Kara darbība Liepājā sākās 22. jūnija rītā ar vācu lidmašīnu uzlidojumu sarkanarmiešu aerodromam Liepājas ezera ziemeļu galā, iznīcinot tur atrodošās lidmašīnas.

23. jūnijā vācu karaspēks atradās jau pie Grobiņas, kur iedegās kauja ar Liepājas sarkanarmiešu garnizonu un jūras spēkiem.

24. jūnija rītā pirmie vācu artilērijas šāviņi krita pilsētā un smagi sapostīja ap Vītolu ielu atrodošos namus, nogalinot 10 cilvēkus.

25. jūnija vakarā, iepriekšējā dienā granātām sapostīto Vītolu ielas rajonu, vācu lidmašīnas apmētāja degbumbām. No tām izcēlās plašs ugunsgrēks, kurā gāja bojā Vītolu ielas un apkaimē atrodošie nami.

26. jūnijā dienā 6 lidmašīnas zemā lidojumā nometa vairākas smagās gaisa torpēdas Ostas, Loču un Miķeļa ielu rajonā. Divas torpēdas eksplodēja 10 metru atstatumā no Liepājas muzeja ēkas, nodarot bojājumus jumtam un logiem. Muzeja eksponāti nav cietuši. Tās pašas dienas vakarā lidmašīnas nometa degbumbas Miķeļa, Loču un Laivenieku ielās, kur izcēlās jauni ugunsgrēki.

27. jūnijā nometa dažāda kalibra bumbas Graudu, Ausekļa, Avotu, Pasta un citās ielās, sagraujot un aizdedzinot daudzus namus.

Vislielāko postu nodarīja pilsētai pēdējā, izšķirošā cīņu dienā, 28. jūnijā vācu karaspēks, pārvarot sarkanarmiešu pretošanos, ienāca Jaunliepājā, bet Raiņa parka un ostas – tiltu rajonos tiem vēl pretojās apbruņotie sarkangvardisti un komjaunieši. Tuvojoties tiltam, vācu karavīri sastapa sīvu pretošanos no tiltu galos iekārtotām maskētām ieroču ligzdām; tanī pašā laikā uz vācu karavīriem no blakus atrodošiem namiem šāva un meta rokas granātas.

Lai atbrīvotu ceļu iesoļošanai pilsētā, vācu artilērija sāka apšaudīt namus pilsētas centra ielās (Lielā ielā, Rožu laukumā, Tirgoņu ielā u.c.). Pilsēta atradās zem artilērijas uguns no pulksten 21 līdz 23, no kā izcēlās daudzi ugunsgrēki un ap pusnakti viss pilsētas centrs no ostas līdz Ugunsdzēsības laukumam pārvērtās kopējā, plašā liesmu jūrā. Redzēdami, ka pretošanās ir velta, dedzināšanu vairākās vietās izdarīja paši boļševiki. Konstatēts, ka boļševiki iemetuši četras rokas granātas nama pagrabā Lielā ielā Nr. 20, tāpat ar rokas granātām aizdedzināts nams Lielā ielā 23. Boļševiku aizdedzināts arī Pilsētas valdes nams Lielā ielā 21, veikalu rajons Rožu laukumā starp Graudu un Šauro ielām, kā arī labības noliktava Jūras ielā 10 (uguns pielaista bēniņos). Novērots, ka Armijas ekonomiskais veikalam bijuse sagatavota aizdedzināšana, bet namu trāpījušas arī vairākas vācu granātas. Tās pašas dienas pēcpusdienā, gluži negaidot sāka darboties kāda boļševiku baterija Dienvidu priekšpilsētā pie pilsētas lopkautuves. Vēlāki noskaidrojās, ka aizbēgušo sarkanarmiešu atstātos ieročus iedarbinājuši vietējie boļševiki, nemākulīgi šaudīdami, kur pagadījās. Taustot šo bateriju, kura izvairīdamās bieži mainīja savu atrašanās vietu, vācu ieroču šrapneļi un granātas skāra vairākus namus šai rajonā.

