Cilvēku tirdzniecība ir globāla un sociāla problēma, kā arī krimināli sodāms noziegums. Cilvēku tirdzniecībā iesaistītās personas ekspluatē dažādās jomās un veidos, piemēram, celtniecībā, lauksaimniecībā, rūpniecībā, apkalpojošā sfērā, kā arī seksuālās ekspluatācijas nolūkā.
Latvija ir gan cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes, tranzīta valsts, gan valsts, kuras iekšienē notiek cilvēku tirdzniecība. Vervētāji pārsvarā ir labi draugi, paziņas, radinieki, arī darbā iekārtošanas pakalpojumu sniedzēji.
Izplatītākie cilvēku tirdzniecības veidi šobrīd Latvijā un ārpus Latvijas ir seksuālā ekspluatācija un darba spēka ekspluatācija.
Darba spēka ekspluatācija ir viena no 21.gadsimta cilvēku tirdzniecības formām, tā ir globāla problēma, un darba spēka ekspluatācijas gadījumu skaits arvien palielinās gan lokāli, gan globāli.
Darba devējs, izmantojot dažādus mehānismus, rada apstākļus, lai nodarbinātu personu prettiesiski, kas savukārt rada personas ekspluatācijas risku darba vietā.
Darba spēka ekspluatācijas riskam var tikt pakļauta jebkura persona, neatkarīgi no tās izcelsmes, vecuma, dzimuma, vai citiem faktoriem, bet jo īpaši, persona kura tiek nodarbināta nelegāli (bez rakstiska darba līguma, vienojoties mutiski u.tml.).
Darba spēka ekspluatācijas veicinošie faktori ir personas tiesību nezināšana, nepietiekama informācija par to, kur vērsties tiesību pārkāpuma gadījumā, nelegāla nodarbinātība, kultūru atšķirības un citi faktori, kas padara personu ievainojamu.
Saskaņā ar starptautisko un Eiropas tiesību aktiem viens no cilvēku tirdzniecības definīcijas elementiem ir piespiedu seksuālo pakalpojumu sniegšana, kuras neatņemama sastāvdaļa ir ievainojamības faktors. Ievainojamība, var skart ne tikai sievietes, bet arī vīriešus, piespiežot tos nodarboties ar prostitūciju.
Seksuālo pakalpojumu veidi: prostitūcija, intīmā masāža, dalība web čatos ar atkailināšanos kameras priekšā un dalība pornogrāfisko materiālu ražošanā.
Cilvēku tirdzniecība ir grūti pamanāma, jo bez ārēji redzamām izpausmēm cilvēks ir spiests veikt darbu, sniegt seksuāla rakstura pakalpojumus pret savu gribu. Personas tiek ekspluatētas dažādu labumu gūšanai. Lai piespiestu cilvēkus strādāt un paklausīt, cilvēku tirgotāji izmanto dažādas manipulācijas (vardarbīgas, nevardarbīgas) metodes un/vai šantāžu, kā arī izmanto personas ievainojamības un/vai bezpalīdzības stāvokli. Ekspluatācijai ir tikai viens mērķis - gūt peļņu.
Mūsdienās cilvēki aizvien vairāk laika pavada internetā. Cilvēki virtuālajā vidē ne tikai socializējas, bet arī meklē darbu, iepazīstas ar jauniem cilvēkiem no visas pasaules, dalās ar visām savas dzīves niansēm.
Kopš straujās interneta attīstības arī cilvēku tirdzniecība var tik veikta virtuālajā vidē, tāpēc ikkatram cilvēkam ir jāpiedomā pie tā, kas tiek publicēts sociālajos tīklos un kam informācija būs pieejama, kādus riskus informācijas sniegšana svešiem cilvēkiem var radīt. Virtuālajā vidē rodas arī jaunas cilvēku tirdzniecības formas.
