīmekļa vietni: https://www.skipcr.cz/association-library-and-information-professionals-czech-republic

Viena no īpaši interesantām aktivitātēm, ko īsteno SKIP, ir atmiņas trenēšanas nodarbības, kuras vada sertificēti atmiņas treneri – bibliotekāri (memory trainers). Šo aktivitāšu mērķauditorija nav tikai seniori, bet arī jaunieši.

SKIP organizē arī pasākumu “Nakts ar Andersenu”, kad vienlaicīgi visās iesaistītajās bibliotēkas notiek pasākumi un palikšana pa nakti bibliotēkā. Tikšanās laikā pārstāvji demonstrēja šī pasākuma tīmekļvietni “Nakts ar Andersenu” (https://www.nocsandersenem.cz/en/), kurā pieejama karte ar norādēm uz bibliotēkām un citām institūcijām, kas iesaistās šīs iniciatīvas īstenošanā.

Kā redzams attēlā Nr. 2, Latvijas atzīme kartē pašlaik nav norādīta, kas kalpo kā pamudinājums Latvijas bibliotēkām oficiāli reģistrēties, lai nodrošinātu savu redzamību un pārstāvniecību vizuālajā kartē.

Koplasīšana ir aktivitāte, kas tiek īstenota gan Latvijā, gan Čehijā. Čehijā lasīšanas mēneša ietvaros bibliotēkas noteiktā laikā vienlaikus organizē lasīšanu pie atvērta loga, pielāgojot tās norisi konkrētajai situācijai un apkārtējās vides apstākļiem.

Kopumā SKIP pārstāvji ir atvērti sadarbībai un gatavi dalīties pieredzē starptautiskā līmenī, tādēļ uzturam saziņu ar SKIP asociāciju.

Attēls Nr.2 Karte

Attēls Nr. 3 LBIA un SKIP pārstāvju kopbilde pēc diskusijas.

Čehijas Nacionālā bibliotēka – kā apvienot seno ar mūsdienu prasībām

Pēc tikšanās ar biedrības pārstāvjiem notika neliela ekskursija pa Čehijas Nacionālo bibliotēku, kura atrodas pašā Prāgas sirdī - vecpilsētā, milzīgā, greznā, vēsturisku ēku kompleksā, tā sauktajā "Klementinum", kas aizņem veselu kvartālu, 2 hektārus plašu teritoriju līdzās slavenajam Kārļa tiltam. Vēl viena bibliotēkas ēka – depozitārijs - darbojas Prāgas piepilsētā. Bibliotēkas gide pastāstīja par ēkas vēsturi un saistību ar jezuītiem un viņu ieguldījumu kompleksa izveidē un bibliotēkas tapšanā.

Viena no greznākajām bibliotēkas telpām ir galvenā lasītava, kas agrāk kalpojusi par jezuītu kolēģijas ēdamzāli. Plašajā lasītavā ir vairāk kā 200 vietas un samērā liels brīvpieejas uzziņu literatūras un enciklopēdiju krājums. Lielākoties bibliotēkas krājums atrodas depozitorijā un to var pasūtīt katalogā un tas tiks nogādāts uz lasītavām.

Bibliotēkas izaicinājums ir rūpēties par ēkas kā kultūras mantojuma objekta saglabāšanu un pielāgošanu mūsdienu funkcijām. Notiek renovācijas un restaurācijas darbi, tiek saglabātas lasītavas. Bibliotēka sniedz mūsdienīgus pakalpojumus, rūpējas par klientu un darbinieku labbūtību, veic krājumu saglabāšanu un digitalizāciju, rūpējas par bibliotēku sistēmu un bibliotekāru profesionālo pilnveidi Čehijā.

Attēli Nr. 4. un Nr. 5 Gaiteņi Čehijas Nacionālajā bibliotēkā (pa labi durvīs bijušajās mūku cellēs darbinieku kabineti un lasītavas)

Attēli Nr. 6 un Nr. 7 Lasītavas Čehijas Nacionālajā bibliotēkā

Attēli Nr.8. un Nr.9 Čehijas Nacionālās bibliotēkas publiskā brīvpieejas telpa, lasītāju reģistrācija, satikšanās vieta. Mēģināts apvienot mūsdienīgo ar 1930.gadu interjeru.

