Logs ir vaļā, kāp iekšā! JANVĀRIS 2022
Logs ir vaļā, kāp iekšā! JANVĀRIS 2022
“PALDIES ir vienīgā valūta pasaulē, kas nav vēl mainījusi kursu.”
/Jānis Jaunsudrabiņš/
Karīna ir Valmieras Viestura vidusskolas skolēnu pašpārvaldes prezidente no 12.a klases (teatrāļu klases). Ir ļoti apsviedīga, mērķtiecīga jauniete, kura nebaidās no izaicinājumiem, daudz zina un nepārtraukti papildina savas zināšanu krātuves. Un tieši tāpēc ļausim jums iepazīties ar šo jauko skolas gariņu - Karīnu Doroško, viņas paveikto un iecerēm nākotnei!
"Paldies visiem viesturiešiem, kuri piedalījās Viesturskolas dzimšanas dienas aktivitātēs!"
Karīna stāsta, ka mūsdienu pašpārvaldes reālais uzdevums ir veidot kultūras pasākumus, neskatoties uz visiem ierobežojumiem, atrast veidu, kā var rīkot pasākumus un atzīmēt svētkus, respektīvi, ir jāmeklē jauni risinājumi un atbildes. Karīna atzīst, ka pašpārvaldes prioritāte ir skolēni, kuru dēļ arī strādā un rosās pašpārvalde, kā arī pašpārvaldes kolektīvs vēlas skolas ikdienu padarīt krāšņāku. Šobrīd, kad ir iespēja tikties klātienē pašpārvalde savas tikšanās rīko klātienē, taču, ja tās nepieciešams organizēt attālināti tiek izmantota Google meet platforma. Ikdienā aktīvākā saziņa notiek izmantojot WhatsApp lietotni, ar kuras starpniecību tiek nodota svarīgākā informācija, panāktas vienošanās un pārrunātas idejas. Dažreiz gadās saskrieties neplānotās sapulcēs, lai paveiktu iecerēto ideju praktisko pusi.
Pašpārvalde saskaras ar daudziem izaicinājumiem šogad - skolas dzimšanas diena. Paši sev uzdeva jautājums, kā lai īsteno visas tradīcijas, izveido svētku sajūtu un vēl ievēro visus noteikumus. Karīna uzsver, ka pašpārvaldei tas izdevās! Pārsteidzošākais Karīnas acīs bija ieraudzīt vienkopus 800 dzimšanas dienas cepurītes un, protams, fantastiskā gandarījuma sajūta, kad diena bija galā un zināji, ka esi paveicis apsveicamu darbu.
Šajā springtajā laikā pašpārvalde var lepoties ar pagaidām augstāko sasniegumu "Kedaiņu izaicinājumu", kurš tika īstenots pagājušajā gadā, taču atmiņas par to vēl ir dzīvas, un tieši tāpēc ir vēlme to īstenot arī šogad - jau izmantojot iegūto pieredzi.
Pašpārvalde sev par mērķi uzskata - "izveidot labu vidi skolu, kuri VISI justos labi un kā mājās, izveidot kopības sajūtu, pat ja fiziski to nevaram izdarīt". Karīna, kā skolēnu pašpārvaldes prezidente vēlas savai komandai iemācīties skatīties dziļāk, nemeklēt tikai acīm redzamus risinājumus un darīt visu ar prieku.
"Darīt un vēlreiz darīt, precīzāk, darīt visu līdz galam un neko neatlikt."
Šobrīd Karīnas brīvais laiks tiek aizvadīts, lai iegūtu auto vadītājas apliecību, taču Karīnas plānā vienmēr ir vietiņa mūsu skolas "Blice", visi dalībnieki ir aizņemti "pipari", tāpēc bieži sanāk mēģināt līdz pat kopmītņu slēgšanai. Atlikušo brīvo laiku Karīna pavada gatavojot ēst, klausoties intervijas, podkāstus (podcasts - raidieraksts, aplāde jeb podraide ir raidījums, parasti sarunu raidījums, kurš ir klausāms (reizēm arī skatāms) internetā tiešsaistē vai arī atrodams kādā platformā un noklausāms (vai noskatāms) jebkad vēlāk pēc ieraksta. ) - tas Karīnu ļoti iedvesmo. "Protams, ka būt daļai no tik lielas komandas kā pašpārvalde ir gods un laime, es tiešām varu lepoties ar pašpārvaldes dalībniekiem, viņi ir ļoti izpalīdzīgi, atjautīgi un jautri," ar prieku atzīst Karīna.
