Kontakti‎ > ‎

Ālande

 
Ālande
ir upe, kura tek garām Grobiņai uz Liepājas ezeru. Garums 17 km, baseina platība 193 km2, kritums 17 m. Sākas Ploču purvā,
tek cauri Tāšu ezeram. Par Tāšu ezeru : http://www.lob.lv/download/PNV/PNV%202004_50.pdf   Par Liepājas ezeru : http://www.liepaja.lv/page/1540
Ālandē ietek Kazupe (vecās kartēs tā saukta par Strukules(?) upi vai līdzīgi - sk: http://data.lnb.lv/nba05/kartes/PDF/109.pdf )
Vienā lēņu grāmatā tomēr atrodu, ka tā ir  Strutes upe (Strutten beke) :
1475. gada 26. janvārī ordeņmestrs Bernts fon der Borhs izlēņoja
 četrus arklus zemes pie Grobiņas miesta Hansam Jodem (Hans Yode)
 uz tādiem pašiem noteikumiem, kā tā agrāk piederējusi
 Engelbrehtam Plakem (Engelbbrecht Placke). Īpašuma robežu apraksta
 izejas punkts ir Strutes upe (Strutten beke), kas ietek Ālandes upē.
 No šejienes robeža iet līdz strautam pie Grobiņas pilij piederošas pļavas,
 kas atrodas pie Strutes ciema (by deme dorppe Strutten).
 Šīs upes un ciema nosaukums bija vēl līdz pagājušā gadsimta
 trīsdesmitajiem gadiem saglabājies Strutu māju vārdā, kuras atradās uz
 Ālandes pusi no Rīgas un Aizputes šoseju krustojuma (pie Naģu kroga).
 Tagad tajā vietā esošās mājas saucas par Lazdiņām. Tālākā robežu
 aprakstā ir minēts Ogupurvs (Ogepurbe), un Ālandes upe.
(1747. gada Barninela kartē upe saukta par Strukules upi. Atrodu labu salasāmu kartes kopiju.)
 
Kazupē savukārt ietek Cūkupīte pie Rolavas muižas ar Kaupiņu grāvi tās augštecē. Kārļupīte ietek Ālandē pie Iļģu muižas no dienvidu puses un
Aļļupīte (Arī Kālīšu grāvis. Manuprāt kļūdaini tiek saukts par Kārlīšu grāvi, jo mājas upītes augštecē saucas Kālīši) ietek Ālandē
pie Iļģu muižas no ziemeļu puses jeb Iļģu meža puses. Vēl pie paša Tāšu ezera Ālandē ietek Eiles strauts,
kura uzmērīšanā vienu vasaru arī es piedalījos kā palīgs. Tas bija vēl tālajos padomju gados. Skaista upīte. Faktiski jau Eiles strauts ietek Tāšu ezerā.
Vēturiski pieminēta arī Avotupīte, kura ietek Ālandē Grobiņas pilsētas teritorijā. Sk. Avotupe
Interesantus faktus es uzzinu pēc 1893. gadā izdotās M. Siliņa kartes apskates. Tur attēlots, ka Ālande tūlīt aiz Bātes muižas sadalās divās ietekās 
Liepājas ezerā, tādējādi veidojot salu uz kuras atradies vēsturiskais Pērkona upurakmens un Pērkona mājas. Izsaku versiju, ka šeit atradusies visu 
meklētā Pērkonkalve1893. gada kartes fragments.
Upes ūdeņus izmanto rūpnīca ''Liepājas Metalurgs''
Pēc rūpnīcas "Liepājas metalurgs" rekonstrukcijas Ālandes upe vairs nespēj sasniegt ezeru, bet atduras metalurģiskā uzņēmuma dambju sistēmā.
Rezultatā ezera zivis vairs nenokļūst Ālandē.
Kādreiz upe bijusi ūdeņiem bagātāka un pa to līdz Grobiņai no Liepājas ezera varēja kuģot. Hercoga laikos pa upi uz Liepāju tika vesta saražotā
 vietējā produkcija - darva, ko tecināja tagadējā Augustmuižas teritorijā. Vēl 1825. gadā bija projekts pataisīt Ālandes upi kuģojamu.
Liepājā 1825. gadā ieradās hercogs Aleksandrs fon Virtembergs  (Alexander von Würtemberg) lai izstrādātu plānu kanāla rakšanai no Ventas uz
Liepājas ezeru. Abos izstrādātajos variantos tika paredzēts Ālandi izmantot kā daļu no kanāla. Uz Ālandes bija paredzēts ierīkot 10 slūžas.
 
