VĒSTURE

1972

1972.g. - Lode - Latvijas čempionāts (ZM-6). Uzvar Blanks un Venere.

1972.g. Tula - Pirmās Vissavienības Arodbiedrību ziemas sacensības. Pirmo reizi pavēle – pirmā čempione Anna Slaviņa.

Sportistu godināšanas vakarā Sporta pilī balvas pasniedz valsts čempioniem – R.Slaviņam, M.Blankam, G.Dukštem, V.Kukkam.

1972.g. Starptautiskās sacensības “Baltijas jūra – miera jūra”, VDR (ar spēcīgāko pasaules orientieristu 11 valstu pārstāvju piedalīšanos). Pirmo reizi G.Dukšte uzvar visus pretiniekus junioru grupā, L.Blanka – 5.v., M.Blanks – 12.v. pieaugušo sacensībās.

Pirmo reizi PSRS spēcīgāko komandu daudzdienu sacensībās uzvar “Daugava” (V.Liepiņš, G.Dukšte, R.Slaviņš, M.Blanks, V.Dubrovskis). Šajās sacensībās līdz karšu punktam 3 km kross no kopējā starta. Jaunums arī “Sprinta karaļa” izcīņa – divas 4 km distances ar atsevišķo un kopējo startu.

1972.g. Pasaules čempionāts notiek Čehoslovākijā. Rezultāti.

1972.g. - Brasla - Latvijas čempionāts (VP-10). Uzvar L.Blanka un V.Kiseļevs.

1972.g. - Vecpiebalga - Latvijas čempionāts maratonā (VM-6). Uzvar L.Blanka un V.Kiseļevs.

1973

1972.g. - Jūdaži - Latvijas ziemas čempionāts (ZM-7). Uzvar G.Venere un M.Blanks.

1973.g. - 3.Vissavienības ziemas sacensības Minskā. Pirmo reizi gan vīru, gan sieviešu distancē uzvar Latvijas sportisti L.Blanka un V.Kiseļevs. Šajās sacensībās L.Blanka izcīna divas zelta medaļas (arī stafetē kopā ar L.Metumu un G.Veneri).

1973.g. Inčukalns Par godu Latviešu Sarkano strēlnieku divīzijas nodibināšanas 55.gadadienai, pirmo reizi notiek OS stafešu sacensības "Latviešu sarkano strēlnieku kausa izcīņa" (80 kom.), kas vēlāk kļūst tradicionālas un ļoti populāras.

Spēcīgākajā grupā 41 komandas konkurencē par uzvarētājiem kļūst Radiotehniķa orientieristi (Metums A., Metuma L., Blanka L., Blanks M., Zariņš I., Vītols A.), kas finišē tieši sešas minūtes pirms ASK komandas (J.Leiņa, J.Bendiks, L.Nagliene, I.Tabaka, R.Ābols, V.Kukk). Vēl pēc 18 min. 09 sek. ar rezultātu 4:04:46 finišu sasniedza RPI (Mūrnieks O., Jurika R., Ozoliņš A., Ģipsle I., Paeglis V., Dukšte G.).

Jaunietēm pirmais trijnieks - 1.v. RPP (Stunda, Ramše, Bērziņa); 2.v. CBETS (Kasakovska, Jansone, Petkeviča); 3.v. RPP-2 (Lokmane, Kokāne, Gaumiga).

Jauniešiem - 1.v. RPP-1 (Silenieks, Lokmanis, Kelītis); 2.v.CBETS-4 (Plotnieks, Šalks, Tomsons); 3.v.CBETS-3 (Meijubers, Leikarts, Šinke).

1973.g. Sporta meistaram orientēšanās sportā Andrim Blankam tiek piešķirta Latvijas PSR prēmija par Rīgas “Rūpniecības stacijas” projekta izstrādāšanu un šī mezgla celtniecību.

1973.g. PSRS pirmajā un otrajā izlasē no sešām vietām piecas aizņem Latvijas sportistes : L.Blanka, I.Ģipsle, Jurika, Metuma, Sildedze, rezervē G.Venere; vīriešiem izlasē V.Kiseļevs, G.Dukšte, rezervē M.Blanks.

