Kontakti‎ > ‎

Ārsti Grobiņā

Zināmie Grobiņas pilsētas un apriņķa ārsti :

Johann Carl Ludwig Wiessner   1828 - 1852
Johann Olschewski                    1831 - 1834
Henry Robert Melville                1838 - 1882
Georg Christoph Kemmler ap    1842
Emil Hollihn                               1863 - 1865
Ernst Gotthard Adolf von Grot    1882 - 1897
Eugen Pelling                            1896 - 1897
Robert Mauring                          1898 - 1919
Johann Spruhde                        1898 - 1912
Otto Evaldsons                           1925 - 1942
Nikolajs Miezis                           1942 - 1944
Ādolfs Mārtiņš Šteins                 1944 - 1945

Īsas biogrāfijas :
Johans Karls Ludvigs Vīsners (ap 1775-1852) - dzimis Noienā Potsdamas apgabalā,
Vācijā, sākotnēji prūšu armijas kara ārsts, no 1808.g. ķirurgs Puzē, no 1817.g. ārsts
Gaviezē, no vismaz 1828.g.-1852.g. ārsts Grobiņā. Sākumā nelegāli, bet 1833.gadā
Viļņā uzņemts ģildē un ieguvis ārsta nosaukumu. Miris Grobiņā 1852.gada 17.maijā 
77 gadu vecumā. 

Johans Olševskis (1777-1837) - ārzemnieks, dzimis 1777.gadā. Sākotnēji bijis aptiekāra 
asistents, 1803.-1806.g. studējis medicīnu Pēterburgas Akadēmijā. Kā jaunākais ārsts 
piekomandēts Viļņas musketieru pulkam, 1806.-1808.g. tā sastāvā bijis Sepopolā, 
piedalījies Pultuskas kaujā un tika nosūtīts uz kara hospitāli Jelgavā. 1808.-1816.g. 
bija apriņķa ārsts Buinskā, Simbirskas guberņā. No 1817.gada februāra Sēlpils apriņķa 
ārsts Jēkabpilī. 1821.g. kopā ar pārējiem Jēkabpils rekrutēšanas komisijas locekļiem 
izsaukts pie ģenerālgubernatora marķīza Pauluči, jo tie bija 1820.gadā pieņēmuši 
rekrūšos vīru, kurš ne tikai bija par vecu, bet tam arī bija līka mugura.Olševskis vairs 
nekad netika izvēlēts darboties rekrutēšanas komisijā, pārējos locekļus sodīja ar 
500 rubļu soda naudu. 1824.gadā viņš kļuva par Jaunjelgavas apriņķa ārstu ar praksi 
Jēkabpilī, bet 1831.gadā tika nozīmēts par apriņķa ārstu Grobiņā. Tur viņš dzīvoja līdz 
1834.gadam, kad pārcēlās uz Liepāju. Miris 1837.gada 8.jūnijā.

Roberts Henrijs Melvils (1811-1882) - nācis no skotu dzimtas, kura caur Prūsiju 
ieceļojusi Kurzemē. Dzimis 1811.gada 23.maijā Liepājā, mācījies pie sava brāļa, 
Rucavas mācītāja Johana Ludviga Melvila. 1830.-1836.g. studējis Tērbatā sākotnēji 
filoloģiju, vēlāk medicīnu, un 1836.gada 21.jūnijā ieguvis ārsta nosaukumu. Tālāk 
studējis Berlīnē un Hallā, un 1837.gada 24.aprīlī Kēnigsbergā ieguvis Dr.med.et chir. grādu. 
1837.gada 15.jūnijā sācis privātpraksi Embūtes muižā. 1838.gada 12.jūnijā pārcēlies 
uz Grobiņu, kur praktizējis 1838.-1882.gadam; 1839.-1853.g. bijis Grobiņas cietuma 
ārsts, 1853.-1882.g. Grobiņas pilsētas ārsts. Miris 1882.gada 21.decembrī.

Georgs Kristofs Kemmlers (1799-1865) - dzimis 1799.g. 8.jūlijā, studējis ārzemēs, 
praktizējis 19.gs. 40.gados Grobiņā, Durbē un Liepājā, un pēc 1850.gada Aizputē, 
kur 1855.-1856.g. bijis apriņķa ārsts. Miris 1865.gada 6.martā un apglabāts Durbē.

