Dikļu pils

1722. gada rudenī fon der Pālenu dzimta Dikļu muižu līdz ar Vīķu ciemu par 8 000 valsts dālderiem pārdeva virsstaļļmeistaram grāfam Kārlim Gustavam Lēvenvoldem, no kura to pēc viņa nāves mantoja viņa atraitne Šarlotta, dzimusi fon Rozena. Viņa, savukārt, 1760. gadā pili pārdeva Margaretai fon Tīzenhauzenai, dzimušai fon Šternfeltai par 35 tūkstošiem Alberta dālderu. Pēc viņas nāves to mantoja dēls, apriņķa tiesnesis Georgs Johans fon Tīzenhauzens, kas to tālāk novēlēja savam dēlam - asesoram Georgam Fabiānam fon Tīzenhauzenam. Volfu dzimtas rokās Dikļu muiža nonāca 1860. gadā, kad par 126 tūkstošiem rubļu to iegādājās barons Pauls fon Volfs.


Senākās ziņas par Dikļu muižu ir saglabājušās no 15. gs. sākuma, kad tā bija Rīgas bīskapijas lēņu zeme un tika iznomāta Tomasam Rezem. Pēc tam to pārdeva Heinriham Veiptem. 1456. gadā viņš, toreiz vēl par Pāles muižu saukto īpašumu, līdz ar Idelbenes, Kalnenes un Sedlenes ciemiem, kopskaitā 30 akru zemes, notirgoja Detlefam fon der Pālenam par 5200 vecajām Rīgas markām. Pēc D. fon der Pālena nāves muižu 1490. gadā mantoja viņa dēls Georgs. Zināms, ka 1631. gadā Dikļu muiža piederēja Jēkabam fon der Pālenam, kam Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs tā paša gada 7. jūlijā piešķīra arī Vīķu ciemu, kas agrāk ticis dēvēts par Vecmuižu un jau kopš 1517. gada piederēja Reinholdam fon der Pālenam, kad tam to uzdāvināja Rīgas arhibīskaps Kaspars, bet kura pēcnācēji brāļi Georgs un Fabiāns fon der Pāleni to bija pārdevuši savam svainim Reinholdam Gothauzenam, kura vārdu vēl 20. gs. 20.-30. gados bija saglabājušas Dikļu pagasta Grotužu mājas.

Dikļu pils tagadējā ēka tika uzcelta 1896. gadā, izveidojot izteiksmīgu neobaroka celtni, ar mansarda jumtiem gan centrālajā daļā, gan sānu rizalītos, gan atturīgi plastiski rotājot ēkas fasādes. Dikļu muižas ansambļa otrā būtiskākā sastāvdaļa ir klēts, kas ir vecāka par pili un celta XVIII gadsimta beigās vēlīnā klasicisma formās, ar Vidzemes klētīm neraksturīgu majestātisku portiku. 2008. gada septembrī noslēdzās vairāku gadu darbs, un Dikļu muižas klēts atdzima - ar plašu zāli izstādēm un koncertiem, moderni aprīkotu virtuvi banketu un citu svinību mielasta gatavošanai, kā arī 13 mājīgām viesu istabām jumta stāvā. Velvētajā pagrabā glabājas pils vīna krājumi un tiek rīkotas degustācijas. Klēts zālē laiku pa laikam piedāvā apskatīt dažādu paaudžu latviešu mākslinieku darbu izstādes.

Dikļu muižas ēkas organiski papildina parks ap 20 ha platībā. Uz dienvidiem no pils atrodas dīķis, par ko tiek stāstīts, ka tam bijusi ozolkoka grīda. Aiz dīķa sākas Mazbriedes (senāk saukta arī par Pāli un Dikļu upi) stāvajās gravās ierīkots ainavu parks jeb Mežaparks. 20. gadsimta sešdesmitajos gados, apsekojot Dikļu muižas parku, tika konstatēts, ka tajā aug ap 20 eksotisku koku.

Dikļu muižas pils ir viena no nedaudzajām Vidzemes muižu pilīm un kungu mājām, kuras par spīti vēlākai izmantošanai, kas pamatīgi atšķīrās no sākotnēji paredzētās, ir saglabājušās salīdzinoši daudz oriģinālās interjera apdares, jo īpaši 1. stāvā - vestibils ar kamīnu (firmas "Celms un Bēms" darinājums) un pāris podiņu krāsnis, centrālās kāpnes, parkets, sienu paneļi un citi elementi. Dikļu pilī ir izveidota seno krāšņu kolekcija - 21 krāsns, no kurām trīs bijušas muižai piederīgas.

1998. gadā Dikļu muižas pils tiek apstiprināta par valsts nozīmes arhitektūras pieminekli (LR Kultūras ministrijas rīkojums nr. 128A, izdots 28. oktobrī). Pašlaik pilī atrodas četru zvaigžņu viesnīca, restorāns un atpūtas komplekss. Iespējams doties ekskursijā pa pili gida pavadībā. Viesnīcā ir viens no labākajiem restorāniem ārpus Rīgas.

Adrese: Kocēnu novads, Dikļu pils, Dikļu pagasts

Tālrunis: +371 64207480

E-pasts: http://www.diklupils.lv

GPS: 57.5978946, 25.1023359


Ekskursijas:

2 EUR bez gida (1,50 EUR skolēniem, studentiem un pensionāriem)

4 EUR grupām ar gidu (3 EUR skolēniem, studentiem un pensionāriem).