Šveices daudzdienās startē I.Ģipsle, V.Kiseļevs, G.Dukšte. Daudzdienās startēja 3000 dalībnieki. No PSRS labākie – 12.v. I.Ģipsle, 32.v. V.Kiseļevs. Pirmo reizi ļoti precīzas kartes – M 1:16000.

Ungārijas kausa izcīņā startē Jurika un Metuma. Uzvar pasaules čempione Š.Monšparte, 4.v. Jurika, 8.v. Metuma.

Vissavienības vasaras čempionātā par čempioniem kļūst M.Liepa un J.Leiņa.

1973.g. - Ragana - Latvijas čempionāts (VP-11). Uzvar G.Venere un V.Kiseļevs.

1973.g. - Ragana - Latvijas čempionāts maratonā (VM-7). Uzvar L.Metuma un U.Ždanovs

1974

1974.g. - Jaunpiebalga - Latvijas ziemas čempionāts (VM-7). Uzvar I.Ģipsle un G.Dukšte

1974.g. - Arodbiedrību vasaras čempionāts Kazaņā. “Daugavas” sieviešu komandas jaunā maiņa izcīna 1.v. stafetēs. Komandā startēja Zukule, Venere, Ģipsle. Komandu vērtējumā “Daugava” izcīna uzvaru trešo gadu no vietas.

1974.g. - PSRS BS izlases sastāvā Francijā mačā starp PSRS, Francijas un Somijas armiju sportistiem uzvarēja V.Kiseļevs.

1974.g. Sociālistisko valstu septiņu pilsētu jauno sportistu (B un C grupas) sacensības "Draudzības Kauss" pirmo reizi notiek Latvijā. Individuālās sacensības - Vārnu krogā, stafete - Kalngalē.

Vienlaicīgi ar šīm sacensībām notiek vecākās grupas jauniešu sacensības "Latvija - Bulgārija". Attēlā Rīgas komanda (treneris Rusins Vilks) un Latvijas komanda (treneris Tālivaldis Asariņš).

Individuālie uzvarētāji "Draudzības Kausā":

C-grupa: 1.v. Guntis Keirāns; 2.v. Saulis Bagočiunas (Viļņa); 3.v. Juris Cebulis

B-grupa: 1.v. Māris Plotnieks; 2.v. Andis Pirktiņš; 3.v. Alģirds Dieninis (Viļņa)

C-grupa: 1.v. Dace Reinika; 2.v. Beata Bērziņa; 3.v. Violeta Tamošūnaite (Viļņa)

B-grupa: 1.v. Andra Jansone 2.v. Aija Plepe; 3.v. Dace Karvele

(A) grupas jauniešu sacensības "Latvija-Bulgārija".

Uzvarētāji: Individuāli meitenēm:

1.v. Solveiga Sprince; 2.v. Inita Kokāne; 3.v. Ligita Ročāne.

Individuāli puišiem:

1.v. Indulis Peilāns; 2.v. Andris Buneris; 3.v. Uldis Bitāns.

1974.g. Pasaules čempionāts notiek Dānijā (Viborg).

1974.g. - Brizule - Latvijas čempionāts (VP-12). Uzvar I.Ģipsle un V.Kiseļevs.

1974.g. - Strēlnieku kauss - Ložmetējkalnā.

1974.g. - Valmiera - Latvijas čempionāts maratonā (VM-8). Uzvar R.Jurika-Kukk un I.Limbēns

1975

1975.g. - Pipariņi - Latvijas ziemas čempionāts (ZM-9). Uzvar G.Venere un G.Dukšte

1975.g. - 4.Vissavienības ziemas meistarsacīkstēs marķētajā distancē uzvaru izcīna V.Liepiņš.

Somijā notiek 1.Pasaules ziemas čempionāts, uzvar Svenbergs un Kukkonena (abi Somija).