Jau no hercogu laikiem (?) uz Ālandes izveidots aizsprosts, kā rezultatā izveidojies dīķis. Kādreizējā Dzirnavu dīķa ūdens tika izmantots ūdens
dzirnavu darbināšanai. Pēdējās (zināmās) ūdens dzirnavas Grobiņai dāvājis krievu ķeizars Pāvils I (1754. -1801.). (ķeizars no 1796. g. līdz 1801.g.)
Šis Dzirnavu dīķa aizsprosts 1968. gada pavasarī tika sagrautas plūdos nepareizas apsaimniekošanas rezultatā. Dīķa slūžas atradās vietā,
kur pašreiz ir gājēju tiltiņš, kas savieno tagadējo Pils ielu ar Dzirnavu ielu. Senāk tā visa bija Dzirnavu iela. Dzirnavām bija atsevišķas slūžas.
Dzirnavām bijuši 4 gaņģi un tās vēl 1960. gadā darbojās, kad mani tur aizveda krusttēvs Juris Meļķis. 1926. gadā dzirnavas tika kapitāli pārbūvētas,
jo pamati tai vairs neesot bijuši droši. Ir saglabājies pārbūves projekts.
1826. gada 22. aprīļa ''Latviešu Avīze'' (Nr.16) numurā rakstīts, ka 26. martā Grobiņas dzirnavās nakts laikā sagāzusies viena siena, kurā riteņi
bijuši. Par laimi neviens neesot cietis, jo siena kritusi uz ārpusi. Te raksts :
''No Grobiņas. Mūsu pilsātā ir liela skāde notikusi: jo 26tā Marta dienā mūsu brangā sudmalā, kas ar četriem gaņģiem mala, pašā nakts laikā,
tā siena sagruva, kurā velbomi un rittiņi bija. Šī siena bija ļoti augsta un vecos laikos paslikti uzmūrēta, nedz arī labi saklamberēta, tāpēc tā 
izbuktējās un pēc galā gruva. Visi rittiņi drupās un ir velbomi būs salauzti. Caur to, ka tā grūšana uz lauka pusi notike, neviens cilvēks skādē netape. 
Bet pilsātam un melderim tā lielākā skāde. Jo no šīs sudmalas arrentes top pilsāta vajadzības izmaksātas, un nabags melderis nu neko nevar pelnīt 
un viņam vēl daži sirdēsti būs, kamēr atkal varēs savu sudmalu gatavu redzēt un savu maizi ēst.''

Dīķa slūžas 20.gs. sākumā projektējis un būvējis (atjaunojis ?) Kārlis Egle (1885 - 1934) (mans vectēvs).
1972. gadā tika projektēta pašreizējā Grobiņas ūdenskrātuve.
Ālandes upe aiz Grobiņas augštecē ir mākslīgi padomju laikā iztaisnota, padziļināta un pataisīta par grāvi. Tas ir aiz Grobiņas - Gaviezes ceļa (P106).
Skaistākie upes līkumi lejtecē, kur bērnībā pavadīju daudz sava laika, tagad ūdenskrātuves appludināti. Grobiņnieks M. Ostelis gan saka, ka arī
pārējā Ālandes posmā zemāk esot kādreiz rakšanas darbi veikti, bet, ja tā ir taisnība, tad nekādi lielie darbi tie nav bijuši, jo upes līkumi ir
saglabājušies un pat vecā tilta ozola stabu gali pie Atkalnu mājām nebija izrakti. Tagad 2014. gada nogalē gan tos izraka un apbēra ar zemi, jo
notika upes bagarēšanas darbi no Priedulājiem līdz Gaviezes ceļam. Dažus vecos tilta stabus U. Ostelis esot savācis sev par piemiņu.
Pirms tam 2013. gada vēlā rudenī tika upe bagarēta no Dzirnavu dīķa līdz Priedulājiem, pataisot to par grāvi. Te mani foto.