Vācu lidmašīnu bumbu mērķis bieži bija boļševiku zenītieroči, kas bija novietoti jūrmalā, vecajos Cara laika apcietinājumos, kā arī nama tornī Viestura ielā 15. uzbrūkot vācu bumbvedējiem, krievu zenītbaterijas pārvietojās jūrmalas apstādījumos, slēpjoties zem kokiem. Tas arī bija par iemeslu vairāku, kokiem aizklātu vietu bombardēšanai ( Viestura iela, Vecie kapi, Miķeļa iela, dārzs pie muzeja, nami jūrmalas apstādījumos, Vites ielā 4 un 7).

Cik izdevās noskaidrot, cīņu laikā Liepāju skāruši pavisam 200 lādiņi: no tiem 85 lidmašīnas bumbas, starp tām 12 lielās gaisa torpēdas.

Pēc Pilsētas valdes savāktiem datiem pilsētā galīgi nopostītas un nodegušas (neskaitot mazākus objektus) 117 ēkas. Daļēji bojātas ap 450 ēkas. Savus dzīvokļus līdz ar visu iedzīvi zaudējušas 958 ģimenes. Zaudējumi par nopostītiem nekustamiem īpašumiem aptuveni aprēķināti uz 5,5 miljoniem reihsmarkām.

Kara darbības laikā no šāviņu eksplozijām savās dzīves vietās gājušas bojā 34 personas, bet patvertnēs – Armijas ekonomiskā veikala pagrabā Rožu laukumā – 52 personas, Brīvības ielā 2 – 19 personas, Loču ielā 9 – 20 personas, Baterejas ielā 4 – 35 personas. Pavisam nogalinātas 160 personas, ievainotas 30 personas. Jāatzīmē, ka pilnīgi noteiktas ziņas par nogalināto un ievainoto skaitu nav iespējams dabūt, tāpēc iespējams, ka cietušo iedzīvotāju skaits būs vēl lielāks. Bez tam, boļševikiem atstājot pilsētu, milicijas nama pagrabos atrada no boļševikiem nogalinātas 14 personas.

Kultūrvēsturisko objektu zaudējumi sekojoši.

Boļševiku aizdedzināts, gājis bojā Pilsētas valdes nams Lielā ielā 21. Namu ap 1750 gadu cēlis tirgotājs Meijers un tolaik tas bijis visgreznāki iekārtotais nams pilsētā. Vēlāk to savā īpašumā ieguvis hercogs Pēteris un izlietojis kā savu uzturēšanās rezidenci Liepājā no 1774. līdz 1794. gadam. 1800. gadā namu atgūst pilsēta, un no šī laika tas skaitījās Liepājas rātes nams. 1832. gadā nams pārbūvēts, bet līdz pat pēdējam laikam paturējis Liepājas vecajiem namiem raksturīgās ielas kāpnes un jumta izbūves. Iekštelpu arhitektūrā interesantākā bija domes sēžu zāle ar balkonu, kas balstījās uz koka kolonām. Pēc restaurēta inventāra saraksta Pilsētas valdes namā ugunsgrēka laikā gājušas bojā šādas kultūrvēsturiskas mantas:

• 8 dažādi pulksteņi, starp tiem vecie zviedru un angļu pulksteņi

• 10 dažādi mākslas darbi, to starpā Ludofa Liberta, Hermaņa Aplociņa, Artūra Baumaņa gleznas;

• Buru kuģu modelis ziloņkaula izstrādājumā,

• Pilsētas galvas kabineta iekārta darināta latviskā stilā Lietišķās mākslas vidusskolā Liepājā. Kabinetā atradās arī vitrīna ar dažādiem daiļamatniecības izstrādājumiem, figūriņām, vāzēm u.c.,

• Pilsētas valdes iestāžu dokumenti un pilsētas arhīvs hronoloģiski sakārtots no 1828. gada. Bez tam no bēniņiem un citur savākti nesakārtoti materiāli, kas atradās novietoti arhīva izveidošanai paredzētā rātsnama pagrabā.