PSRS izlases 15 kandidātos Latviju pārstāv 6 sievietes – I.Ģipsle, R.Kukka, M.Liepa, I.Tabaka, M.Medne, A.Zukule, un 5 vīrieši – V.Kiseļevs, G.Dukšte, R.Ābols, J.Leiņa, V.Kukk.

1975.g. 1.-4. maijs - Latvijas daudzdienas - Cēsis.

1975.g. - 7.Vissavienības vasaras sacensībās dubultu uzvaru izcīna I.Ģipsle. V.Kiseļevs uzvar individuālajās sacensībās, I.Limbēns izcīna divas trešās vietas. Komandu vērtējumā uzvar Latvija.

1975.g. - Rīgas skolnieku komanda izcīna uzvaru Sociālistisko valstu septiņu pilsētu jauno sportistu tradicionālajās sacensībās "Draudzības Kauss" - Erfurtē, VDR.

1975.g. - Daugavpils - Latvijas čempionāts (VP-13). Uzvar G.Venere un E.Binde

1975.g. - Raiskums - Latvijas čempionāts maratonā (VM-9). Uzvar A.Zukule un V.Kukk

1976

1976.g. - Jaunpiebalga - Latvijas ziemas čempionāts (ZM-10). Uzvar B.Freimane un V.Liepiņš

1976.g. - Rauna - 1.Latvijas ziemas pavēles čempionāts (ZP-1). Uzvar L.Romanovska un V.Kiseļevs

1976.g. Vissavienības Arodbiedrību ziemas sacensības. Latviju pārstāv 37 sportisti. “Daugavas” starts pēc vairākiem gadiem nesekmīgs – kopvērtējumā tikai 7.vieta.

1976.g. Ungārijas daudzdienās otro vietu izcīna A.Zukule, trešo V.Kiseļevs.

1976.g. - 5.Arodbiedrību čempionātā sieviešu vērtējumā visas godalgotās vietas Latvijai : A.Zukule, I.Ģipsle, L.Nagliene. Vīriešu vērtējumā pirmajā distancē 2.v. V.Kukk, otrajā distancē 3.v. I.Peilāns.

1976.g. - Launkalne - Latvijas čempionāts (VP-14). Uzvar I.Ģipsle un V.Kiseļevs

1976.g. - Rauna - Latvijas čempionāts maratonā (VM-10). Uzvar S.Fadejeva un K.Griezītis

1977

1977.g. - Alūksne - Latvijas ziemas čempionāts (ZM-11). Uzvar A.Zukule un V.Liepiņš

1977.g. - Jaunciems - Latvijas ziemas pavēles čempionāts (ZP-2). Uzvar L.Romanovska un V.Kiseļevs

1977.g. - Vissavienības ziemas sacensībās pavēles distancē 3.v. L.Romanovska. Jauniešiem pavēles distancē čempionātos pirmo reizi 3.v.D.Reinika, 6.v.A.Jansone.

1977.g. - 2.Socvalstu “Draudzības kausa” izcīņā ČSR padomju sieviešu komandas sastāvā I.Ģipsle izcīna 1.vietu stafetē.

1977.g. 15.-19.jūlijs - Latvijas atklātās daudzdienu sacensības, Madona

2170 dalībnieki no 76 Latvijas pilsētām. Latviju pārstāv 400 sportisti 22 vecuma un meistarības grupās. Elites grupās uzvar A.Zukule un V.Kiseļevs. Rīkotāji un karšu autori - Gunārs Dukšte, Aivars Zvirbulis, Uldis Ždanovs. Logo autore - Ināra Ģipsle.

Telšu nometnes ugunskuru vieta:

1977.g. 3./4. septembris - Rauna - Latvijas čempionāts (VP-15). Uzvar L.Ročāne un V.Kiseļevs

1977.g. - Branti - Latvijas čempionāts (VM-11). Uzvar L.Romanovska un G.Dukšte

Vissavienības sacensības, 1977 - Sigulda

8.Vissavienības vasaras meistarsacīkstēs Siguldā pirmajā distancē uzvar I.Ģipsle, vīriešiem 3. E.Binde. Stafešu sacensībās uzvar Latvijas vīri, sievietes 2.vietā. Komandu vērtējumā pārliecinoša uzvara. Individuālajās sacensībās uzvar A.Zukule, 3.v. I.Ģipsle, vīriešiem 2.v. V.Kiseļevs, 3.v. I.Peilāns.

