Masveida ražošana
Problēma apģērbu ražošanā ir plaši zināma, bet, kad sākam uzdot jautājums, kad tā ir radusies un kādēļ nekas nav darīts tās labā, sapratīsim, ka šī problēma nemainīgi seko mums līdzi teju gadsimtu - tās pirmsākumi ir redzami Otrā pasaules kara laikā, kad sievietes bija spiestas strādāt industriālus darbus - tātad, radās steidzama vajadzība pēc attiecīga apģērba lielos daudzumos.
Nekonsekventu apģērbu izmēru var izsekot līdz pat masveidā ražoto apģērbu pirmsākumiem - 1941. gadā Rūta O'Braiena un Viljams Šeltons publicēja grāmatu "Sieviešu mērījumi apģērbu un piegrieztņu konstruēšanā", kas balstījās uz viņu administrācijas pētījumu. Pētījuma ietvaros tika reģistrēti 58, galvenokārt, smilšu pulksteņa formas, trūcīgu, jaunu, baltādainu sieviešu svara un auguma mērījumi. Pētījumā pārsvarā piedalījās sievietes, kas nāca no trūcīgiem apstākļiem, tā kā, piedaloties pētījumā, viņas saņēma atlīdzību. Tātad, pētījuma rezultāti saskanēja ar jaunu, baltādainu sieviešu ķermeņa izmēriem, kam ikdienā bija nepilnvērtīgs uzturs.
Balstoties uz pētījumā piedalījušos sieviešu ķermeņa izmēriem, sāka masveidā ražot apģērbus.
Šo apģērbu veidošanas struktūru laika gaitā pārņēma visa pasaule, neskatoties uz to, ka pat ASV, valstī, kurā projekts tika veidots, iegūtie pētījuma rezultāti iekļāva mazāk kā 8% sieviešu populācijas.
Latvijā šī problēma nav plaši pārrunāta, bet, ja mēs sākam meklēt atbildes jautājumam - kādēļ sieviešu apģērbu izmēri ir tik nekonsekventi? - atpazīstam veikalu manipulāciju, kas ietekmē sieviešu pašpārliecinātību un labjūtību savā ķermenī.
Kad ritēja 1980. gadi, un apģērba masveida ražošana turpināja augt, radās jauns mārketinga ‘’kliedziens’’, tā sauktā “izdomātā izmēra noteikšana”. “Izdomātā izmēra noteikšana” ir prakse, ko uzņēmumi izmantoja, lai palielinātu pārdošanas apjomus. Tā kā daudzas sievietes vēlējās iekļauties mazākos izmēros, viņas labprāt iegādājās apģērbu no uzņēmuma, kas viņām to attiecīgi ļāva, pat ja tas sniedz sievietēm maldīgus uzskatus par savu ķermeni.
Šo praksi uzņēmumi izmanto līdz pat šai dienai, pēdējo gadu pētījumi apstiprina, ka sievietes ķermenis, kas atbilst L izmēram, mūsdienās tiks kategorizēts kā M vai pat S izmērs. Tādejādi, veikali, kas izmanto šo praksi, liek sievietei justies ‘’labāk par sevi’’, attiecīgi radot viņā vēlmi turpināt ieprikties šajā veikalā.
Veikali, sekojot pagājušā gadsimta pētījumam, vēl jo projām koncentrē savu mērķauditoriju ‘’jaunām, nepilnvērtīga uztura sievietēm’’, kā rezultātā ne tikai apģērbu izmērs ir maldinošs, bet arī apģērba forma ir neiekļaujoša, tā kā tas tiek veidots balstoties uz vēl nepilnveidojušās sievietes formu - pusaudžiem un jauniešiem.
Ir svarīgi apzināties, ka tu neesi problēma. Uzņēmumi ir problēma, novecojušie un neiekļaujošie apģērbu moduļi ir problēma.
Uzņēmumu alkatīgais skrējiens pēc pārdošanas apjomiem ir problēma.