Ugunsgrēkā gājis bojā arī Veisa nams Lielā ielā 2, kurā atradās divas apgleznoto podiņu krāsnis. Kara darbības laikā nams tika stipri sagrauts no granātām, ar ko arī krāsnis bija pārvērstas gruvešos. 

Drupu nojaukšanas laikā uzdevu šo darbu vadītājam uzmeklēt vismaz dažus podiņu paraugus, bet tādus nebija vairs iespējams atrast.

Pilsētas namā Bāreņu ielā 14 bija saglabājusies viena no visinteresantākām apgleznoto podiņu krāsnīm, kuru muzejs savā laikā bez panākumiem mēģināja iegūt no pilsētas pašvaldības. Kara darbības laikā šai namā eksplodēja granāta un daļēji sabojāja arī vēsturisko krāsni. Pēc tam saņēmu atļauju krāsns nojaukšanai, ko rūpīgi izdarīju un visu tur vēl atrodamo novietoju muzejā.

Kara laikā gājusi bojā vēsturiskā celtne Baznīcas ielā 7. Namu cēluse pilsēta 1788. gadā, kurā novietota pirmā Liepājas skola (pirms tam atradās Tiklo ielā 3), no 1806. līdz 1861. gadam tā pastāvēja kā Augstākā apriņķa skola, kurā mācījās Konvaldu Atis (ap 1858. gadu) un Krišjānis Valdemārs. Šinī laikā te atradās arī mācītāja Johana Grunta dibinātā pirmā pilsētas bibliotēka un naturāliju kabinets (muzejs). Pēc tam no 1861. līdz 1865. gadam skola pārveidota proģimnāzijā, no 1865. līdz 1884. gadam to sauca par Nikolaja ģimnāziju un, pēdējai pārceļoties uz jaunām telpām Vilhelmīnes ielā 4, šinī ēkā atvēra reālskolu, kas pastāvēja kā patstāvīga mācības iestāde no 1884. līdz 1915. gadam. Pēdējos gados ēku izlietoja 2. pilsētas latviešu pamatskola, kurai līdz ar ēku gāja bojā viss inventārs, mācības līdzekļi un skolas bibliotēka.

Lielā ielā 6 nopostīts nams, kurā 1919. gadā uzturējās Latvijas Pagaidu valdība. Boļševiku laikā noņemtā un pārkausēšanai nolemtā piemiņas plāksne, kas atradās pie šī nama, tagad glabājas Liepājas muzejā.

No bojā gājušām izcilākām celtnēm vēl pieminama Liepājas biržas komitejas nams Biržas laukumā 16, kas sagrauts un nodedzis. Biržā glabājās Liepājas ievērojamāko sabiedrisko darbinieku gleznotu portretu kolekcija (sākot ar 1797. gadu), kas jau 1939. gadā pārņemta muzeja glabāšanā. Tāpat vērtīgais Biržas arhīvs tikai dažus mēnešus pirms kara darbības sākuma pārvests uz lielinieku iekārtoto Liepājas apgabala arhīvu Republikas iela 11. apgabala arhīvā lielinieku laikā savāca pēc iespējas visus vecāko gadu civilo un administratīvo iestāžu arhīvus, bet nams bezmaz aizgāja bojā lielajā ugunsgrēkā Vītolu ielas rajonā.

Nodibinoties vācu varai arhīvu pārņēma savā ziņā Liepājas apgabaltiesa un izdalīja arhīvu materiālus atpakaļ bijušajiem īpašniekiem. Dažas bez īpašnieka palikušās arkivālijas saņēma Liepājas pilsētas bibliotēka, starp citu arī Liepājas biržas komitejas arhīvu.