1978

1978.g. - Madona - Latvijas ziemas čempionāts (ZM-12). Uzvar A.Zukule un V.Liepiņš.

1978.g. - Daugavpils - Latvijas ziemas pavēles čempionāts (ZP-3). Uzvar Blaževica un Šteinbergs.

1978.g. - PSRS ziemas meistarsacīkstēs Latvija piedzīvo smagu sakāvi – komandu vērtējumā 6.vieta. Individuālajās sacensībās augstākā vieta I.Ģipslei – arī 6.

1978.g. - 6.Vissavienības arodbiedrību vasaras sacensībās - 1.v. I.Peilāns. Individuālajā distancē uzvar V.Kiseļevs, 2.v. I.Peilāns.

1978.g. - 1.PSRS kausa izcīņā Viru apkārtnē uzvar V.Kiseļevs, 2.v. G.Dukšte.

1978.g. - Socvalstu “Draudzības kausa” izcīņā uzvar V.Kiseļevs, 3.v. A.Zukule.

1978.g. - Sacensībās VDR “Baltijas jūra – miera jūra” 3.v.I.Peilāns.

1978.g. - Pasaules studentu čempionātā Somijā pirmo reizi startē PSRS studenti. I.Peilāns izcīna 16.vietu.

1978.g.20. augusts Pirmo reizi Latvijā viesojas Šveices sporta biedrības “Satus” pārstāvji. Stafete Kauguros. Pēc gada "Daugavas" pārstāvji dodas atbildes vizītē.

1978.g. - Amata - Latvijas čempionāts (VP-16). Uzvar G.Lebedoka un I.Peilāns.

1978.g. - Tukums - Latvijas čempionāts maratonā (VM-12). Uzvar L.Romanovska un V.Kiseļevs.

1979

1979.g. - Ērgļi - Latvijas ziemas čempionāts (ZM-13). Uzvar B.Freimane un V.Liepiņš.

1979.g. - Madona- Latvijas ziemas pavēles čempionāts (ZP-4). Uzvar R.Kokorēviča un A.Kosmačovs.

1979.g. - Vissavienības arodbiedrību ziemas meistarsacīkstēs Ezerniekos pieaugušo grupā startē 20 Latvijas pārstāvji, taču rezultāti vāji. Vīriešu distancē labākais A.Blanks izcīna 11.vietu, sievietēm 7.v. L.Romanovska. Vīriešu stafetes sacensībās “Daugava” 3.vietā (A.Blanks, J.Cebulis, J.Šinke). Komandu vērtējumā “Daugava” tikai 5.vietā.

1979.g. - Pļaviņas- Latvijas čempionāts (VP-17). Uzvar L.Romanovska un I.Limbēns.

1979.g. - Daugavpils - Latvijas čempionāts maratonā (VM-13). Uzvar G.Lebedoka un U.Stalmeistars.

1980

1980.g. - Gulbene - Latvijas ziemas čempionāts (ZM-14). Uzvar A.Legzdiņa un V.Kiseļevs.

1980.g. - Alūksne - Latvijas ziemas pavēles čempionāts (ZP-5). Uzvar D.Zvirbule un A.Kivlenieks.

1980.g. - Miasa - Vissavienības arodbiedrību vasaras čempionātā viskuplāk pārstāvēta Latvija, gandrīz katrs piektais dalībnieks no Latvijas. Vīriešu konkurencē kārtējo panākumu gūst I.Peilāns, izcīnot uzvaru divu distanču kopsummā. Pirms sacensībām oficiālas personas paziņo par PSRS sportistu plānoto piedalīšanos nākamā gada pasaules čempionātā Šveicē. Taču…

1980.g. - Valgums - Latvijas čempionāts (VP-18). Uzvar A.Jansone un A.Kivlenieks.

