Skolās pastāv divu veidu programmas - viena ir mācību programma, kura pieprasa noteiktus rezultātus. Otra ir apslēptā programma, kurā ietverti nerakstītie noteikumi, gaidas, patiesās vērtības, savstarpējās attiecības. Šī programma bieži ir iemesls, kāpēc skolēni mācās (vai nemācās). Konferences sākumā Teikai piederīgie savos stāstos raksturos mūsu skolas apslēpto programmu.

Teika nemirst!  - Ieva Vētra, skolotāja un absolvente 

Es vēlos strādāt skolā! - Baiba Stoma, spāņu valodas skolotāja 

Kā skola maina priekštatu par sevi un rada iespējas - Edgars Zariņš, absolvents, finansists un alpīnists 

Skola kā pakāpiens nākotnē  -  Ričards Aksels Ozoliņš, absolvents, sabiedrisko attiecību speciālists, politiķis 

Kā starp datiem izglītībā nepazaudēt cilvēkus?  -  Guna Pudule, Rīgas Teikas vidusskolas direktore 

1. Darbs ar jaunajiem pedagogiem. Dalīsimies pieredzē, kā diferencēt atbalstu jaunajiem kolēģiem, kā un vai vērot viņu stundas.  Vada  Baiba Stoma, skolas izglītibas metodiķe/mācīšanas konsultante

2. Skolēna piederības sajūta mācību stundai - ceļš uz izaugsmes optimismu. Skolēna piederības sajūta jeb identitāte, un tas, kā viņš jūtas mācību stundā, ir priekšnosacījums aktīvai (vai pasīvai) līdzdalībai mācībās. Kas mums kā skolotājiem būtu jāzina par identitāti, tās veidošanos, kas mums būtu (vai nebūtu) jādara ikdienā, lai mūsu skolēni būtu ieinteresēti darīt, un skola būtu uz izaugsmes optimismu vērsta.  Vada Evi Daga - Krūmiņa, LU SIIC eksperte 

3. Atklāj vainīgo. Dalībnieki kā izmeklētāji analizēs notikumu viesu mājā. Situācijas raksturos reālo dzīvi no bioloģijas, ķīmijas, fizikas un ģeogrāfijas perspektīvas. Noziegums tiks atklāts, izmantojot dabaszinātņu likumsakarības. Vada  skolotājas Ilona Ostrovska, Rudīte Misiņa, Solvita  Melne, Lauma Salmane 

4. Dialoga prasmju veicināšana literatūras stundās pamatskolā. Sarunāties nozīmē diskutēt, ieklausīties pieņemt, ka katram viedoklim ir tiesības pastāvēt. Sarunāties dialogā ir jāmācās. Literatūras mācību stundās lasītais un analizētais daiļliteratūras teksts var kļūt par kopīgu sarunas tematu. Iepazīstināsim ar mūsu pieredzi dialoga prasmju veicināšanā. Vada skolotājas Ilze Šūmane, Daiga Celmiņa. 

5. Formatīvā vērtēšana un virzoša atgriezeniskā saite sākumskolā. Pieredze ikdienas stundās, SLA, AS, praktiskas aktivitātes visas nodarbības gaitā. Vada skolotājas Sigita  Plotkāne, Inga  Murāne 

6. Self - study (pašvadīta mācīšanās).  Filmu skatīšanās skolēniem ir viens no aizraujošākiem uzdevumiem. Bet kā to izmantot efektīvi, attīstot patstāvīgā darba iemaņas? Dalīšos pieredzē, kā organizēt pašvadītu mācīšanās procesu vidusskolēniem angļu valodas apguvē. Vada skolotāja  Liena Ziemele-Miltiņa 

7. Padziļinātais angļu valodas kurss. Dalībnieki tiks aizvesti nelielā teksta analīzes ceļojumā, lai redzētu, ko tieši var izdarīt ar vienu tekstu. Kopīgi padomāsim, kā veiksmīgi aiziet divos dažādos virzienos: dziļāk UN plašāk. Kā, ko un kad vērtēt. Kā palīdzēt strukturēt mācību  procesu sev un skolēniem. Vada skolotāja Jekaterina Aleksejenoka. ŠĪ darba grupa diemžēl nenotiks, interesentus aicināsim apmeklēt meistarklasi  "Self - study (pašvadīta mācīšanās)."

1. Lai katrs skolēns piedzīvotu savu labāko mācīšanos ikvienā mācību stundā! Būs iespēja iepazīties ar Siguldas pilsētas vidusskolas pieredzi datos balstītā mācību darba kvalitātes izvērtēšanā jeb kā tiek iegūti, apkopoti un analizēti dati, vērojot skolas pedagogu mācību stundas. Skolas pieeju sistemātiskā mācību stundas kvalitātes izvērtēšanā, kas dod iespēju sniegt atgriezenisko saiti katram skolotājam individuāli un izprast skolas pedagogu kopējās profesionālās pilnveides vajadzības un izmantot tās skolas darba plānošanā.  Vada L. Bajarune,  R. Zaharova Siguldas pilsētas vidusskola, direktores vietnieces izglītības jomā .  