Abas saliņas dīķī ir mākslīgi uzbērtas. Saliņa, kura tuvāk slūžām, sastumta 2000. gadā un uz tās atrodas vairāki akmeņi. Uz viena no akmeņiem 
ir iekalts ''Ojāram''. Tas ir traktorista Ojāra Vipuļa piemiņai, kurš dīķi tīrīja 2000. gadā un esot piedalījies arī HES būvē. Otra saliņa radīta pēc 
1970. gada - dīķa tīrīšanas laikā. Tur agrāk bija jau paaugstināta vieta un tajā reiz bērnībā es ziemā gandrīz noslīku, jo ielūzu ledū. Labi, ka atradu
pamatu zem kājām un pats 3 gadu vecumā spēju uzrausties atpakaļ uz ledu ar visu savu kažociņu. Kad noskrēja lejā māte, biju jau uz ledus.
Šī otra saliņa paaugstināta vēlreiz 2000. gadā, kad tika tīrīts dīķis.
Grobiņas dīķis tīrīts 1959. gadā, pēc aizsprosta sagrūšanas 1970(?). gadā vai kādu gadu vēlāk un 2000. gadā. Arī 2014. gadā nedaudz tika tīrīts
dīķis jeb pareizāk sakot tika iztīrītas tā malas, bet vidus palika neiztīrīts. 
1959. gadā dīķi tīra ziemā, mašīnām un bagarētājam braucot pa ledu. Izvešana notika aiz Hāna vasarnīcas pa lēzeni slīpo pļaviņu. 
Tīrot 1970-os gados tika pārrakta Dzirnavu iela, lai uztaisītu mašīnām lēzenu nobrauktuvi. Ne iela ne plūdos sagrautais tilts vairāk netika atjaunoti. 
Tilta vietā uztaisīja gājējiem tiltiņu. Sākumā tiltiņš bija iekārts trosēs, bet vēlāk to pārtaisīja izmantojot no Bārtas atvesto šaursliežu bānīša Bārtas 
upes tilta siju. 
2014. gadā tiltiņš gājējiem uztaisīts no jaunaTo atklāja 2014. gada 1. septembrī.

1959. gadā tika atrastas vēsturiskas koku konstrukcijas zem dūņu kārtas. Vairāk par atradumu skatīt lapā Birka.
Uz Ālandes tagad ir Grobiņas HES. (VU Meliorprojekts speciālista J. Puriņa 1999. gada projekts.) Darbu HES sāk 2001. gadā.
Uzstādītas divas turbīnas 75 kW un 30 kW. Ūdens kritums 4,2 m. Gada vidējais ūdens caurplūdums 1,25 m3/s.

 
 
 Grobiņas ūdenskrātuves slūžas 2010. g. 8. decembrī.
 
                  Grobiņas HES 2010. gada 8. decembrī.

       Ālandes ūdens aiz turbīnām 2010. gada 8. decembrī.  
 
               Piestiprinātā plāksne pie Grobiņas HES sienas.
 
Par nosaukumu ''Ālande'' īstu skaidrību nav. Tālāk aiz Grobiņas atrodas Rolavas lanka. Tātad arī Rolavas upe. Varbūt tas ir
īstais latviskais upes nosaukums, bet muižas nosaukums esot nācis no tās īpašnieka Rolofa fon Lenepa vārda 16. gs. (sk. Kontakti). 
Vāciskais muižas nosaukums ir ''Rolloff''.
Dzirdēts arī, ka Ālandi sauc par Tāšupīti, jo tā tek caur Tāšu ezeru. Tāši (Telse) kā apdzīvota vieta pirmo reizi dokumentos pieminēta jau 1253. gadā
Kursas zemju dalīšanas dokumentā starp Livonijas ordeni un bīskapu. Tātad vārdam varētu būt sena izcelsme. Telses (Telsen) muiža minēta 1501. g.
Janīna Kursīte - Pakule (profesore, valodu pētniece) esot teikusi, ka vārds telse ir no kuršu valodas nācis un nozīmējot tecēt, urdzēt.
Es gan nezinu vai te nav jauktas Tāšu un Talsu muižas, kas atradās viena otrai gandrīz blakus. Talsu pagasts bija viens no lielākajiem pagastiem
kaimiņos Grobiņas un Mātru pagastiem. Iet runa arī par Talsu ciemu. Domāju, ka Talsu muižas vārds ir izcēlies no vārda Telse un ar Tāšiem tam
ir tikai attāls sakars. Vēsturnieks Arnts Johann Gottfried Arndt (1713 - 1767) sauc Ālandi par Lisse vai Lissa, bet par šī nosaukuma izcelsmi 
pagaidām neko pateikt nevaru. Atradu vienīgi 1825. gada 17. septembra ''Latviešu Avīze'' (Nr. 38) rakstīto, ka Lisses upe ietek Durbes ezerā un pēc rakstītā
var saprast, ka tā nav Lāņupe. Tātad tā būs Trumpes upīte.
Ālandes vecais kursiskais nosaukums pēc J. Kursītes domām ir bijis Telse. Šis nosaukums redzams arī 18. gs. Grobiņas plānā, kuru varat
apskatīt zemāk (Foto no Rundāles pils muzeja zinātniskā arhīva.)