Stateņices bibliotēka – kopienas viesistaba

Stateņices bibliotēka (Knihovna J.M. Hovoky – Obyvak vesnice - https://www.obyvakvesnice.cz/) - bija visādā ziņā mazākā bibliotēka, kuru apmeklējām pieredzes apmaiņas brauciena laikā. Bibliotēkā strādā 2 darbinieces (nepilna slodze) un tā atvērta tikai trīs dienas nedēļā. Bibliotēkai ir vairāk nekā 100 gadu un kopš 2017.gadā notikusi darbinieku un bibliotēkas koncepta maiņa, tai lēnām kļūstot par bibliotēku-kopienas viesistabu, kur cilvēki ierodas ne tikai grāmatu dēļ, bet arī, lai satiktos, noskatītos filmu, spēlētu galda spēles vai radoši darbotos, iedvesmotos vai iedvesmotu citus, aprunātos, vingrotu, spēlētu klavieres vai vienkārši atpūstos atzveltnes krēslā un lasītu. 2021. gadā bibliotēka tika pārvietota uz jaunām renovētām telpām un saistībā ar īstenotajām aktivitātēm, pakalpojumu pieejamību un telpu maiņu saņēma Čehijas Kultūras ministrijas balvu “Gada bibliotēka”.

Attēli Nr. 10 un Nr. 11. Stateņices bibliotēka no ārpuses

Attēli Nr.12 un Nr.13 Stateņices bibliotēkas telpas

Stateņices bibliotēkas darbinieki ir pašvaldības darbinieki un tā ir “profesionālā bibliotēka” (Čehijā mazās lauku bibliotēkas var būt profesionālas un neprofesionālas bibliotēkas. Statuss atkarīgs no bibliotēkas darba laika pieejamības lietotājam.) Stateņices bibliotēkas darbinieces un citi kolēģi pastāstīja par bibliotēkas organizētajām aktivitātēm. (Attēls Nr.14)

Attēls Nr.14 Kolēģes Stateņices bibliotēkā iepazīstina ar bibliotēkas darbu un aktivitātēm

Bibliotēkā notiek dažādi pasākumi un izstādes, ir interešu klubi bērniem un pieaugušajiem, vasarās tiek organizētas dienas nometnes ar dalības maksu. Maksas un bezmaksas interešu klubi bērniem (robotika, mūzika, pasakas un stāsti ar bibliotekāru, gleznošana un citas), ko organizē un vada bibliotekāri, brīvprātīgie vai uzaicināti vadītāji. Pieaugušajiem pieejams mākslas SPA jeb gleznošanas nodarbības/pulciņš reizi mēnesī. Skolām un bērnudārziem tiek piedāvātas atsevišķas nodarbības bibliotēkā – pasāku stāstīšana izmantojot kamišibai tehniku (čehu izdevniecība izdevusi jau pielāgotus attēlus un grāmatu šim rīkam), nodarbība par demokrātiju un vēlēšanām izmantojot bilžu grāmatu, “digitālais miers” par tehnoloģiju izmantošanu un ietekmi uz cilvēku, lego izmantošana mākslas grafiku veidošanai un citas.

Bibliotēka saskaras ar vairākiem izaicinājumiem – telpu atvērtība, nav darbinieku telpas un kabineti, noliktavas, kur glabāt bibliotēkas un nodarbību inventāru; pašvaldības attieksme un bibliotēkas aktīvais darbs kopienas aktivizēšanā.

2025.gadā bibliotēkā reģistrēts 221 lasītājs, kas bibliotēku apmeklējis 4154 reizes, grāmatu pakomāts izmantots 304 reizes, izsniegums 3099 vienības, bibliotēkas krājuma apjoms 4500 vienības, notikuši 27 pasākumi sabiedrībai, 10 pasākumi skolām un bērnudārziem, īstenoti 10 interešu klubi visu vecumu bērniem un pieaugušajiem. Bibliotēkas darbā iesaistīti 23 brīvprātīgie.

Viesojoties bibliotēkā redzējām arī bibliotēkas darba plānošanu, jo bibliotēkā notika reģiona bibliotēku darbinieku darba sapulce. Bibliotēka savu darbību un aktivitātes plāno izmantojot metodi (matricu), kuru aizguvuši no kolēģiem Dānijā. Plānā redzami visi notikumi un aktivitātes ko organizē bibliotēka un to ietekmējošie faktori. (Attēls Nr.15)

Aplis sadalīts divpadsmit mēnešos. Sadaļas virzienā uz centru: mēnešu nosaukumi, pašvaldības organizētas aktivitātes un pasākumi, bibliotēkas organizētās aktivitātes bērniem un pieaugušajiem, izstādes bibliotēkā, darbinieku profesionālās pilnveides pasākumi, aktivitātes, darbinieku atvaļinājumi un brīvdienas, gads.

Kursīšu bibliotēkas-informācijas centra vadītājs Mārtiņš Lagzdons saskatīja vairākus saskares punktus un līdzības savas un Stateņices bibliotēkas darbībā.

