Integrāļi man iepatikās jau aptuveni 16 gadu vecumā, esot ģimnāzijā. Lielās integrēšanas zīmes s burta veidā mācību grāmatā aicināja meklēt summas no sīkām vienībām, lai iemācītos vēl vienu matemātisku darbību papildus + - / * , kāpināšanai un saknes vilkšanai, logaritmiem un eksponentiem.
Nākamās divas darbības - atvasināšana un integrēšana mani uzrunāja, lai es varētu teikt, ka lielajā "matemātikas pilī" zinu, kas mīt vēl divās istabās.
Privātskolotāja gaitās man ne reizi nebija jāmāca integrēt, tāpēc mans mērķis tomēr tikt pie integrāļu mācīšanas varēja piepildīties tikai mācot Matemātika II vai augstskolā.
Matemātika ir valoda. Jo vairāk vārdu mēs zinām, jo skaistākus stāstus spējam pastāstīt. Tie, kas zina visvairāk vārdu, redz sakarības starp visām matemātikas pils istabām un ir ar lielāku iespēju iegūt Fīldsa medaļu.
Taču es tikai gribu iemācīties runāt. Pat pēc doktora grāda iegūšanas daudzi matemātiķi atzīst, ka ir savas, šauras jomas speciālisti, un tas, ko dara citi citās matemātikas jomās - tas ir ārpus viņu kompetences.
Par laimi, ir grāmatas, internets un atsaucīgi profesori, kuri palīdz izvēlēties iesācējiem piemērotas grāmatas.
Iemācīsimies nopirkt sulu integrāļu valodā kopā!