Emīls Hollīns (1837-1865) - dzimis Kurzemē 1837.g. 28.jūlijā, studējis medicīnu 
Tērbatā 1858.-1863.g., tad apmeties Grobiņā. Miris 1865.gadā.

Ernst Gotthard Adolf von Grot (1837 - 1897) - dzimis 1837.g. 14.decembrī Apriķos, 
ticis mājskolots un 1854.-1856.g. studējis medicīnu Kēnigsbergas universitātē, 
1856.-1857.g. Berlīnē un 1857.-1858.g. Vircburgā, kur ieguvis doktora grādu. Īsu 
laiku strādājis par ārstu Žagarē (Kauņas gub.), tad līdz 1869.gadam Zūrās, 
1863.-1873.g. Zlēkās, 1874.-1882.g. Durbē, un no 1882.-1897.g. Grobiņā par 
apriņķa ārstu. Viņš bija muižas rentnieks. Miris 1897.gada 22.novembrī.

Eižens Pellings (1867-?) - dzimis 1867.gada 25.janvārī Geručiai (kādreiz Gliebava), 
Lietuvā. 1879.-1887.g. apmeklējis Jelgavas ģimnāziju, 1888.-1894.g. studējis Tartu - 
pirmajā semestrī lingvistiku, vēlāk medicīnu, ieguvis ārsta nosaukumu 1894.g. decembrī. 
1895.gadā apmetās Tukumā, 1896.gadā brīvprātīgais ārsts Sanktpēterburgas Obuhovas 
slimnīcas sieviešu nodaļā, taču drīz atgriezies Tukumā. No 1896.g. oktobra līdz 1897.g. 
aprīlim apriņķa ārsta vietas izpildītājs Grobiņā. Ārsts Mežotnē, dzīvojis Jelgavā. 1939.g. 
repatriējies uz Vāciju.

Jānis (Johans) Sprūde (1864-1940) - dzimis 1864. g. Kalētos, kā kalēja dēls. Vidējo 
izglītību viņš ieguvis Liepājas ģimnāzijā, tad iestājies Tērbatas universitātē, kuru pabeidzis 
1894.gadā. Sprūdes pirmā darbavieta ir Kandava, kur viņš nostrādāja trīs gadus, vienlaikus 
pildot arī Zemītes pagasta ārsta pienākumus , no 1898.-1912.gadam – strādājis par ārstu 
Grobiņā, papildus praktizējot Medzê-Vērgalê, Bārtâ. Vēlāk pārcēlies uz Liepāju, ņēmis 
aktīvu dalību biedrību dzīvē. Atstādams vietu Grobiņā, viņš dodas papildināt savas zināšanas 
uz Berlīni, kur specializējas bērnu slimībās. Tagad Dr. med. Sprūde strādā Liepājā. Arī 
sabiedriskajā darbībā turpina būt aktīvs: 1922.g. bijis Liepājas Latviešu biedrības priekšnieks.
Liepājas pilsētas domnieks no 1919.-1921.g. un Annas baznīcas padomes priekšsēdētājs. 
1931.-1940.g. Latvijas Sarkanā Krusta Liepājas slimnīcas vadītājs.1934.gadā apbalvots ar 
Triju zvaigžņu ordeni. Miris 1940.gada 10.novembrī.

Roberts Mauriņš (1861-1939) - dzimis 1861. g. 28. aug., Zaļāsmuižas Laukmuižā (Dobeles apr.),
kā šīs muižiņas arendatora dēls. 1872. g. sācis apmeklēt Jelgavas Sv. Annas baznīcas skolu, 
1874. g. — Jelgavas klasisko ģimnāziju. 1883. g. sācis studēt Tartu universitātē medicīnu un 
pēc 5 gadiem fakultāti beidzis. 1892.gadā apmeklējis Berlīnes Universitāti zināšanu papildināšanai.
Tad strādājis kā ārsts līdz 1898. g. Lejasciemā, Vidzemē. Kopš 1898.gada 17.janvāra strādājis 
kā Grobiņas apr. ārsts, bet no 1919. g., kad Grobiņas apr. likvidēja, kā Liepājas apr. ārsts, 
pildīdams šo amatu līdz 1932. gadam, kad aizgājis pensijā.
Dr. Mauriņš piedalījies arī sabiedriskā dzīvē, galvenā kārtā darbodamies tanīs organizācijās, 
kuru darbība saskaras ar ārstniecību.

