Erasmus+ programmas mobilitātes projekts

2025-2026 periodā LBIA ir LNB konsorcija partneris Erasmus+ programmas pieaugušo izglītības sektora mobilitātes projektā.

Latvijas Nacionālajai bibliotēkai no 01.02.2023. līdz 31.12.2027. piešķirts Erasmus mobilitātes konsorcija koordinatora akreditācijas sertifikāts pieaugušo izglītībā, kas ļauj vieglāk īstenot mobilitātes izglītības jomā līdz 2027. gadam. 

Katru gadu LNB iesniedz pieteikumu aktuālajā mobilitātes projektu konkursā ar citiem konsorcija partneriem. 

3. gada projekts (Nr. 2025-1-LV01-KA121-ADU-000318227) ilgst periodā 2025-2026. Konsorcija partneri: Latvijas Nacionālais arhīvs un biedrība "Latvijas Bibliotekāru izglītības apvienība".

Projektam ir 5 mērķi:

1. Nodrošināt latviešu valodas dzīvotspēju digitālās vides uzmanības centrā.

2. Attīstīt kultūras atmiņas institūciju digitālās kompetences kultūras mantojuma veidošanai, uzturēšanai un izmantošanai.

3. Stiprināt sabiedrības noturību un pilsonisko kompetenci.

4. Attīstīt sadarbību starp vadošajām Eiropas bibliotēkām, arhīviem un muzejiem starptautisku nozares izglītojošu norišu organizēšanai.

5. Attīstīt izglītojošās darbības nozīmi bibliotēkās.

5. mērķa sasniegšanai LBIA īstenos 7 mobilitātes (3 ēnošanas un 4 kursus).

Īsumā par īstenotajām mobilitātēm

Dalība starptautiskā profesionālās pilnveides programmā "Strong teams, Stronger schools" bibliotēku attīstībai

No 2026. gada 15. līdz 21. martam Latvijas Bibliotekāru izglītības apvienības biedrības (LBIA) biedre un Kuldīgas Galvenās bibliotēkas vadītājas vietniece metodiskajā darbā Gunta Grundmane piedalījās Erasmus+ mobilitātes projektā “Pieaugušo izglītības mobilitātes”. Izglītības programma "Strong teams, stronger schools" (Spēcīgas komandas, spēcīgākas iestādes), kas norisinājās Portugāles galvaspilsētā Lisabonā, tika orientēta uz iestādes iekšējās kultūras stiprināšanu un profesionālo izaugsmi.

Piecu dienu intensīvās mācības tika strukturētas tā, lai katra diena tiktu veltīta konkrētam personīgās un profesionālās attīstības posmam. Programmas centrālais vēstījums balstīts atziņā, ka jebkuras iestādes – tostarp bibliotēkas – kopējā jauda, izaugsme un sniegto pakalpojumu kvalitāte ir tiešā mērā atkarīga no komandas brieduma, savstarpējās uzticēšanās un saskarsmes kultūras. Gūtā pieredze sniedz vērtīgu pamatu mūsdienīgas, uz sadarbību vērstas darba vides pilnveidei arī Latvijas bibliotēkās.

Mācību pirmajā posmā galvenā vērība tika pievērsta pašlīderībai, atzīstot, ka spēcīgu bibliotēkas komandu pamatu veido katra indivīda spēja vadīt pašam sevi. Šajā kontekstā tika padziļināti pētīta pašapziņa un pašregulācija jeb prasme apzināti vadīt savas emocijas un reakcijas. Īpaši tika uzsvērta pašatbildība jeb rīcībspēja (angļu valodā – agency), kas bibliotēku darbiniekiem palīdz saglabāt profesionālo mieru arī saspringtās situācijās, fokusējoties uz procesiem, kurus katrs personīgi spēj ietekmēt.

Otrajā dienā darba kārtībā tika iekļauti mūsdienīgi līderības principi bibliotēkas kontekstā. Tika analizēta pāreja no tradicionālas uzraudzības uz vadītāju kā fasilitatoru (sarunu virzītāju) un mentoru (padomdevēju). Tika apgūts, ka bibliotēkas kā iestādes spēks sakņojas psiholoģiskajā drošībā – vidē, kurā darbinieki jūtas piederīgi un nebaidās piedāvāt jaunas idejas. Šāda pieeja veicina darbinieku pilnvarošanu, uzticot kolēģiem lielāku autonomiju un veicinot viņu iesaisti lēmumu pieņemšanā.

Trešā un ceturtā diena tika veltīta nevardarbīgai komunikācijai (NVC). Šīs metodes pamatā ir četru pakāpju modelis: novērojumu veikšana bez interpretācijām vai vērtējumiem, izjūtu identificēšana, pamatvajadzību definēšana un skaidru lūgumu noformēšana. Nevardarbīga komunikācija tika skatīta kā galvenais instruments konfliktu vadībā, kur domstarpības tiek uzlūkotas kā signāls par neapmierinātām vajadzībām. Izmantojot šo metodi, bibliotēkās ir iespējams rast risinājumus, kuros tiek ievērotas visu pušu intereses, panākot abpusēju ieguvumu.

Mācību noslēgumā galvenais uzsvars tika likts uz mediācijas jeb starpniecības pamatu apgūšanu, kas sniedz zināšanas par to, kā neitrāli palīdzēt divām konfliktējošām pusēm sadzirdēt vienai otru. Kā bibliotekāru izglītotājam šīs atziņas kalpo par pamatu, lai Latvijas bibliotekāriem piedāvātu nevardarbīgas komunikācijas mācības un visu no tām izrietošo atziņu kopumu. Tiek uzsvērts, ka NVC metodes un mediācijas principu apguve ir būtiski nepieciešama darbinieku savstarpējo attiecību stiprināšanai, kā arī lasītāju apkalpošanas kultūras pilnveidei. Praktisku empātiskas sarunas paņēmienu pielietošana ļauj bibliotekāriem efektīvāk risināt situācijas ar prasīgiem vai neapmierinātiem apmeklētājiem, mazināt emocionālo spriedzi saskarsmē un veidot bibliotēku par atvērtu un cieņpilnu kopienas telpu.