Modes izmantošana feminisma kustībās
Mode un apģērbs ir kalpojis kā izpausmes veids un identitātes simbols jau tūkstošiem gadu. Apģērbs reprezentē katru cilvēku un parāda viņa nostāju, bez liekiem vārdiem. Tāpēc tas ir pašsaprotami, kāpēc modi sāka izmantot arī politiskās kustībās, lai simbolizētu savu pretošanos vai vienotību. Īpaši spilgti sieviešu modes tendences reprezentē feminisma kustības. Kopā ir 4 feminisma viļņi, un modes maiņu var saskatīt katrā no tiem.
20.gadsimtā sievietes sāka iegūt augstāko izglītību, strādāt ofisos un piedalīties sportā. Līdz ar to arī mode sāka mainīties. Korsešu un volānu vietā sievietes sāka velkāt brīvu un ērtu apģērbu. Kleitas garums bija augstāk par potīšu vietu, lai gan daudzas joprojām velkāja zābakus, lai tās aizsegtu, un apģērbs sāka vairāk līdzināties vīriešu siluetiem. Ir ļoti ticams, ka šīm izmaiņām bija sakars ar sufražisma kustību, tomēr daudzas sufražistes bija pret modi kā konceptu un uzskatīja, ka tā tiek izmantota kā veids, lai apspiestu un ierobežotu sievietes. Sufražistes, kas atbalstīja modi, izmantoja to stratēģiski, izaicinot steriotipus par feminisma kustībām. Viņas ģērbās eleganti un cienījami, neslēpjot savu sievišķību, jo mērķis bija pierādīt, ka sievietes arī ir cilvēki, kas piedalās sabiedrībā, un viņām nevajadzētu līdzināties vīriešiem, lai iegūtu šīs tiesības. Viņas parādīja, ka spēcīgas sievietes var ģērbties jebkādās drēbēs. Sufražistes bieži valkāja baltu, lai simbolizētu viņu mērķu šķīstību, violetu, lai simbolizētu rojalitāti un cieņu, kā arī zaļu, lai simbolizētu cerību. Viņu mērķis bija cēls, un viņas mācēja izmantot apģērbu tā labā. Iespējams, ka bez šīs kustības sievietes nevarētu balsot arī mūsdienās.
2.Feminsma vilnis sākās 60. gados, kad sievietes ieguva jaunas tiesības un brīvības. Viņas sāka valkāt mini svārkus, par kuru popularizēšanu var pateikties britu dizainerei Mērijai Kvantai. Tie simbolizēja sieviešu seksuālo un izvēles brīvību. Šajā laikā sievietēm arī kļuva populārākas bikses un vīrišķīgāks stils, apstrīdot sabiedriskās normas, kā arī tika izgudroti pirmie unisex apģērba gabali – džinsu un ādas jakas. Kļuva populārs hipiju stils, kam bija raksturīgs krāsains, ērts apģērbs, mājās gatavotas rotaslietas un iestāšanās pret kapitālismu, karu un sociālo nevienlīdzību. Šis feminisma vilnis turpinājās līdz 80. gadiem un bija daudz gaišāks laiks sievietēm salīdzinājumā ar 50. gadiem. Beidzot viņām pašām, nevis viņu vīriem vai tēviem, bija izvēle, kā uzvesties un ģērbties.
3.feminsma vilnī(1990.-2000. gadi) bija lielāks uzsvars uz visu sieviešu iekļaušanu, nevis tikai baltādainu vidusšķiras sieviešu problēmām. Tika akcentētas individuālas pieredzes un tiesības uz izvēli. Šajā laikā bija izplatīta Riot Grrrl kustība, kas apvienoja feminismu, pankroku un aktīvismu. Tika likts uzsvars uz paštaisītu apģērbu ar feminisma saukļiem, kā arī valkāja saplēstas zeķubikses, Doc Martens zābakus un matus krāsoja spilgtos toņos, lai simbolizētu pretestību pret ierobežojošiem, kas saistīti ar skaistuma standartiem. Liela ietekme bija britu dizainerei Vivjenai Vestvudai, kas bija viena no galvenajiem cilvēkiem, kas ieviesa panku stilu. Viņa iebilda pret tradicionālām normām un nebaidījās atklāti protestēt pret seksismu, izmantojot apģērbu. Daudzas trešā viļņa feministes arī pieņēma tradicionāli sievišķīgu estētiku, apstrīdot uzskatu, ka sievišķība nozīmē vājumu. Platformas kurpes, babydoll kleitas un rozā toņi tika izmantoti ar ironisku pieskaņu, mainot to ierasto saistību ar padevību.
4.viļņa feminisms(2010.-mūsdienas) balstās uz visiem iepriekšējiem viļņiem, pievēršot uzmanību arī citām problēmām, piemēram, dažādiem ķermeņa veidiem, apģērba izstrādes ētikai, kā arī seksuālās vardarbības aktualizēšanai.
(theguardian.com; thelovecemtral.com; vogue.com)
