Daviņu lielais akmens

Daviņu lielo akmeni 1925. gadā uzgāja un kā pirmo šāda veida objektu Latvijā aprakstīja (gan uzejot tikai 15 bedrītes) pieminekļu valdes darbinieks Arturs Štāls.

Akmens ir 4 m garš, 2,8 m plats un 1,4 m augsts. J.Urtāns, apsekojot Daviņu bedrīšakmeni 1980. gadu vidū, tajā saskaitīja par četrām bedrītēm vairāk - 19 noapaļotus konusveida dobumiņus (diametrs līdz 15 cm, dziļums līdz 7 cm), kādi raksturīgi Ziemeļeiropā izplatītajiem kultūrakmeņiem. Tomēr arī tas vēl nebija viss - 2008.g. Latvijas petroglifu centra (LPC) speciālisti, uzmanīgi izpētot akmeni, atklāja, ka tajā ir vēl 16, līdz šim nepamanītas bedrītes. Kopā tātad - 35.

Par akmeņos iekalto dobumu nozīmi pētnieki nav vienisprātis. Visbiežāk tos saista vai nu ar mirušo vai Debesu kultu. Igauņu zinātnieki šāda veida dobumakmeņus datē ar I g.t. 2. pusi p.m.ē. un pie tāda paša datējuma pieturas arī Latvijas vēsturnieki un arheologi. Uzskata, ka 1. g.t. otrajā pusē pirms Kristus pie šiem akmeņiem notika mirušo un auglības kulta rituāli.

Līdzīgi akmeņi Latvijā šobrīd atrasti apmēram 80, ap 30-40 tie uzieti kaimiņos Lietuvā un, visvairāk, ap 2000 - Igaunijā.

Adrese: Kocēnu novads, Bērzaines pagasts

GPS: 57.6266353, 25.2114254