Iespējams, ka nosaukums Ālande upei cēlies pēc hercoga Gotharda Ketlera ļoti veiksmīgas zvejas upē 1560./1561. gada gadumijā, kad viņam
izdevies noķert daudz skaitu ālantu. Rezultatā tika pieņemts lietošanai Grobiņas zīmogs vai arī vapenis ar ūdenī peldošu zivi ālanti ar
zelta vainagu virs tās. Tomēr šī versija atkrīt, jo nesen atradu šādu vēsturisku pierakstu:
''1351.g. 15. maijā Livonijas ordeņa mestrs Gosvins fon Herike Cēsīs izdeva lēņu grāmatu Mažeikam (Maseyke) uz diviem arkliem zemes Iļģos (Ylgen).
Robežu aprakstā ir norādīts uz ''purvu, ko sauc par  Ālandes dumbrāju'' (palude dicta Alandes bruec) un Ālandes upi (Alandes beke).''
Šis varētu būt pirmais rakstītais avots, kurā pieminēts upes nosaukums Ālande. Daži vēsturnieki šo Mazeiķi vai Mažeiķi dēvē par vietējas izcelsmes
vasali, ko pielīdzina pat Kuršu ķoniņiem.
 
Tā pat ir dzirdēta versija par to, ka no Ālandes upes nāk nosaukums šai zivij, jo vecs nosaukums šai zivij ir šķaunacis. Šī versija ir ticamāka.
(Tikai 1697. gadā apstiprināts tagadējais Grobiņas zīmogs un ģērbonis ar dzērves attēlu.)
Varbūt nosaukums nācis jau no skandināvu laikiem Grobiņā? Ir taču dzirdēts par Ālandu salām, kuras atrodas netālu no vēsturiskās Birkas
pie Melarēna vai Mēlara ezera, kura iedzīvotāji reiz iekarojuši Grobiņu . Var būt arī otrādi - nosaukums salām nāk no mūsu Ālandes, jo
pēdējā laikā es domāju, ka mūsu apkārtnes vietvārdi tomēr ir ar senāku izcelsmi no laikiem, kad te dzīvoja līvi jeb lībieši. Tā viegli ir skaidrojami
Liepājas(Līvas), Grobiņas un senais Durbes nosaukums - Tārvaita. Arī ezeri - Tosmare, Tosele ir lībiskas izcelsmes vārdi.
Alande lībiešu valodā nozīmē ''zemoties''. Varbūt te jau no sen seniem laikiem saimniekojuši dāņi. Tā vismaz teikas stāsta un vietējie bijuši
spiesti maksāt iekarotājiem nodevas un zemoties svešiniekiem. 
Rakstos pirmo reizi (?) upe pieminēta 1253. gada kuršu zemju dalīšanas dokumentā. Dokumentā minēta upe, kas tek gar Grobiņas pili,
ietek ezerā un pieder šai pilij. Nosaukums upei nav dots.
 
(Ālanti dzīvo gandrīz visās upēs un upītēs ar dzidru ūdeni, taču to visvairāk ir dziļās, mēreni straujās upēs un arī caurteces ezeros.
Ālanti uzturas dziļākās vietās ar mālainu, smilšainu vai oļiem klātu gultni, kur vidēji stipra straume. Tie pulcējas pie tiltiem, nogrimušām siekstām,
akmeņiem, uzturas atvaros lejpus aizsprostiem un bedrēs lejpus krācēm.)
 
          Ālants (Šķaunacis)
Kādreiz zem Dzirnavu dīķa slūžām bija noķerami zuši, vēdzeles, nēģi, līdakas, asari, raudas, karūsas un citas mazvērtīgākas zivis.
Dīķī bija karpas, ruduļi, līdakas, karūsas, raudas, asari, līņi u.c. Agrāk bijuši arī vēži. Tagad vēži ielaisti no jauna dīķī.
Mūsdienās dīķī esot noķerti ne tikai sapali, bet arī zandarts. Vādzeles zem pašreizējā aizsprosta esot vēl pašlaik atrodamas.
 