1980.g. - Cēsis - Latvijas čempionāts maratonā (VM-14). Uzvar I.Namovira un V.Kiseļevs.

1981

1981.g. - Daugavpils - Latvijas ziemas čempionāts (ZM-15). Latvijas ziemas meistarsacīkstēs sieviešu grupā sevi piesaka jaunā maiņa, pirmajā distancē desmitniekā piecas jaunietes. Par čempioni kļūst juniore D.Zvirbule un V.Kiseļevs.

1981.g. - Smiltene - Latvijas ziemas pavēles čempionāts (ZP-6). Uzvar B.Freimane un T.Toomas.

1981.g. - Vissavienības arodbiedrību ziemas čempionātā Latvijas pārstāvju starts ļoti nesekmīgs. Neoficiālajā komandu vērtējumā 8. “Vārpa”, 11. “Daugava”. Vīriešu grupā augstākā vieta O.Milleram un A.Pirktiņam. Abi izcīna 17.vietas. Sieviešu grupā Zvirbulei 12. un 16.vieta.

1981.g. - Starts 1.PSRS ziemas kausa izcīņā arī nesekmīgs. Vienīgā komanda, kas pārstāvēja Latviju bija “Vārpa”, kura kopvērtējumā ieņēma necilo 12.vietu.

1981.g. - “Vārpas” CP stafešu daudzdienās pirmajā etapā vienlaicīgi startē 341 komanda.

1981.g. - Dalībnieku rekordskaits “Grand Prix” izcīņā Pļaviņās – 5124 dalībnieki.

1981.g. - “Baltijas kausa” izcīņā PSRS komandas sastāvā Latvijas pārstāvji neiekļūst.

1981.g. - PSRS pirmajā čempionātā triumfē Latvijas sieviešu komandas “jaunā viļņa” pārstāves. Par pirmo PSRS čempioni kļūst S.Gabrāne, izcīnot divas zelta medaļas individuālajās sacensībās un sudrabu kopā ar komandas biedrenēm D.Zvirbuli un I.Namoviru stafešu sacensībās. Vīriešu komandas sniegumam vajadzēja būt labākam, jo pirms čempionāta visvairāk rūpes sagādāja sieviešu komandas komplektēšana. Vīriešu komandas kodolu veidoja daudzās Vissavienības un starptautiskās sacensībās rūdīti sportisti. Dārgi maksāja vispieredzējušākā komandas dalībnieka V.Kiseļeva neuzmanība, atzīmējoties nepareizā KP stafešu sacensību laikā. Tā reālas uzvaras vietā jāsamierinās ar 7.vietu kopvērtējumā.

1981.g. - Pirmo reizi PSRS izlase piedalās starptautiskajās “O-Ringen” daudzdienu sacensībās Zviedrijā. Komandā startēja I.Peilāns (Latvija), Kivikass (Igaunija), Misjura (Ukraina). Sacensībās piedalijās 18200 sportisti no 29 valstīm. Vislabāk Elites grupā startēja I.Peilāns 108 dalībnieku konkurencē izcīnot 33. vietu. Zviedrijas prese augsti novērtēja Peilāna startu, jo viņš uzrādīja labāko rezultātu starp visiem socvalstu pārstāvjiem, priekšā palaižot tikai neapstrīdamos pasaules orientēšanās meistarus no Skandināvijas valstīm.

1981.g. - Amata- Latvijas čempionāts (VP-19). Uzvar I.Namovira un A.Kosmačovs

1981.g. - Branti - Latvijas čempionāts maratonā (VM-15). Uzvar I.Namovira un O.Millers.

1982

1982.g. - Pļaviņas - Latvijas ziemas čempionāts (ZM-16). Uzvar A.Jansone un G.Dukšte.

1982.g. - Pļaviņas - Latvijas ziemas pavēles čempionāts (ZP-7). Uzvar R.Kokarēviča un A.Kivlenieks.