Risks kļūt par cilvēku tirdzniecības upuri ir ļoti neuzkrītošs un visbiežāk sākas kā parasts darba piedāvājums. Šis darba piedāvājums ir vilinošs, tāds no kura nav iespējams vai ir grūti atteikties. Lēmums par darba piedāvājumu jāpieņem pēc iespējas ātrāk, nekavējoties, jo tādu izdevību neviens nevēlēsies laist garām, tādēļ nedrīkst vilcināties. Personai bieži vien nodrošina visu nepieciešamo, lai tā darbu varētu pieņemt, piemēram, iegādātas lidmašīnas biļetes, solījumi iegādāties jaunu apģērbu un visu sadzīvei nepieciešamo.
Raksturīgākās cilvēku tirdzniecības gadījumu pazīmes:
Persona tiek piespiesta strādāt, sniegt pakalpojumus u.c. pret paša gribu
Personai draud un/vai fiziski viņu ietekmē
Personu pieviļ, izmanto un/vai tur parādu jūgā
Personai atņem dokumentus un/vai nenoformē legālu uzturēšanos valstī
Personu iesaista prostitūcijā un/vai citu seksuālo pakalpojumu sniegšanā
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 2022.gada 24. februārī Ukrainu pametuši vairāk nekā četri miljoni cilvēku, no kuriem gandrīz puse ir nepilngadīgas personas, liecina jaunākie ANO dati. Līdz ar to pastāv risks, ka bēgļu gaitās esošie Ukrainas civiliedzīvotāji var kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem.
Sievietes un bērni bez pavadības ir pakļauti vislielākajam riskam nokļūt cilvēku tirgotāju rokās, paverdzinot tos seksuālajā un darba spēka ekspluatācijā. Tomēr arī izceļojošie vīrieši ir būtiski pakļauti darba spēka ekspluatācijas riskam.
Karadarbība ir viens no cilvēku tirdzniecības veicinošiem faktoriem. Karadarbības zonā vai bēgļu gaitās esošo personu bezpalīdzības un ievainojamības stāvoklis ir būtisks riska faktors tikt iesaistītam cilvēku tirdzniecībā.
Lūk zīmīgākas situācijas, kurā ir jāpievērš uzmanība gan speciālistiem, kuri strādā ar ukraiņu bēgļiem, gan pašiem bēgļiem, gan jebkuram sociāli atbildīgam sabiedrības loceklim:
!! Ukraiņu bēgļi pavada aizdomīgs “pavadonis”, pie kura atrodas personas mantas un personu apliecinoši dokumenti;
!! Personai ir fiziskas vardarbības pazīmes;
!! Persona acīmredzami melo vai nesniedz patiesu informāciju, it īpaši gadījumos, ja šķiet, ka personu piespiež melot;
!! Personai privāti tiek piedāvāts darbs no mazpazīstamiem vai nepazīstamiem cilvēkiem, šis darba piedāvājums ir ļoti vilinošs, bet vienlaikus neskaidrs un aizdomīgs;
!! Jebkādas citas pazīmes, kas liek domāt, ka ar personu apmāna, manipulē, iespaido ar mērķi pakļaut cilvēku tirdzniecībai, piemēram, seksuālajai ekspluatācijai, darbaspēka ekspluatācijai vai piespiedu ubagošanai.
Atceries!
Cilvēku tirdzniecība ir rupjš cilvēktiesību pārkāpums un smags kriminālnoziegums, kas aizskar cilvēka brīvību, godu un cieņu.
Kur vērsties pēc palīdzības?
1. Valsts dara inspekcijā - https://www.vdi.gov.lv/lv
2. Valsts policijā – zvani: 110, +371 67075344 vai +371 67075450, raksti: vp@vp.gov.lv
3. Biedrībā - Patvērums “Drošā Māja” – nevalstiska organizācija, kas sniedz palīdzību un rehabilitāciju personām, kas cietušas no cilvēktirdzniecības. Apmeklē Lāčplēša iela 75-1B, Rīga, Latvija, zvani: +371 286 121 20 (diennakts uzticības tālrunis) vai apmeklē internetā www.patverums-dm.lv
Valsts informatīvais resurss par cilvēktirdzniecības mazināšanas tēmu un aktualitātēm Latvijā -www.cilvekutirdznieciba.lv