Rubenes evanģēliski luteriskā baznīca

“Indriķa hronika” ir senākā Latvijas teritorijā tapusī hronika. Galvenais vēsturiskais pirmavots par kristīgās ticības ienākšanu, personībām, tautu savstarpējām attiecībām, cīņām un sadzīvi tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1180. līdz 1227. gadam. Imeras letgaļu draudzes priesteris Indriķis, kuru bija iesvētījis Rīgas bīskaps Alberts, iespējams pēc viņa rīkojuma, hroniku sarakstīja 13.gs. 20. gadu vidū. To bija paredzēts pasniegt Romas pāvesta Honorija III sūtnim – Modēnas bīskapam Guljelmo. Par Indriķa latvisko izcelsmi un piederību letgaļiem vai līviem, vai tomēr lejasvāciešiem ir atšķirīgi viedokļi, bet pats viņš sevi hronikā dēvē par Imeras letu mācītāju (Henricus, Letthorum minister de Ymera) vai arī svētnieku Indriķi no letiem (sacerdos Henricus de Letthis).

Rubenē kristīgās draudzes tradīcijas aizsākās jau 1208. gadā, kad senajā Imeras novadā letgaļus kopā pulcināja mācītājs un vēlāk Livonijas hronikas autors Latviešu Indriķis (Henricus de Lettis). Imeras letgaļiem kristīšanās tolaik nozīmēja arī papildu drošības garantijas, cerot uz vācu palīdzību pret biežajiem līvu un lietuviešu uzbrukumiem. Lai arī daži vēsturnieki pieļauj iespēju, ka draudzes sanākšanas vieta sākotnēji atradusies pie netālajiem Mujāniem, Ķikutu Baznīcas kalnā,pārsvarā nostiprinājies uzskats, ka vēsturē pirmā „latviešu draudze" sanākusi turpat, kur tagadējā Rubenes baznīca. Šā brīža izskatā tā celta 1739. gadā, taču ietverot senāko jau 14. gs. būvētās baznīcas altārdaļu.

2000. gadā, mainot baznīcas altārdaļas grīdu, tika atrastas senaizmirstas kapenes. Visticamāk tās ir senās vācbaltiešu dzimtas – Patkulu kapenes, kuriem piederēja tuvējās Vaidavas (Waidau), Ķieģeļu (Kegel), Podzēnu (Podsem) arī Vecates (Alt-Ottenhof) un citas muižas. Uz sienas apmetuma saglabājušies trīs, iespējams 18. gs. rakstīta teksta fragmenti vācu valodā no Ijāba grāmatas un Jāņa evaņģēlija. Latviskā vietvārda „Rubene” izcelsme nav skaidra, taču saistībā ar draudzi un baznīcu to lieto vismaz kopš 18. gs. beigām. Vārds “Rubbene” vai “Rubbena” lasāms gan mācītāja Kristofa Hardera (Harder) iespieddarbos, gan grāfa Ludviga Augusta Mellīna (Mellin) Valmieras apriņķa kartē, kur tas lietots paralēli vāciskajam Papendorf.

1925. gadā Kārlis Bukums pierakstījis kādu teiku, kas mēģina skaidrot Rubenes vārda rašanos: “Senos laikos gribējuši celt baznīcu, bet, ko pa dienu uzcēluši, to pa nakti kāds nojaucis. Tad veci cilvēki devuši padomu, lai kādu dzīvu cilvēku iemūrējot baznīcā, tad uzcelšot. Meistars nu aizgājis uz tīrumu, kur strādnieki strādājuši, un prasījis: „Kas grib jaunās baznīcas atslēgas glabāt?” Viens puisis, vārdā Rubis, tad arī gribējis atslēgas sargāt. Rubi nu iemūrējuši baznīcā. No tā laika vairs negāzusies un saukta par Rubenes baznīcu.”

Adrese: Kocēnu novads, Kocēnu pagasts, Rubene

GPS: 57.4682715, 25.2662334

SAZIŅAI:

Rubenes draudzes mācītājs Artis Eglītis (tālr. 26407248, e-pasts: artis.eglitis@lelb.lv)

Rubenes draudzes priekšnieks Andrejs Caps (tālr. 26353931, e-pasts: andrejs.caps@gmail.com)

Ekskursiju pieteikšana baznīcā - Elīna Cape (tālr. 27888817)