1982.g. - starts 2.PSRS ziemas kausa izcīņā Latvijai panākumus neatnes. Vīrieši ieņem vietas trešajā desmitā, sievietēm vienīgi Zukule startē nedaudz labāk nekā pārējās sportistes, izcīnot 4. un 9.vietu.

1982.g. - Uzlabojies sniegums Vissavienības arodbiedrību vasaras čempionātā – Namovira izcīna zeltu, A.Pirktiņš bronzu.

1982.g. - “O-Ringen” sacensībās Zviedrijā startē Peilāns, Zukule, Romanovska, junioru grupā startē S.Gabrāne.

1982.g. - Starptautiskajās daudzdienu sacensībās ČSR piedalās Namovira, Zvirbule, Gabrāne.

1982.g. - Pasaules studentu čempionātā sekmīgi startē S.Gabrāne, izcīnot 10.vietu.

1982.g. - PSRS otrajā vasaras čempionātā individuālajās sacensībās lieliski startē Latvijas meitenes. Visas sešas dalībnieces izcīna vietas labāko trīspadsmitniekā : 2.v. L.Romanovska, 5. A.Zukule, 6. I.Namovira, 8. D.Zvirbule, 11. S.Gabrāne, 13. I.Oša. Otro gadu pēc kārtas G.Dukšte izcīna 4.vietu. Stafešu sacensībās lieliski startē vīriešu komanda, kuras dalībnieki G.Dukšte, A.Kivlenieks, J.Ģipslis un A.Pirktiņš izcīna 2.vietu. Nedaudz vājāk par savām spējām stafešu sacensībās startēja sieviešu komanda, izcīnot 6.vietu. Komandu vērtējumā, salīdzinot ar iepriekšējā gada PSRS čempionāta rezultātiem, sperts solis uz priekšu. Latvija komandu vērtējumā izcīna 2.vietu, palaižot priekšā Ļeņingradu.

1982.g. - Gaiziņš - Latvijas čempionāts (VP-20). Uzvar A.Zukule un I.Limbēns.

1982.g. - Pļaviņas - Latvijas čempionāts maratonā (VM-15). Uzvar G.Lebedoka un A.Pirktiņš.

1983

Latvijas un PSRS orientēšanās sporta jubilejas gads. Cēsu rajonā risinājās PSRS 3.meistarsacīkstes. Sieviešu stafetē, vīriešu stafetē un čempionāta kopvērtējumā uzvarēja Latvijas komanda : Alīda Zukule, Līga Reitere, Lilija Romanovska, Sarmīte Gabrāne, Irina Namovira, Ilmārs Limbēns, Andris Kivlenieks, Dainis Šleiners, Jānis Ģipslis, Indulis Peilāns.

1984

PSRS čempionu zelta medaļas ieguva Jānis Ģipslis un Māris Strautnieks, sudraba Irina Namovira, Iveta Oša, Alīda Zukule, Andris Kivlenieks un Indulis Peilāns

1984.g. RPP OS pulciņš svin 20 gadu jubileju.

1985

1985. gads - par PSRS čempioni kļūst A.Zukule (Ābola), komandām Latvija izcīna 3. vietu.

1985. gads - Sociālistisko valstu draudzības kausa izcīņā VDR A.Zukule (Ābola) izcīna 2. vietu.

1986

1986. gads - Polijā Sociālistisko valstu draudzības sacensībās PSRS junioru izlases sastāvā piedalās Ants Grende un Guntars Mankus, kuri izcīna pirmo vietu stafetē un kopvērtējumā.

1986. gads - Jūnija mēnesī Latvijā, notiek starptautiskas sacensības Latvija – Zviedrija. Sacensības norit Amatā, Siguldā, Garkalnē. Kopvērtējumā uzvar Zviedrijas sportisti.

1987

Padomju Jaunatne, Nr.78 (18.04.1987)

Uz mežu!