Attēls Nr.15 Gada aktivitāšu plānošanas aplis bibliotēkā

Kladno pilsētas bibliotēka - plašs darbības lauks nepiemērotās telpās

Mobilitātes 2.dienā mēs viesojāmies Vidusčehijas apgabala reģionalajā bibliotēkā Kladno pilsētā (Středočeská knihovna v Kladně - https://stredoceskaknihovna.cz/). Tikāmies ar bibliotēkas direktoru vienlaicīgi SKIP priekšēdētāju Romanu Hajeku.

Vidusčehijas apgabals ir viens no četrpadsmit Čehijas apgabaliem valsts centrālajā daļā, tajā ietilpst arī Prāgas pilsēta. Apgabalā ir 600 bibliotēkas un to darbību vada un koordinē šī reģionālā bibliotēka.

Čehijā ir 14 reģionālās bibliotēkas, ko izveidojušas attiecīgās reģionālās pašvaldības. Reģionālā bibliotēka darbojas kā koordinatore citām sava reģiona bibliotēkām un sniedz ekspertu padomus, informāciju, apmācības, metodoloģisku palīdzību un konsultācijas. Šīs bibliotēkas var pildīt arī vietējās bibliotēkas funkcijas, sniedzot pakalpojumus plašai sabiedrībai, kā to dara arī Kladno bibliotēka. Vēl Vidusčehijas apgabalā darbojās 5 t.s. pamata bibliotēkas, ko izveidojušas mazākās pašvaldības, kas ir palīgs reģiona bibliotēkai tās uzdevumu nodrošināšanā.

Kladno bibliotēka (attēls nr. 16.) ir visu reģiona bibliotēku metodiskais centrs, organizē apmācības, apkopo bibliotēku statistiku, organizē reģiona bibliotēku krājumu. Reģionā darbojās 15 metodiskie darbinieki, kas strādā ar reģiona bibliotekāriem, nodrošina tiem atbalstu, organizē nepieciešamās apmācības. Interesants ir bibliotēku iedalījums profesionālās bibliotēkas un neprofesionālās bibliotēkas, kur neprofesionālās ir tās, kurām ir īss darbības laiks (līdz 2 h). Pie bibliotēkas darbojās Reģionālais mācību centrs.

Bibliotēka ir izvietota trijās 20. gs. sākumā celtās ēkās un ir noticis arhitektūras konkurss šo ēku renovācijai un savienošanai, zināms uzvarētājs, bet nepieciešams rast līdzekļus renovācijai.(attēls nr.17)

Nesen netālu no bibliotēkas ir uzcelts moderns Repozitārijs, reģiona krājuma saglabāšanai. Interesanti likās tas, ka vairākām mazām bibliotēkām reģionā nav savs krājums, tas tiek sagatavots Repozitārijā, aizvests uz bibliotēkām un pēc pusgada nomanīts ar jaunu krājumu. Izdevumu apmaiņa notiek arī izmantojot pakomātu (attēls nr.18)

Kladno bibliotēka aktīvi strādā arī ar vietējo kopienu, sadarbojās ar izglītības iestādēm, domājot par lasītveicināšanu un lasītprasmi. Tiek izveidots attiecīgs grāmatu krājums sākumskolām, līdzīgi mūsu - Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijai, tas tiek nogādāts reģiona skolās, bibliotekārs katrai klasei novada ievada nodarbību, ieinteresē lasīt, tālāk jau skolotājs veido grāmatu klubiņu klasē. Bibliotēkā notiek Grāmatu starts vismazākajiem, lasītāju klubs - Dzīvie stāsti -10-13 gadus veciem bērniem. Bērniem tiek sagatavotas tematiskās mugursomas, tajā tiek apkopotas grāmatas, piemēram par sēnēm, atbilstoši vecuma grupai, un bērns paņem uz mājām visu šo somu.(attēls nr.19)

Bibliotēka ir vieta, kur satikties visiem kopienas iedzīvotājiem. Tiek nodrošināts ļoti dažāds pasākumu klāsts, galda spēļu klubs, darbojas leļļu teātris, notiek atmiņas treniņi, senioru klubs - Būsim tuvāk, notiek Mūzikas džems bibliotēkā- kopīga piano un citu mūzikas instrumentu spēle u.c

Tāpat notiek dažādi izglītojoši pasākumi un nodarbības.

Nesen izveidota Analogo fotogrāfiju darbnīca pieaugušajiem, kur tiek mācīta fotgorafēšana, bilžu attīstīšana un vizuālā pratība.

Bibliotēka veido podkāstus par dažādām tēmām, video, tai ir savs fotogrāfs. Tā aktīvi iekļaujas arī Čehijas Digitālās bibliotēkas veidošanā. - https://ceskadigitalniknihovna.cz/. Bet bibliotēkai ir arī sava digitālā bibliotēka- https://kramerius.svkkl.cz/

Notiek dažādu reģiona materiālu digitalizācija. Bibliotēka sniedz palīdzību citām reģiona institūcijām, muzejiem, arhīviem, jo tai laba digitalizācijas tehnika. Interesanti projekti - Kladno vietvārdu karte (Kā cilvēki vēl sauc šo vietu), Kladno māju stāsti, citi novadpētniecības materiāli. Būtiski ir tas, ka visi šie materiāli tiek saglabāti un veidoti tā, ka pēc nepieciešamības tos var izprintēt jau bukletu veidā.