Lielinieku laikā vietējā partijas komiteja vāca dažādus eksponātus muzeja revolūcijas nodaļas iekārtošanai. Arī šie materiāli īsi pirms lielinieku varas izbeigšanās saņemti muzeja rīcībā.

Tieši kara darbības laikā muzejs nav nekādus materiālus pārņēmis savā glabāšanā un rīcībā. Kas zīmējas uz dažādu aizbēgušu, likvidētu vai izsūtītu personu privātos dzīvokļos atstātām mantām, tad man bija zināmi vairāki dzīvokļi, kuros agrāki atradās dažādi mākslas priekšmeti. Griezos pie pilsētas dzīvokļu nodaļas, mani šai lietā solīja atbalstīt arī Propagandas nodaļas vadītājs, tāpat tieši stājos sakaros ar militārām personām, kas uzturējās šādos dzīvokļos, bet bez kādiem panākumiem. Šķiet, ka šādām mantām rodas cienītāji dažādās aprindās un tām nolīdzināt ceļu uz muzeju tikpat kā neiespējami.

Vēl Jūs interesē, kur palikušas koka formas, kas savā laikā atradās Bāreņu ielā 32 a. Jāpaskaidro, ka šā priekšmeta īpašnieks nomira un tā mantinieki mantas izpārdeva. Minētās formas atradu pie kāda antikvāra un ieguvu muzejam.

No Liepājā nojauktām žīdu sinagogām muzejs saņēmis divus pergamenta ruļļus (apmēram 20 metru garumā), aprakstītus ebreju rakstiem, misiņa skārda veidotu, apgleznotu svečturi un kokā grieztu lauvas attēlu.

Bez jau minētajiem postījumiem karadarbības laikā cietušas Sv. Trīsvienības un Sv. Annas baznīcas. Sv. Trīsvienības baznīcai viena granāta sadragājusi sakristērijai jumtu un griestus, otra krituse baznīcas tuvum, šķembām daļēji bojājot jumtu, ārējo apmetumu un stikla gleznojumus blakus altārim. Sakritērijā ar granātas šķembām sadragāta uz vara plāksnes gleznota Kristus galva. Gleznojuma samēri 68x42 centimetri. Gleznā pilnīgi sabojāta galva.

Sv. Annas baznīcā bojāta no 2 granātām, no kurām viena kritusi baznīcas jumta vidusdaļā, sabojājot jumtu un ērģeļu atbalsa ierīci. Otra granāta eksplodējuse altāra telpas jumtā, sabojājot arī altāra labajā pusē kuplo ierāmējuma ornamentu.

Ornamenta fragmenti gan savākti, bet tie izrādījās tiktāl bojāti no koka ķirmjiem, ka tos restaurēt gandrīz neiespējami. Šinī sakarībā daru uzmanīgu Pieminekļu valdi uz šī ievērojamā mākslas pieminekļa bojā eju, jo ķirmju iznīcinošam iespaidam padots viss greznais koktēlnieka Sefrena grieztais altāris. Būtu vēlams atsūtīt kādu speciālistu preparatoru, kas apsvērtu, kā novērst altāra turpmāko bojāšanos.

Liepājas muzeja vadītājs Jānis Sudmalis

Hostilities in Liepāja commenced on the morning of 22 June with an air raid by German aircraft upon the Red Army aerodrome situated at the northern end of Lake Liepāja, destroying the aircraft stationed there.

On 23 June, German forces had already reached the vicinity of Grobiņa, where engagement began with the Red Army garrison of Liepāja and naval units.

On the morning of 24 June, the first German artillery shells fell upon the city, severely damaging the buildings in the vicinity of Vītolu Street and causing the death of 10 persons.

On the evening of 25 June, the district of Vītolu Street, which had already been damaged by grenades on the previous day, was subjected to incendiary bombing by German aircraft. A large conflagration ensued, destroying the buildings of Vītolu Street and the surrounding area.

