Kontakti‎ > ‎

Avotupe

 
 Vairākos vēsturiskajos dokumentos pieminēta Avotupīte,
 kura atrodas blakus Grobiņas muižas teritorijai.
 Tirgotāju ģildes arhīva dokumentos, kuri glabājas Liepājas
 Vēstures un mākslas muzejā, varam lasīt sekojošu :
 ''1767. gada 7. decembrī pilsētas maģistrs raksta hercogam,
 ka saskaņā ar 1637. gada 4. jūlija Grobiņā izdoto hercoga
 rīkojumu Grobiņas pilsētas hercoga mežos var saņemt
 būvkokus un žagarus bez maksas.
 Tagad pilsētā izjūt lielu būvkoku trūkumu, jo ļoti cietusi
 pēdējā (1752) ugunsgrēkā, daudzas mājas vietas vēl joprojām
 ir neapbūvētas, un vecās mājas nevar tikt salabotas.
 Maģistrāts lūdz hercogu dot rīkojumu Grobiņas mežzinim
 pārdot grobiņniekiem kokus par vispārpieņemtām cenām.
 Lūdz arī, lai atstāj vecās pļavas Avotupeles abos krastos,
 jo pēc hercoga 1763. gada 19. aprīļa rīkojuma iemainītās
 pļavas ir aizaugušas ar krūmiem un jātaisa žogs gar muižas
 laukiem, lai, dzenot pilsētnieku lopus, tie netiktu apķīlāti...''
 
 1794. gada zemnieku nemieru laikā minēts, ka
 1794. gada 26. jūlijā notika kauja pie Gaviezes. Gaviezes jaunā muiža
 tika nodedzināta. 29. jūlijā notiek kauja uz Iļģu muižas laukiem.
 7. augustā konfederāti, sapulcinājuši 3000 vīru, virzījās uz Grobiņu.
 Kauja notiek pie Avotu upes uz Grobiņas muižas laukiem.
 Pulkvedis Kazļajevs atkāpjoties ievainots ar lielgabala lodi.
 Lūk fragments no J.M.Launica apraksta, ko viņš publicējis izdotajā
 grāmatiņā, kas veltīta baznīcas ērģeļu būves ziedotājiem un kas
 izdota Jelgavā 1802. gadā :
 ''Tai 7-tā dienā Labības mēnesī (Augustā) pret vakaru bija atkal liela 
 kaušana pie Avota-upes un uz Grobines muižas laukiem, pie kuras 
 gandrīz Grobines muiža un Grobines pilsāts caur uguni būtu aizgājuši,
 un dažs savu nāvi būtu atradījis, ja Dievs mūs nebūtu tik žēlīgi un 
 spēcīgi sargājis, jo vietu vietām lodes kā krusa bira uz pilsāta jumtiem
 un iekš sētām ir dižgabalu un plintu prapes tapa uz jumtiem atrastas. 
 Tas krievu augstākais virsnieks, kaut gan viņš pie Avota-upes plecos ar 
 dižģabala lodi nāvīgi biji sašauts tapis, tomēr vēl pašā pilsātā pie 
 pilskunga nama savus dižgabalus pēdīgi uz poļiem pret Grobines 
 muižu izšāva un tad uz Liepāju atpakaļ gāja.''
 
 Paanalizējot uzrakstīto informāciju var secināt, ka Avotupe
 nebūs Kārļupīte, kura ietek Ālandē pie Iļģu muižas.
 Iespējams runa iet par grāvi iepretima Augustmuižai, kurš
 iztek no tagadējiem dīķiem, kuri radušies pēc grants ieguves.
 Tanī grāvī tecējums diezgan straujš un ūdens izcelsme var būt
 tikai avoti, jo dīķim pieteku citu nav. Tā noteikti ir Grobiņas muižas
 teritorija. Vienīgi paliek jautājums, vai tik tālu pāri upei grobiņnieki
 būtu lopus dzinuši ganībās, bet kāpēc nē?
 Varbūt Limbiķu kapu aizsākums ir apbedījumi pēc 1794. gada
 zemnieku nemieru laika kaujas pie Avotupes. Starp citu no
 Limbiķu kapiem arī iztek diezgan liels avots...
 