Interesanti likās arī tas, ka bibliotēkā nebija daudz datoru, digitālie preses izdevumi tiek piedāvāti lasīt planšetē (attēls nr.20), arī seniorus māca lietot tieši planšetes un viedtālruņus.

Iedvesmojoša likās reģiona atmiņu institūciju sadarbība. Ir izveidots mācību kurss reģiona skolām - Kā meklēt vēsturiskos materiālus. Tajā skolēni apmeklē bibliotēku, vietējo arhīvu un muzeju un visās šajās atmiņu institūcijās iepazīstās ar to krājumiem un iespējām meklēt sev nepieciešamo. Kladno bibliotēka sagatavo un piedāvā mācību programmas arī tieši muzeju un arhīvu darbiniekiem t.sk. par digitalizāciju.

Attēls Nr. 16. Bibliotēkas ēka

Attēls Nr. 17. Bibliotēkas rekonstrukcijas projekts

Attēls Nr. 18. Izdevumu apmaiņa, izmantojot pakomātu

Attēls Nr. 19. Tematiskās mugursomas

Attēls Nr. 20. Planšete digitālajiem preses izdevumiem

Jana Palaha bibliotēka-senas ēkas pielāgošana mūsdienu apstākļiem

Brauciena noslēgumā mēs apmeklējām Prāgas Kārļa universitātes Filozofijas fakultātes Jana Palaha bibliotēku (Hlavní budova FF UK (nám. Jana Palacha 2) - https://knihovna.ff.cuni.cz/ / https://knihovna.ff.cuni.cz/o-nas/seznam-dilcich-knihoven/hlavni-budova-ff-uk-nam-jana-palacha-2/knihovna-jana-palacha/). Ar bibliotēku mūs iepazīstināja bibliotēkas direktors, kas pusgadu, pateicoties Erasmus, ir mācījies Rīgā Latvijas Universitātē. Mūsu secinājumi pēc bibliotēkas apskates, ka sarežģīta ir 19. gs. beigu ēku pielāgošana mūsdienu vajadzībām un te vēl būtu jāpiestrādā. Bet mums interesanti bija apskatīt bibliotēkas latviešu valodas krājumu, jo šī ir fakultāte, kur tiek mācīta arī latviešu un lietuviešu valoda un kā pasniedzējs darbojās latviešu literatūras tulkotājs čehu valodā, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Pāvels Štolls. Šo ļoti harizmātisko personību mēs arī satikām, uzzinājām, ka diemžēl studentu skaits sarūk, šobrīd latviešu valodu studē 5, bet lietuviešu valodu 10 studenti. Iepriecināja fakts, ka Brno universitātē latviešu valodu studē 15 studenti, jo tur mācās arī studenti no Slovākijas.

Attēls Nr. 21. Bibliotēkas lasītavā

Attēls Nr. 22. Klausāmies bibliotēkas direktora stāstījumu, kopā ar tulkotāju Pāvelu Štollu

Attēls Nr. 23.Bibliotēkas lasītava, kurā saglabāts pagājuša gadsimta 30 gadu šarms

Attēls Nr. 24. Krājums latviešu valodā

Mūs iedvesmoja ciešā sadarbība dažādu atmiņas institūciju starpā Čehijā. Čehijas Republikas Bibliotēku un informācijas profesionāļu asociācijā kā biedri ir arī atmiņas institūciju speciālās bibliotēkas un to bibliotekāri, kā arī citi informācijas speciālisti. Šo sadarbību nostiprina jau no 2000. gada notiekošā asociācijas organizētā ikkgadējā konference - Arhīvi, bibliotēkas, muzeji digitālajā pasaulē. Tajā satiekās atmiņu institūciju speciālisti, lai spriestu par sadarbības jautājumam starp arhīviem, bibliotēkām, muzejiem, galerijām un kultūras mantojuma saglabāšanu. Protams tiek apskatīta arī informācijas tehnoloģiju izmantošana kultūras mantojuma aizsardzībai un pieejamībai.

Rakstu sagatavoja

Mārtiņš Lagzdons

Kursīšu bibliotēkas-informācijas centra vadītājs

Viktorija Gramakova

LNB Kompetenču attīstības centra nozares izglītības speciāliste

Aiva Stūrmane

LNB Datu veidošanas nodaļas autoritatīvo datu speciāliste

Page updated

Google Sites

Report abuse