Par nākotni Karīnai šobrīd ir grūti spriest, šobrīd viņa koncentrējas uz augstākas izglītības iegūšanu un spēt to apvienot ar mūziku. Karīna ir gatava pat tam, ka, ja nāksies izvēlēties, izvēlēsies mūziku, cer, ka spēs visu apvienot. Laiku Karīna īsti neplāno - zina darbus, kas jāizdara un galvā pats viss sakārtojas - kad, cik ātri un kā - varēs to izdarīt. Reizēm gadās arī darboties nakts stundās, bet viņas prāt nav nekas labāks par padarīta darba sajūtu. Karīnas veiksmes atslēga ir ļoti vienkārša - darīt un vēlreiz darīt - , precīzāk, darīt visu līdz galam un neko neatlikt. Netic brīnumiem un tam, ka viss tiek pasniegts uz šķīvīša.
Karīna visiem novēl spēku pārvarēt grūtos brīžus, jo visi šobrīd esam vienādā situācijā! Galvenais ir turēties kopā un nepadoties, tad viss būs labi!
Autore: Agnese Keita Birzniece
Baltijas jauniešu ideju konkurss 9. - 12. klašu skolēniem „Solve for Tomorrow“, ko rīko kompānija “Samsung”, noslēdzies ar Latvijas komandas uzvaru. Agnese Keita Birzniece (Valmieras Viestura vidusskola) ar savu komandu – Māri Jermacānu (Gulbenes novada vidusskola) un Elzu Tālbergu (Eiropas Tālmācības vidusskola, iepriekš – Valmieras Viestura vidusskola) – prezentēja platformu, kurā jaunieši varētu atrast darbu vasarā vai papildu nodarbošanos skolas laikā, un ieguva galveno balvu – 5000 eiro un iespēju izvēlēties Samsung ierīces vēl 5000 eiro vērtībā. Kopumā konkursā piedalījās 105 komandas, pulcējot 306 jauniešus no visām trim Baltijas valstīm.
Par dalību konkursā stāsta Agnese:
“Konkursa mērķis bija izveidot lietotni, kura palīdzētu rast veselīgu balansu starp tiešsaistes un bezsaistes dzīvi. Savu dalību konkursā uzsākām jau 2021. gada vasarā, spontāni, aši un bez nekādām cerībām tikt nākamajās kārtās. Mūsu komanda izturēja divas atlases kārtas tepat, Latvijā, latviešu valodā un iekļuva trešajā kārtā, kurā sava ideja bija jāaizstāv angļu valodā. Nebija daudz laika sagatavoties, vien pāris dienas, taču mēs strādājām veiksmīgi un Baltijas mērogā ieguvām godpilno pirmo vietu.
Darbmekļa nosaukums, kā tāds, ir joks/minējums/nejaušība, kas iepatikās visiem komandas dalībniekiem, taču ideja ir mazliet plānotāka, manā galvā šī problēma jau sen bija aktuāla. Kad meklējām idejas konkursam, komandas biedri teica: “Jā, mēs esam par šo!” Un tā nu mēs kopā – ar savām idejām un neatlaidīgu darbu, Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” speciālistes Simonas Šmidtes tehniskajiem un profesionālajiem ieteikumiem un pamācībām, mentoru sesijām – nonācām līdz uzvarai. Man šķiet, ka tā pieticība bija viena no veiksmes atslēgām – mēs nebijām lieli, bet bijām gatavi ieguldīties, mācīties un strādāt!”
Šobrīd konkursa uzvarētāji domā, kā ideju attīstīt, meklēt sponsorus vai interesentus, kam “Darbmekļa” ideju nodot tālāk un ieguldīto darbu neatstāt pagultē.
Autore: Vineta Šmite
Foto: 1991. gada barikāžu muzejs
Kas ir barikādes un kas īsti notika Latvijā 1991. gada janvārī?
Barikādes ir lieli mākslīgi veidoti krāvumi, kuri aizsprosto ceļu vai eju, bet barikāžu laiks 1991. gadā ir kas cits...
Tas bija laiks, kad latviešu tauta darīja visu, lai bez ieročiem, praktiski plikām rokām aizstāvētu savas valsts neatkarību. Latviešu tauta pasludināja par savu izstāšanos no PSRS jau 1990. gada 4. maijā, bet Padomju valdība negribēja to pieļaut. Tādēļ, lai neielaistu Rīgā Padomju armiju, daudzos ceļos, pilsētas centrā, uz tiltiem tika izveidotas barikādes. Un cilvēki tās sargāja, lai nebūtu tik vienkārši nojaukt. Bez ieročiem rokās darīja visu iespējamo, lai nepieļautu armijas ienākšanu.