2. Matemātika un ģimene Mūsu skolas viens no jubilejas pasākumiem ir matemātikas pēcpusdiena ģimenēm. Darbnīcā pastāstīsim, kā mums gāja, novērtējot - varbūt šāda veida pēcpusdienas jāveido kā ikgadēja tradīcija.  Vada skolotāja Liene Gobiņa . Šajā  darba grupā ir notikušas pārmaiņas, skolotājas tematu paplašinājušas un runās par praktisko matemātiku.

Darbnīcā kopā skatīsimies, kā saistīt matemātikas un valodas apguvi; kā matemātikā iespējams izmantot valstu karogus un kā veidot izpratni par telpiskām figūrām. Darbnīcu vadīs matemātikas skolotājas Māra Laganovska, Agnese Apīne, Liene Gobiņa un Madara Zeidmane.

3. Analītiski algoritmiskās domāšanas veicināšana ar izglītojošās robotikas palīdzību. Pēdējo gadu tehnoloģiju nerimstošā attīstība paredz, ka sabiedrības digitālās prasmes jāsekmē visos izglītības posmos. Bērniem digitālo prasmju sekmēšanu, ko caurvij analītiski algoritmiskās domāšanas attīstība, var nodrošināt arī ar izglītojošās robotikas integrēšanu mācību procesā. Aicinām sākumizglītības un tehnoloģiju jomas skolotājus.  Vada absloventes M.Ed. K.Tumase, M.Ed. A. Rūdolfa LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes pētnieces .

4. Supervīzija kā pašpalīdzība pedagogiem . Dalībniekiem tiks sniegts impulss refleksijai par savu darbu, sesijā iekļaujot tādas tēmas kā profesionālās robežas un resursi. Supervīzija ir viena no pašpalīdzības aktivitātēm un būtiska cilvēkiem, kuri ikdienā strādā ciešā mijiedarbībā ar citiem cilvēkiem. Supervīzijas pazinējiem tā ir iespēja rast brīdi domapmaiņai, bet kolēģiem, kuriem nav supervīzijas pieredzes - rast impulsu un iepazīt supervīziju kā darba procesa sastāvdaļu. Vada Dace Lāce, sociālā pedagoģe, sertificēta supervizore .

5. Praktisko darbu iespējas dizaina un tehnoloģiju stundās mūsu skolā . Demonstrēsim  un aicināsim darboties ar iekārtām, kuras izmantojam mācību procesā, lai teorētisko zināšanu apguvi saistītu ar praktiskiem rezultātiem. Kopīgi veidosim nozīmītes, sublimēsim attēlus uz krūzītēm, iepazīstināsim ar citām mūsu iespējām. Vada skolotāja  Ingrīda Priedīte.

6. Prezentēšanas prasmes, prezentāciju veidošana mācību procesā. Dalībnieki uzzinās, kā ar prezentācijas palīdzību pats skolēns par interesantu var padarīt jebkuru svešvalodas tēmu - sākot no literārajiem darbiem, filmām un beidzot ar gramatiku. Noskaidrosim efektīvas prezentācijas un pārliecinošas prezentēšanas priekšnosacījumus, izmantošanas iespējas, iespējamos satura elementus un vērtēšanas kritērijus. Vada skolotāja Helēna Rožkalne.

7. Lasīt vai nelasīt.  Nodarbība sniegs dalībniekiem praktisku pieredzi, kā izmantot dzeju kā papildu līdzekli, lai palīdzētu attīstīt vidusskolēnu angļu valodas prasmes un kritiskās domāšanas prasmes, balstoties uz autentiskiem tekstiem (The Found Poem, Stepping into the picture, Cinquain u.c.). Nodarbība dos iespēju iepazīt valodas skaistumu. Dalībnieki tiks aktīvi iesaistīti dažādu stratēģiju izmēģināšanā, un tiks gaidīta viņu atgriezeniskā saite.. Vada absolvente, Mg.paed., Mg.phil. Sandra Kalniņa, Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes lektore .

8. E-Twinning un spēļu metodes mācību stundās. Demonstrēsim, kā aizraujoši mācīt svešvalodu ar spēļu un projektu palīdzību, lai skolēniem tas sagādātu prieku. vada skolotājas Irīna Solončuka, Helēna Briede

1.  Paneļdiskusija  "Kad un kāpēc mūsu vietā mācās mākslīgais intelekts? "Paneļdiskusijā sarunāsimies par mākslīgā intelekta negaidīti piedāvāto izvēli ieguldīt laiku un darbu konkrētu skolas uzdevumu veikšanā vai arī izvairīties no tā. Skolēni prātos, kāpēc daži izvēlas kaut ko nedarīt, kāpēc atkārto šādu izvēli? Kuros brīžos, lai arī ir iespēja prasīt "palīdzību” MI, skolēni izvēlas to nedarīt? Ko skolēns zaudē, ko iegūst? Vai skolēni vispār domā šādās kategorijās? Kas būtu jādara skolotājam, lai skolēns izvēlētos strādāt pats? Piedalās RTV skolēni, diskusiju vada Solvita Lazdiņa 

2. Mans iedvesmas stāsts  -  vada Zane Daudziņa, aktrise, skatuves runas pedagoģe, Kultūras akadēmijas asociētā profesore un grāmatu autore.