Padomju laikā Ālandē tika iepludinātas veselas upītes (grāvji) ar kanalizācijas ūdeņiem. Atceros vismaz trīs tādas. Smirdēja visa apkārtne.
 
Katrs Ālandes upes metrs ir pilns vēsturiskas informācijas.
Mums tikai jāiemācas to nolasīt.
 
Šoreiz vairāk pievērsīšu uzmanību Grobiņas apkārtnes Ālandes
upes tecējumam ar atskatu pagātnē. Mani ieinteresēja dziļā
bedre dīķī, kura atrodas iepretīm bijušai Hāna vasarnīcai
(Dzirnavu ielas Nr.10 namam). Tagad gan pēc vairākkārtīgas dīķa
nolaišanas bedre palikusi seklāka, jo upe pienesusi to pilnu ar smiltīm,
bet pagājušā (20.gs.) sākumā tā bijusi vēl ļoti dziļa. To man stāstīja
Lizete Meļķis, kuras dēls bija mēģinājis nirstot sasniegt bedres
dibenu, lai izceltu nogrimušu airi. Viņam, kā labam nirējam tas nav
izdevies. Ūdens dziļumā palicis neizturami auksts...Esot bijis
dziļāks par kādiem 6 līdz 7 metriem. Atrēķinot toreiz uzpludinātā
dīķa dziļumu, kas aptuveni bija 3 metri (dīķis toreiz bija dziļāks -
ūdens līmenis bija aukstāks, kā pēdējos 50 gadus), sanāk bedres
dziļums vairāk par 3 - 4 metriem. Bedres aptuvenais diametrs
kādi 40 - 50 metri.
Viena no manām versijām ir tāda, ka šeit kuršiem bijusi osta.
Ja pameklētu, varbūt dziļumā atrastu kādu vecu vikingu laiku kuģi.
(Nu nebūs šeit nokritis meteorīts. Cita izskaidrojuma neatrodu,
kā vienīgi mākslīgi rakta bedre.
Pārāk aizdomīgi apaļa un dziļa ir ši bedre. Kam kuršiem būtu bijis
nepieciešamība rakt dziļāk par metriem diviem?)
Šī bedre noteikti slēpj savās dzīlēs ne vienu vien noslēpumu.
To, cik zinu, nolaižot dīķi, neviens vēl nav tīrījis, jo tā paliek vienmēr
pilna ar ūdeni.
Šajā vietā iepretim laipai atrodas pieminētā bedre.
 
 
Apskatot vecās kartes redzams, ka tagadējais Dzirnavu ielas Nr.7
dārzs - pussala kādreiz bijusi sala vai pareizāk sakot upes gultne,
iespējams, senāk plūdusi gar pašu ielas malu.
(Nejaukt ar tagadējo dīķa saliņu, kas mākslīgi uzbērta 20. gs.
70. gados, kad notika dīķa tīrīšana un paaugstināta 2000. g.)
Tieši pretim pašreizējai pussalai atrodas Ālandes upē akmeņaina 
vieta ar ļoti stingru pamatni. Pār to tīrot dīķi droši brauca smagie traktori.
Iespējams, ka šajā vietā senatnē, kad vēl nebija tilti atradās senais ceļš
uz Bārtu - Impilti. No šīs vietas izcelti lielie akmeņi, kuri tagad atrodas
pie pussalas ūdenī. 
Uz pussalas atradu rindā saliktus lielus akmeņus, kas iespējams bijuši 
kādas būves, varbūt zemāk attēlā redzamās būves, pamati.
Arī šajā visiem zināmajā attēlā redzama sala uz kuras ir
vecās ūdens dzirnavas(?). Attēlā redzamās maltuves(?) vietā
upes tecējums ir diezgan straujš un varbūt maltuves riteni grieza
vienkārši plūstošā straume. Iespējams ka bija kāda aizsprostu sistēma.