On 26 June, during the day, six aircraft flying at low altitude dropped several heavy aerial torpedoes in the districts of Ostas, Loču, and Miķeļa Streets. Two of these exploded at a distance of 10 metres from the building of Liepāja Museum, causing damage to the roof and windows. The museum exhibits did not suffer damage. In the evening of the same day, aircraft dropped incendiary bombs in Miķeļa, Loču, and Laivenieku Streets, giving rise to new fires.

On 27 June, bombs of various calibres were dropped in Graudu, Ausekļa, Avotu, Pasta, and other streets, demolishing and setting fire to numerous buildings.

The greatest destruction was inflicted upon the city on the final and decisive day of fighting, 28 June. German forces, overcoming the resistance of the Red Army, entered Jaunliepāja; however, in the districts of Raiņa Park and the harbour bridges, they were still opposed by armed Red Guards and Komsomol members. Upon approaching the bridges, German soldiers encountered fierce resistance from camouflaged weapon emplacements at the bridgeheads; at the same time, fire was directed at them, and hand grenades were thrown from adjacent buildings.

To clear the way for entry into the city, German artillery commenced shelling the buildings in the central streets (Lielā Street, Rožu Square, Tirgoņu Street, etc.). The city remained under artillery fire from 21:00 to 23:00, causing numerous fires, and by midnight the entire city centre—from the harbour to Fire Brigade Square—had been transformed into one vast sea of flames. Observing that resistance was futile, acts of arson were carried out in several places by the Bolsheviks themselves. It was established that four hand grenades had been thrown by Bolsheviks into the cellar of a building at Lielā Street No. 20; similarly, a building at Lielā Street No. 23 was set ablaze with hand grenades. The building of the City Administration at Lielā Street No. 21, the shop district at Rožu Square between Graudu and Šaurā Streets, as well as the grain warehouse at Jūras Street No. 10 (where fire was set in the attic), were likewise set on fire by Bolsheviks. It was observed that the Army Economic Store had been prepared for arson, although the building had also been struck by several German shells.

On the afternoon of the same day, quite unexpectedly, a Bolshevik battery began operating in the southern suburb near the municipal slaughterhouse. It was later established that the weapons abandoned by retreating Red Army troops had been put into use by local Bolsheviks, who fired indiscriminately and without skill. In locating this battery, which frequently changed its position, German shrapnel and shells struck several buildings in the district.

German aerial bombardment was frequently directed against Bolshevik anti-aircraft positions located along the seashore, in the old Tsarist fortifications, as well as in the tower of a building at Viestura Street No. 15. When attacked by German bombers, the Russian anti-aircraft batteries moved into the seaside plantations, concealing themselves beneath trees. This led to the bombardment of several tree-covered areas (Viestura Street, the Old Cemetery, Miķeļa Street, the garden near the museum, buildings in the seaside plantations, and houses at Vites Street Nos. 4 and 7).

According to available information, a total of approximately 200 projectiles struck Liepāja during the fighting, including 85 aerial bombs, among them 12 heavy aerial torpedoes.

According to data collected by the City Board, 117 buildings in the city were destroyed or burned down (excluding smaller objects), while approximately 450 buildings were partially damaged. A total of 958 families lost their dwellings along with all their possessions. The losses in immovable property are estimated at approximately 5.5 million Reichsmarks.

During the hostilities, 34 persons were killed in their homes as a result of shell explosions, while in shelters, the following casualties occurred: in the cellar of the Army Economic Store at Rožu Square – 52 persons; at Brīvības Street No. 2 – 19 persons; at Loču Street No. 9 – 20 persons; at Baterejas Street No. 4 – 35 persons. In total, 160 persons were killed, and 30 were wounded. It must be noted that exact figures are not obtainable, and the number of victims may in fact be higher. In addition, upon the Bolsheviks’ departure from the city, 14 persons killed by them were discovered in the cellar of the militia building.

The losses to cultural and historical objects are as follows.