Ir Vissavienības slēpotāju, skrējēju, šāvēju, soļotāju, riteņbraucēju un citu sporta veidu nedēļas. Mūsu republikā — šogad vēl orientēšanās sporta nedēļa. Dzīšanās pēc modes? Atdarināšana? Republikas orientēšanās sporta federācija domā, ka, pirmkārt - vēlēšanās izdarīt tādu nelielu eksperimentu — ko esam spējīgi veikt vienas nedēļas ietvaros. Otrkārt, skaidri apzinoties, ka mūsu republikas ilggadējie orientēšanās sporta sabiedriskā aktīva līderi ir nesavtīgi pūlējusies orientēšanās masveidības attīstībā, ieinteresēt arī tos rajonus, kuros pagaidām nav «Magnēta» tipa pasākumu, orientēšanās sporta federācijas prezidijam nav tādas pārliecības, ka arī Ventspils, Talsu, Kuldīgas, Jelgavas, Bauskas, Limbažu, Gulbenes. Ludzas, Balvu, Preiļu un Krāslavas rajonos obligāti jānotiek orientēšanās sporta pasākumiem, jo reti kad ir spējīgs ilgi pastāvēt kaut kas ar varu uzspiests. Tomēr mēs esam gatavi visādi palīdzēt, ja minēto rajonu fiziskas kultūras un sporta organizācijām tāda vēlēšanās rastos. Treškārt, gribējās pārliecināties, vai orientēšanās sporta saimei ir sportiskās, organizatoriskās, metodiskās rezerves. Vai neesam drusku iesīkstējuši?

Atbildi uz visiem «vai?», iespējams, saņemsim jau orientēšanās sporta nedēļā no 20. līdz 26. aprīlim. Mēs ļoti ceram, ka aktīvāk pievērsīsim sev sporta darbinieku uzmanību ne tikai ar ierašanos, bet arī pamēģinādami ar karti un kompasu rokās patstāvīgi atrast kādu kontrolpunktu. Visiem mums orientēšanās spējas ir ieliktas šūpulī, tikai ne visi vēl esam par to pārliecinājušies mežos un pļavās!

Gribētos, lai tie. kuri pagaidām nāk un tikai piedalās orientēšanās pasākumos, ar laiku arī pieliktu savu plecu. palīdzot startā vai finišā, pārbaudot atzīmēšanos kontrolkartītēs, pasākuma vietas iekārtošanā, kā arī pēc pasākuma apvidus sakārtošanā. Organizatori taču to visu dara ar savu entuziasmu, kā godalgu saņemot jūsu smaidu, dzīvesprieku, gandarījumu, katras pirmdienas, otrdienas, trešdienas vai jebkuras citas dienas nogalē, kad pasākums beidzies.

Apzināmies, ka neesam bikli iesācēji, un tādēļ katru gadu mums arvien jāuzlabo kvalitāte, lai apmierinātu tos, kurus gaidām. Jums, kuri nākat tikai piedalīties un esat apmierināti, kuriem patīk mūsu pasākumi — jāsaprot, ka organizētāji tos rīko brīvprātīgi, un, ja viņiem pēkšņi pietrūks palīgu, uzņēmības, entuziasma, jums domātais pasākums var nenotikt. Tāpēc bez kautrēšanās pirms vai pēc distances veikšanas vai arī kādā citā brīdī, lūdzu, piesakieties organizatoriem palīgos. Ja ļums Šķiet, ka neko neprotat, lai tas netraucē Jūsu labo nodomu — pratīsiet.

Tuvākā nākotnē Ventspils ventilatoru rūpnīca piegādās stacionāros kontrolpunktu stabiņus, kurus varēs ierakt zemē, tad fizkultūriešu kolektīvi iekārtos stacionārus orientētanās sporta poligonus. Orientētanās sporta federācijai būs uzdevums izveidot poligona karšu krājumus un nodrošināt to pieejamību jebkuram republikas iedzīvotājam.

Būtu jādomā par tādu pasākumu dalībnieku izaugsmi, lai talantīgākie entuziasti varētu piedalīties sacensībās, kurās iespējams paaugstināt meistarību. No katra mazo pirkstiņu, un tad jau kopējais spēks būs varens, bet iegūs visi — savas atpūtas organizētanā, veselības nostiprināšanā, ģimenes veselīgo tradīciju veidošanā.