Autore: Agate Rota Priede
"Man tajā laikā bija tikai 9 gadi. Atceros satraukumu, ko ģimene izjuta par neziņu, kas un kā būs, taču tajā laikā es pati neizpratu, no kurienes nāk šī sajūta. Mājās ar mammu bijām sasmērējušas gaļas maizes un gājām tās dalīt, jo tajās dienās nebija jāiet uz skolu. Mamma man lika dalīt arī cigaretes, atceros, ka man toreiz bija kauns to darīt. Vecrīga bija pilna ar betona klučiem un ielas bija pilnas ar kažokos tērptiem kungiem, kas sargā Rīgu."
Laura Fišere, Jēkaba Fišera (3.c klase) mamma
Foto: Jānis Vēbersts, 1991
Video: Vidzemes Augstskola, 2021
"Mans barikāžu laika stāsts ir pavisam vienkāršs, varu vien dalīties ar savām - jauna studenta emocijām, kas pat pēc vairāk nekā 30 gadiem vēl ir visai dzīvas.
Es tolaik studēju Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā un dzīvoju kopmītnēs. Kopā ar draudzeni 13.janvārī apmeklējām protesta manifestāciju Daugavmalā un bijām tikko atgriezušās no Rīgas, kad pa kopmītnēm jau bija izplatījusies ziņa, ka vakarā tiek organizēti autobusi, lai aizvestu brīvprātīgos uz Rīgu ar mērķi palīdzēt nosargāt valstij svarīgākos objektus. Mums iedalītais objekts bija Zaķusalas televīzijas ēka un TV tornis.
Ilgi neprātojot, posāmies ceļā. Emocijas bija vienlaikus gan pacilātas, tikko atmodinātā patriotisma sajūtu pilnas, gan diezgan drūmas neziņas un baiļu dēļ – ko tad mēs tur kailām rokām darīsim, ja mums tiešām uzbruks, vai vispār spēsim ko nosargāt? Tai pašā laikā nebija nekādu šaubu, ka ir jābrauc.
Pirmā nakts Zaķusalā noteikti bija visemocionālākā. Godīgi atzīšos, ka bija bail, kaut centos to slēpt no studiju biedriem. Atmiņā palikusi lielā cilvēku atsaucība, tie, kas nebija gatavi nakti pavadīt barikādēs, veda un sūtīja termosus ar tēju, zupu, bija pat izcepti svaigi pīrādziņi, plātsmaizes. Vārdos nav aprakstāma arī kopības, vienotības sajūta, par spīti bailēm un šaubām zinājām, ka kopā esam spēks, ar kuru nāksies rēķināties. Sildījāmies pie ugunskuriem, jo nakts bija diezgan vējaina un auksta, kopā dziedājām, gājām rotaļās, uzmundrinājām cits citu ar kādiem jokiem, anekdotēm, lai sasildītos un kaut cik nomierinātu satrauktos prātus, tomēr brīžiem viss pieklusa, un tad kļuva baisi…
Tā turpinājām uz maiņām braukt sargāt Zaķusalu vismaz nedēļu. Par laimi, tur viss bija mierīgi, emocijas jau noplaka, jo pie visa pierod. Vēl ļoti spilgti atmiņā palicis brīdis, kad, atgriežoties no kārtējās “dežūras”, no kopmītņu biedriem uzzinājām, ka Rīgā notikusi apšaude un ir bojā gājušie…, mēs taču arī varējām būt tur vai apšaude notikt Zaķusalā…Vēl spilgti palicis prātā grupas “Pērkons” improvizētais koncerts televīzijas ēkas zālē, īpaši Ievas Akurāteres emocionālais dziedājums.
Vēl tikai jāpiebilst, ka tolaik mobilo tālruņu nebija un, lai sazinātos ar Cēsu novadā dzīvojošajiem vecākiem, man bija jādodas uz pasta nodaļu, jāpiesaka tālsaruna un tad jāgaida, kad savienojums tiks izveidots. Daļēji tāpēc, bet daļēji, lai mājiniekiem mierīgāks prāts, es viņiem nemaz nepaziņoju, ka esmu barikādēs. Viņi to uzzināja tikai tad, kad aizbraucu mājās, kad viss jau bija beidzies. Tad no viņiem es savukārt uzzināju, ka vietējā pagasta iedzīvotāji arī ir braukuši uz Rīgu, bijuši Vecrīgā, arī pavisam tuvu apšaudes vietām, lieki teikt, ka viņu mājinieki dabūja uztraukties daudz vairāk kā manējie.