 Vēl ir strauts (grāvis) kurš tek no Iļģu meža caur Biržmuižas
 teritoriju. Šī upīte ir iezīmēta arī vecajās kartēs.
 Nupat (8.11.2012) manā rīcībā nonāk 1893. gada karte, kurā ir
 iezīmētas muižām piederošās zemes.
 Grobiņas muižas zemju viena robeža iet tieši gar šo iespējamās 
 Avotupeles robežu iepretim Augustmuižai. Grobiņas 
 ziemeļu daļa ir Iļģu muižas īpašums, bet pilsētas teritorija, kurai
 cauri tek upīte, kura iztek no Iļģu meža arī ir Grobiņas muižas īpašums.
 Kartē arī skaidri iezīmēta Grobiņas muižas atrašanās vieta, kura
 ir iepretim Skābaržkalnam Ālandes otrā krastā. Tur patreiz ir mājas
 Upeskrasti. Vēl šī karte sniedz daudz vērtīgas un interesantas 
 informācijas, bet par to citās manās lapās lasāmi papildinājumi.

 Tātad paliek divas versijas - upīte pilsētas ziemeļu daļā vai dienvidos,
 kur šajā kartē ir iezīmēta tikai purvaina vieta. Laikam jau būs upīte
 kura iztek no Iļģu meža pilsētas ziemeļ rietumos.
 Tā arī atrodas taisnajā ceļa posmā uz Liepāju no Gaviezes un Iļģu 
 muižas, pa kuru ir virzījusies nemiernieku armija 1794. gadā un arī
 ganībām, liekas, ir vispiemērotākā vieta.
 Šo versiju apstiprina arī 1865. gada kartes fragments : 
 Grobiņas apkārtnes karte un fragments no J. M. Launica rakstītā par
 konfederātu (poļu) atkāpšanās ceļu nākamajā dienā :
 ''Tai pašā naktī viss tas poļu karaspēks, pie 7000 jātniekiem un kājniekiem,
 ar 7 dižgabaliem vilkās uz Liepāju, cerēdams tos krievus tur kā maisā 
 sabāzt, jeb kā lamatās noķert. Bet kas deva? Gaismiņai austot jau iesāce 
 dižgabali kā sīvs pērkons rūkt, un tas kara troksnis arvienu vien jo tuvāki uz 
 Grobines pilsātu nāca, un redzi, tas liels kara-pulks to poļu ap pulksten 9
 piepeši bēdze priekš tiem krieviem, kas viņiem ar savu mazu kara-pulku 
 no 1000 vīriem, kā svēri uz pēdām pakaļ dzinās. Viss šis kara troksnis 
 atkal gāje caur Grobines pilsātu, cits pulks pār sudmalas dambi, cits pār 
 maniem laukiem un caur manu priedeni, cits caur pašu manu muižas 
 sētu it kā plūdi projām uz Dubeņiem. Bet tie krievi viņiem tālāk nedzinās 
 pakaļ, ka tikai līdz manu priedeni, kur tie ar saviem dižgabaliem pret 
 pusdienu nometēs un dusēja, jo viņi jau tā bija nākuši, kā no šejienes ar 
 visām savam kara-lietām uz Jelgavu atpakaļ iet.''
 Tātad armija nav pārvietojusies pa Batas ceļu, bet pa tagadējās
 šosejas vietu.
 Iespējams, ka Grobiņas muižai piederēja zemes arī Ālandes upes 
 ziemeļu daļā līdz ceļam, kas iet uz Kapsēdi. Tālak jau gan ir Iļģu
 muižas īpašums.
 Trešais variants ir strauts (tagadējais grāvis), kas tek cauri pilsētai 
 un Ālandē ietek gar Sābaržkalna ziemeļu malu, bet tas jau ir pašā 
 pilsētas teritorijā un uz ziemeļiem, kas noteikti nav Grobiņas muižas
 īpašumi. Pie kam tajā laikā (1769.g.) to sauca par Veseļu grāvi.
 Ir vairāki dokumenti saglabājušies, kuros šis Veseļu grāvis pieminēts.
 
 

 
                                                               Grobiņas plāns
                                 (plānā gan, manuprāt, ļoti nepareizi Biržumuiža iezīmēta)


 
 
  1893. gadā M. Siliņa izstrādātās kartes fragments, kurā
  redzamas īpašumu robežas.


Comments