Otto Ēvaldsons (1893-1984) - dzimis 1893.g. 25.maijā Nīkrāces pag.; 
māte Līze dz. Augusts. 1913.gadā beidzis Liepājas reālskolu, un studējis 
Tērbatas universitātē. Pirmais pasaules karš pārtrauc studijas un O. Ēvaldsons 
strādā par ārsta palīgu Krievijā un atbrīvošanas ciņu laikā no 1919. g. par kara 
ārstu Liepājas kara slimnīcā. 1920.gadā bijis Liepājas kara slimnīcas vecākais 
medicīnas feldšeris, atvaļināts 1921.g. 23.septembrī, 1923.gadā apbalvots ar 
Latvijas brīvības cīņu piemiņas zīmi. 1923. g. beidza LU medicīnas fakultāti ar 
ārsta grādu. No 1923.-1925.gadam viņš strādā Liepājas pilētas slimnīcas lekšķīgo 
slimību nodaļā. Grobiņas rajona ārsts 1925-1942. 1928-1940.g. darbojies 
Aizsargu organizācijā, 1928-1933.g. bijis Liepājas XV aizsargu pulka Bataljona ārsts, 
Grobiņas pilsētas ārsts 1927-28. No 1937. līdz 1940. g. arī Grobiņas pilsētas vecākais
1939.gada 20.martā Apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu. 
 Vaiņodes rajona ārsts 1942-1944. Nīgrandes pagasta Mišeiku māju īpašnieks. 
Otrā pasaules kara bēgļu gaitas viņu 1944. g. noveda Vācijā, Meklenburgā, pēc tam 
Dānijā, kur viņš strādāja par ārstu vairākās nometnēs. 1950.g. O. Ēvaldsons ieradās 
Detroitā un 57 g. vecumā atsāka ārstniecības darbu kā slimo kopējs. 1955. g. ieguvis 
ārsta tiesības Mičiganā un praktizējis Providences slimnīcā līdz 1976.gadam. 
Miris 1984.g. 31.decembrī Čikagā, ASV.

Adolfs Mārtiņš Šteins (1911-1996) - dzimis 1911. gada 23. martā Vidrižu pag..Vidzemē. 
Beidzis Latvijas universitātes medicīnas fakultāti 1944. gadā. Grobiņas rajona ārsts 
1944.-1945.g., Otrā pasaules kara beigās devies bēgļu gaitās uz Zviedriju. Mācījies zviedru 
valodu, un no 1946. līdz 1948. gadam bijis asistents Lundas Universitātē. Vēlāk, 1951.gada
rudenī, pārceļas uz Kanādu, kur strādā par ārstu cietuma nometnē Burvošā, tad laiku 
Šelburnā un Boltonā netalu no Toronto. Darbojās Latviešu Nacionālā Apvienībā Kanādā, 
Latvijas Brīvības Fondā, ko uz viņa ierosminodibināja 1970. gadā. Propagandēja ideju 
dibināt eksilvaldību trimdā. Miris 1996.gada 9.augustā, Kanādā.

Grobiņas (Liepājas) apriņķa ārsti :

Friedrich Wohnhaas                  1824 - 1831
Johann Olschewski                   1831 - 1837
William Harmsen                      1837 - 1870
Oscar Johannsen                      1872 - 1877
Carl Hein                                   1877 - 1883
Ernst Gotthard Adolf von Grot   1882 - 1897
Robert Mauring                         1898 - 1932
Pēteris Liepiņš*                         1931 - 1936
Klāvs Ķepars*                            1936 - 1944

*1931.gadā Liepājas apriņķa un Aizputes apriņķa galvenā ārsta amati tika apvienoti, 
līdz ar to P.Liepiņš kļuva par pirmo Liepājas-Aizputes apriņķa ārstu. Paši apriņķi netika apvienoti.



Informācija ņemta no interneta un nav pārbaudīta.

Comments