Esmu saņēmusi Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, ar ko, protams, varu lepoties, kaut nejūtos nekādu varaoņdarbu izdarījusi. Svarīgākā ir tā laika atziņa sev – ja vajadzēs, idejas vārdā iešu un piedalīšos par spīti bailēm."
Inese Lunte, Elvas Pužules (11. a klase) mamma
Foto: pexels.com
Valmieras Viestura vidusskolas komanda — četras aktīvas skolēnu pašpārvaldes jaunietes Karīna Doroško, Ieva Loreta Reide, Amanda Smirnova un Terēze Sinkēviča, kopā ar skolas sociālo pedagoģi - atbalsta personu Ivetu Upīti piedalījās Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras organizētajās mācībās valsts programmas finansētajā projektā “Atbalsts psihoemocionālās veselības veicināšanas pasākumiem skolās Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai”.
Šī projekta mērķis bija emocionālās kompetences stiprināšana, apgūt zināšanas par psihoemocionālo veselību, vienaudžu atbalsta formām, iniciatīvas attīstīšanu un projekta iesniegšanu, pārmaiņu vadību, kā arī izstrādāt savas skolas "Labbūtības ceļakarti" – labsajūtas celšanas plānu savas skolas kopienai.
Jau projekta apmācības posma laikā mūsu komandas darbs un projekta mērķis bija ar virzību uz ilgtspēju t.i. projektā plānotās aktivitātes, uzdevumi, ieceres balstītas uz Covid-19 seku mazināšanu jauniešu vidū. Projekta veiksmes faktors bija ideju un ieceru saplānošana atbilstoši situācijai valstī. Jaunieši kā pamatu izstrādāja aktivitātes, lai tās varētu realizēt gan klātienes, gan arī attālinātājā procesā. Mums izdevās realizēt savu iecerēto klātienē, ievērojot valstī noteikto kārtību. 88% jauniešu no plānotajiem apguva pamatzināšanas par mentālo veselību, gūstot priekšstatu un izpratni par iespējamām sekām, palīdzības un atbalsta saņemšanas iespējām. Priecājamies, ka skolas pedagogi aktīvi iesaistījās plānotajā apmācības procesā. Arī skolotāji turpinās sasniegto rezultātu un iegūto zināšanu pielietošanu izglītības iestādē, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas sekas un nostiprinātu jauniešu labizjūtu skolas ikdienā.
Otrs projekta veiksmes faktors ir "jaunietis jaunietim" aktivitāšu realizēšana. Pašpārvaldes grupas jaunieši ir autoritātes citu jauniešu vidū. Pašpārvaldes jaunieši atzina, ka projekts būs ilgtspējīgs, jo plānotās aktivitātes un sagatavotie materiāli tiks izmantoti arī nākamajos mācību gados, veidojot to kā ikgadēju Mentālās veselības pasākumu kopumu skolā. Izmantotie projekta līdzekļi tika ieguldīti informācijas banera izveidē, spēļu iepirkšanā, aktivitāšu sagatavošanā, speciālistiem u.c., kas arī apliecina projekta realizēšanas iespējas ilgtermiņā. Atbilstoši projekta noteikumiem veicām arī projekta publicitātes pasākumus. Projekts atspoguļots skolas mājas lapā, skolas Facebook lapā, skolas Instagram kontā.
Mūsdienās jauniešiem vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešams atbalsts, lai izprastu visas emocionālās un fiziskās pārmaiņas,
ko viņi piedzīvo.