īsāko ce|u jums visiem uz kontrolpunktleml

J. ŽILKO, Latvijas PSR orientēšanās sporta federācijas priekssēdētājs

P. Š. Ar pirmās orientētanās sporta nedēļas kalendāro plānu varat iepazīties laikrakstā «Sports» (15.04).

1987. gada augustā Francijā notika Pasaules čempionāts. PSRS izlases sastāvā startē Irina Namovira un Aigars Leiboms.

1987. gada septembrī Ungārijā notika Sociālistisko valstu kausa izcīņa. PSRS junioru izlases sastāvā startēja divi Latvijas juniori Ants Grende un Oskars Zērnis. Stafetē 2. vieta. Kopvērtējumā arī 2. vieta.

1988

1988. gada augustā Daugavpils apkārtnē notiek Latvijas čempionāts, par čempioniem kļūst Alīda Zukule (Ābola) un Aigars Leiboms. Latvijas izlase dodas atbildes braucienā uz Zviedriju.

1989

1989.gads – maijā Latvijā notiek draudzības sacensības Latvija – Zviedrija. Ceļojošo kausu kopvērtējumā izcīna Zviedrijas junioru izlase.

1989.gads – jūlijā Austrijā notika Pasaules junioru čempionāts. PSRS izlases sastāvā 3 Latvijas juniori: Guna Hainovska, Ants Grende, Egils Robs. Pavēles distancē Ants Grende ierindojās 4. vietā.

1989.gads – Jūlijā Lietuvā notiek PSRS čempionāts, otro gadu pēc kārtas par čempionu kļūst Aigars Leiboms.

1989.gads – augustā notika Pasaules čempionāts Zviedrijā. PSRS izlases sastāvā 3 Latvijas sportisti: Alīda Ābola, Irina Namovira un Aigars Leiboms. Pavēles distancē 3. vietā Alīda Ābola

1990

1990. gads - jūlijā Zviedrijā draudzības sacensības Zviedrija – Latvija. 1. vietā Arnis Ivbulis, 2. vietā Ants Grende, 3. vietā Harijs Šemelis. Sieviešu konkurencē 1. vietā Alīda Ābola. Kopvērtējumā uzvar Zviedrijas orientieristi.

1990. gads - Augustā Latvijas čempionāts notiek Cēsu apkārtnē. Par čempioniem kļūst Ieva Šusta un Ants Grende.

1990.gads – Pleskavā ieplānotās Pasaules studentu meistarsacīkstes tiek pārceltas uz Latviju . Dzīvošana Vecbebros, skriešana Vietalvā.

1. vietā – Johans Ivarssons (Zviedrija) – vīriešiem. Sievietēm 1. vietā Hague Ivette (Anglija).

1991

1991.gads – jūlijā Vācijā, Berlīnē notiek Pasaules junioru čempionāts. PSRS junioru izlases sastāvā startē Ivars Žagars, Jānis Ozoliņš un Ģirts Veģeris. 1. vietu un Pasaules juniora čempiona nosaukumu izcīna Ivars Žagars.

1991.gads – Ivars Žagars uzvar arī Ziemeļvalstu junioru čempionātā.

1991.gads – Iveta Brūvere un Aigars Leiboms kļūst par individuālajiem uzvarētājiem pēdējā PSRS čempionātā.

1991.gads – Starptautiskās Orientēšanās Federācijas (IOF) Padome 27. septembrī pieņem lēmumu uzņem Latviju, Lietuvu, Igauniju par IOF biedriem. Lēmums vēl jāapstiprina IOF Kongresam, taču līdz tam tiek piešķirtas visas biedru tiesības.

1992

1992. gads - maijā Latvijas izlase pirmo reizi piedalās Pasaules kausa izcīņas sacensībās.

1992. gads - septembrī Norvēģijā, Ziemeļu valstu čempionātā Latvija piedalās ar savu izlasi. Individuālajās sacensībās 2. vieta Alīdai Ābolai.