The building of the City Board at Lielā Street No. 21, set on fire by Bolsheviks, was destroyed. The house had been built around 1750 by the merchant Meijers, and at that time was the most splendidly appointed residence in the city. Later, it came into the possession of Duke Peter and served as his residence in Liepāja from 1774 to 1794. In 1800, the building reverted to the city and thereafter served as the Town Hall. It was rebuilt in 1832, but retained the characteristic features of old Liepāja houses. The most notable interior was the council chamber with a balcony supported by wooden columns. According to the restored inventory, the following cultural-historical objects were lost in the fire:

• 8 clocks of various kinds, including old Swedish and English clocks;

• 10 works of art, including paintings by Ludolfs Liberts, Hermanis Aplociņš, and Artūrs Baumanis;

•  a model of a sailing ship made of ivory;

• furnishings of the mayor’s office produced in Latvian style at the Liepāja School of Applied Arts, including a display case with various handicraft items;

• documents of the City Board and the city archive, systematically arranged from 1828 onward.

The Weiss House at Lielā Street No. 2, which contained two painted tile stoves, was also destroyed. During the hostilities, the building was heavily damaged by shells, and the stoves were reduced to rubble. During the clearing of the ruins, attempts were made to recover fragments, but none could be found.

At the municipal building at Bāreņu Street No. 14, there had been preserved one of the most interesting painted tile stoves. During the fighting, a shell exploded in the building, partially damaging the stove. Permission was later granted for its dismantling, which was carried out carefully, and the remaining parts were transferred to the museum.

The historic building at Baznīcas Street No. 7 was destroyed during the war. Built by the city in 1788, it housed the first school of Liepāja and later various educational institutions, as well as the city’s first library and a cabinet of natural curiosities. In recent years, it had been used as the 2nd Latvian elementary school; with the destruction of the building, all its inventory, teaching materials, and library were lost.

At Lielā Street No. 6, the building in which the Provisional Government of Latvia resided in 1919 was destroyed. The commemorative plaque, previously removed by the Bolsheviks for melting down, is now preserved at Liepāja Museum.

Among other notable losses is the building of the Liepāja Exchange Committee at Biržas Square No. 16, which was destroyed and burned down. Its valuable portrait collection and archive had fortunately been transferred shortly before the war.

Under Bolshevik rule, a regional archive had been established at Republikas Street No. 11, where numerous civil and administrative records had been collected; this building narrowly escaped destruction in the great fire.

After the establishment of German authority, the archive was taken over by the Liepāja Regional Court, which redistributed materials to former owners. Some ownerless archival materials were transferred to the city library.

During the Bolshevik period, the local party committee had also collected various objects for a planned museum of revolution; these materials were likewise transferred to the museum shortly before the end of Bolshevik rule.

During the hostilities themselves, the museum did not acquire any materials. Attempts were made to secure artworks left behind in abandoned apartments, but without success, as such objects were quickly appropriated by various parties.

The museum did, however, acquire certain wooden printing forms from an antiquarian after the death of their owner.

From demolished Jewish synagogues in Liepāja, the museum received two parchment scrolls (approximately 20 metres in length) bearing Hebrew script, a painted brass candlestick, and a carved wooden lion figure.

In addition to the above-mentioned destruction, St. Trinity Church and St. Anne’s Church also sustained damage. At St. Trinity Church, one shell destroyed the sacristy roof and ceiling, while another exploded nearby, damaging the roof, plaster, and stained glass. A painted copper panel depicting the head of Christ was destroyed.

At St. Anne’s Church, two shells caused damage: one struck the central roof section, affecting the organ acoustics, while the other exploded above the altar space, damaging decorative woodwork. Although fragments were collected, they were too deteriorated by woodworm to be restored. It must be noted that the entire carved altar by the master craftsman Sefrens is endangered, and it would be advisable to send a specialist conservator to prevent further decay.

Director of Liepāja Museum

Jānis Sudmalis