Kad pusaudžu garīgā veselība traucē viņu spēju funkcionēt ikdienā, tas var liecināt par nopietnu emocionālu vai garīgu traucējumu, kam nepieciešama uzmanība. Patlaban kopumā 30% iedzīvotāju uzskata, ka pašreizējā Covid-19 situācija spēcīgi ietekmē viņu garīgo veselību, liecina jaunākie pētījumu centra “Kantar” Covid-19 barometra dati. Vislielākā ietekme vērojama tieši jauniešu vecuma grupā. Pētījumā secināts, ka ir pieaudzis to jauniešu skaits, kuri uzskata, ka esošās situācija atstāj negatīvu ietekmi uz viņu garīgo veselību. Ja augustā 34% sniedza šādu atbildi, tad novembrī jau 51%. Laba garīgā jeb mentālā veselība ir būtisks nosacījums stabilas, drošas un veselīgas sabiedrības pastāvēšanai. Svarīgākie sabiedrības garīgās veselības uzlabošanas aspekti ir psihisko slimību un psihiskās veselības labklājības uzlabošana, kā arī speciālistu pieejamība. Mūsu skolas situācija ir salīdzinoši līdzīga ar kopējo situāciju valstī. Projekta aktivitātes tika paredzētas 8 .- 9. un 10. - 12. klašu jauniešiem. Mūsu mērķis bija pilnveidot un aktualizēt mentālās veselības problēmas jauniešu vidū, apmācot pašpārvaldes jauniešus, rīkojot apmācības pedagogiem, lai skolotāji un skolēni spētu atpazīt, novērst mentālās veselības problēmas jauniešu vidū un iedrošināt viņus palīdzības saņemšanā. Būtisks mērķis bija arī aktualizēt skolā mentālās veselības svarīgumu mūsdienās un izglītot skolēnu mērķa grupu par šiem jautājumiem, kā arī to darīt ilgtermiņā.
Biežākās mentālās veselības problēmas; mācīšanās grūtības 57%, nomāktība un depresija 50,7%, uzmācīgas domas 45,7%, aizkaitināmība 43,3%, pārmērīga datora un sociālo tīklu lietošana 42.3%. Kas ļauj jauniešiem justies labāk? Vairāk laika ar draugiem 60%, fiziskās aktivitātes vai sports 48,1%, konsultācijas pie psihologa vai psihoterapija 37,6%, palīdzība ar mācībām vai skolu 29,3%, kā arī kopīgas aktivitātes ar ģimeni 27,3%, vajadzīgs atbalsts, bet nezinu kāds 23,2%.
Padomu stūrītis - kā uzlabot savu mentālo veselību? Svarīgi ir pārstāt sevi salīdzināt citiem, noniecināt sevi, bet censties skatīties uz sevi kā individuālitāti, domāt, kā tu sevi vērtē un kāds tu esi, kā arī apzinātība un labestība pret sevi un apkārtējiem. Vēl viens pētījums, kur 30 zinātnieku komandas no 12 pasaules valstīm izvērtēja pierādījumus un atlasīja 26 lietas no pieejamiem pētījumiem un klīniskās prakses, kuras var palīdzēt mazināt pusaudžu depresiju un trauksmi: miegs, daba, fiziskās aktivitātes, uzturs, iesaistīšanās pulciņos, finanses, ģimenes finanšu stāvoklis, drošākas pilsētas, drošība uz ielām, iekaisumu mazināšana!
Mūsu komandas izzinošais piedzīvojums - projekts ir noslēdzies! Lai radošs un aizrautīgs jaunais gads!
Skolas sociālā pedagoģe, projekta atbalsta persona Iveta Upīte
Rakstu sagatavoja: Agnese Zvaigzne
Citāts no twitera: ”Ja fiziskās aktivitātes būtu medikamenti, tad tie būtu visefektīvākie mentālās veselības medikamenti pasaulē ”.
Vai esi kādreiz domājis par to, ka patiesībā lielās lietas notiek tepat blakus? Vai spēj iedomāties, ka dienu no dienas mūsu skolas gaiteņos staigā Latvijas nākotne? Viesturskolas sienās un gaiteņos "aug" Eiropas čempioni, cīnītāji un jauki cilvēki.
Un tā patiesi ir! Mums ir paveicies ar ļoti talantīgiem jauniešiem un gribētos teikt, ka ar bērniem, jo jau no agras bērnības viņi kāpj augstu, ceļas kājās pēc kritieniem un vienmēr mēģina izvirzīt jaunus mērķus.
Mani iekšēji saviļņoja redzētais, kad, ienākot 014. kabinetā, ieraudzīju laipnu vīrieti, kurš mierīgi un jokojoties komunicēja ar topošajiem "cīnītājiem"... Cik patīkama bija atmosfēra un cik ļoti iemīlēju šo vidi, jo šāda atmosfēra visnotaļ rada interesi un atļauj bērniem un jauniešiem izkāpt no virtuālās dzīves.
Par uzvarētājiem un gaidāmajām sacensībām, un citiem jaunumiem saistībā ar dambretistiem vari uzzināt šeit: http://dambretistiem.mozello.lv/
Autore: Agnese Keita Birzniece
Vai tu arī mocies katru reizi, kad atkārtoti aizmirsti paroli kādai vietnei vai kad vēlreiz jāmēģina to izveidot jauna, bet ideju nav tik daudz, cik ir entuziasma? Ja tā, tad, manuprāt, ar šo problēmu esam saskārušies mēs visi vismaz vienreiz dzīvē. Kas tieši veido drošu un labu paroli? Kādas kļūdas mēs pieļaujam veidojot tās? Kā to atcerēties, lai nekad vairs nav jāsēž pie sarkanās ekrāna pogas? Par šīm problēmām mēs sarunājāmies ar skolotāju Gitu Grīvu.
Par paroļu drošību un to atcerēšanos skolēnu vidū: "Mana pieredze rāda, ka teoriju par drošas paroles izveidošanu skolēni zina labi, bet tā kā parole ir gana slepena lieta, tad arī pat es nezinu, vai teoriju par drošu paroļu izveidi viņi pielieto praksē. Redzu, ka ir grūtības ar paroļu atcerēšanos, bet tas tā ir arī pieaugušajiem, jo paroļu daudzums, kuras mums nepieciešams lietot, tikai pieaug."
Taču kas tieši ir droša parole un kā to izveidot? Noteikumi vēsta, ka droša parole ir vismaz 8 zīmes gara, satur lielos burtus, mazos burtus, ciparus un speciālos simbolus, piemēram: !?@#$%&*()). Jo garāka parole, jo tā ir drošāka. Kā paroli var lietot pat grāmatas mīļāko citātu.
Veidojot paroli nevajadzēti izmantot:
personīgu informāciju, kuru var viegli uzminēt vai noskaidrot (mājdzīvnieka vārds; iesauka; adrese)
daudz atkārtotu simbolu ("0000"; "aaaaaaa")
vienu otram uz klaviatūras sekojošus simbolus ("qwerty"; "123456")
Taču vēl viens jautājums paliek bez atbildes - kā tieši atcerēties šīs drošās, taču garās paroles?
Lai paroli var atcerēties, par paroles pamatu var izvēlēties tādu personisko informāciju, kuru ir viegli atcerēties, bet kuru daudzi citi nezina, piemēram, mīļākās dziesmas/ filmas/ grāmatas nosaukumu, tautasdziesmas rindiņas pirmie burti. Piemēram, tautas dziesmas rindiņa “seši mazi bundzinieki jāj pa ceļu bungodami” – paroles variants: 6mbjpcB!
Ja nevar atcerēties paroles un ērtāk visas paroles sarakstīt un glabāt vienā vietā, tad jāizvēlas droša vieta savās mājās, kur tās noglabāsiet. Piemērota būs vieta, kur glabājat citus ļoti svarīgus dokumentus. Nēsāt līdzi šo informāciju nevajadzētu.
Informācijas avoti: intrervija ar skolotāju Gitu Grīvu, drossinternets.lv
Autore: Linda Ieviņa
2021. gada visvairāk pirkto grāmatu
TOP 5
LATVIJĀ
''Starp divām bezgalībām'' - Juris Rubenis
''Ziemassvētku Cūks'' - Dž. K. Roulinga
''PAMIRS mana sirds mīlestībā'' - Kristīne un Kristaps Liepiņi
''Saliekamā ābece'' - Iveta Ikale, Indra Putre
''Našķoties bērnībā'' - Zane Grēviņa
2021. gada visvairāk pirkto grāmatu
TOP 5
PASAULĒ
''The 1619 project'' - Nikole Hannah-Jones
''Under the whisper door'' - TJ Klune
''The Lyrics'' - Paul McCartney
''Cloud Cuckoo Land'' - Anthony Doerr
''Crying in H Mart'' - Michelle Zauner
Kas ir Tava mīļākā grāmata? Uz šo jautājumu Tev būs iespēja atbildēt Viesturskolas INSTAGRAM kontā jau februārī!
Valmieras Viestura vidusskolas avīzes "Logs" komanda
Agnese Keita Birzniece
Žurnāliste
Agate Rota Priede
Žurnāliste
Linda Ieviņa
Žurnāliste
Agnese Zvaigzne
Žurnāliste
Iveta Auniņa
Žurnālistikas pulciņa skolotāja
Ja arī Tu vēlies darboties žurnālistikas pulciņā, tad sazinies ar skolotāju Ivetu Auniņu, rakstot ziņu E-klasē vai uz e-pastu: iveta.aunina@va.lv.
2022. gadā turpināsim veidot skolas avīzi "Logs", kā arī mācīsimies fotogrāfēt un filmēt.