 

 
 
Pretī ''salai'' atrodas divas būves. Tās visticamāk ir Grobiņas muižas
ēkas vai saimniecības būves. Kā ''sala'' iespējams ir domāts Skābaržkalns
jeb Grobiņas īstais pilskalns. Vienīgi upe tek pa otru pusi. 
Vai nu kļūda plānā, vai arī upe tiešām senāk tecējusi gar Skābaržkalna
otru pusi, kas gan maz ticams. Manuprāt visinteresantākā informācija no
šī attēla ir Ālandes senais nosaukums Telse, kas šajā plānā redzams.

Nesen uzzināju par veca ozolkoka aizsprosta paliekām dziļās bedres
malā. Skatīt pretējā slejā rakstīto. Iespējams kurši ar aizsprosta 
palīdzību ap savu pilskalnu bija izveidojuši mākslīgu ezeru. Varbūt no
tā nāk nosaukums ''Ezerpils'' un 1230. gada kuršu miera līgumā ar 
Alnas Balduīnu nosaukums ''Ezestua'' nozīmē ''ezers turas''?
Pie kam kurši izrakuši līci, kurš piesedz pilskalna
austruma malu. Arī šis līcis ir ļoti piemērots ostai. Šajā gadījumā
izraktā zeme nesta augšā kalnā, lai veidotu aizsargvalni. Par šo
līci, kā kuršu mākslīgu veidojumu, domāju, neviens nešaubās.
 
Daļu no šīm izvirzītajām versijām būtu iespējams pārbaudīt izdarot
kontrolrakumus. Ispējami, protams, arī citi varianti.
Varam tikai iztēlē iedomāties, kādus grandiozus zemes pārvietošanas
darbus spēja paveikt cilvēki senatnē.
 
Manā agrā jaunībā, pēc dīķa slūžu sagrūšanas 1968. gadā, pie koka
tilta bija atrodamas lielos daudzumos dažādas patronas. Puišeļi
neapdomīgi meta tās ugunskurā un spridzināja. Par laimi viss beidzās
bez ievainojumiem. Esot atrastas arī pistoles, granātas un citi tāda
veida izstrādājumi. Nekas nav dzirdēts par to lielo aviobumbu, kas
kara laikā iekritusi dīķī un nav sprāgusi. Acīmredzot tā atrodas diezgan
dziļi gruntī, jo tīrot dīķus nav uzieta.
 
 ===================================================
 Paskatāmies vēlreiz uz Grobiņas karti. Ar sarkaniem cipariņiem es
 esmu iezīmējis: 1 - Skandināvu Priediena senkapi.
 2 - Augustmuiža. Manuprāt iespējamā skandināvu apmetnes vieta,
 jo pārāk aizdomīgas izskatās tās vecupes simetriski abās upes pusēs.
 Vasarā viss šeit ļoti aizaudzis kokiem un krūmiem, bet ziemā ļoti labi
 redzama visa šī gandrīz ideāli apaļā upes iedobe ap 200 m diametrā.
 Tā vien liekas, ka šīs iedobes izveidē savu roku senatnē pielicis cilvēks.
 Vai tik te nav bijusi skandināviem pamatīga osta.
 Dabā šī vieta izskatās ļoti interesanta un mana intuīcija saka:
 ''te kaut kam ir jābūt''. Var jau būt, ka ar šo vietu saistās
 vēlākie hercoga laiki, kad te bija darvas ceplis un darvu uz Liepāju
 transportēja pa upi, bet katrā ziņā šī ir vieta, kur varētu ko jaunu atklāt un
 kurai būtu jāpievērš vēsturnieku un arheologu uzmanība. Es skandināvu
 vietā būtu izvēlējies šo vietu apmetnei. Citas līdzvērtīgas vietas
 Grobiņā nav, ja nu vienīgi kuršu Skābaržkalns un ordeņa pils kalns.
 Vēl jau man interesanta vieta šķiet aizaugusī Mācītājmuižas parka
 vieta ar saviem kanāliem.
 Kā šī vieta izskatās dabā varat skatīt albumā ''Ālandes krastos''.
 Pie kam attālums no šīs iespējamās ostas vietas līdz Priediena kapiem
 ir ap 600 m un tas manuprāt ir ļoti saprātīgs attālums līdz kapsētai.
 3 - Smukuma senkapi. 4 - Kuršu pils.
Tik pat labi skandināvu apmetne varēja atrasties vietā, kur krustneši
vēlāk uzbūvēja virsu savu pili un tāpēc mūslaikos nav atrodami vairs 
nekādi pierādījumi apmetnes eksistencei.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 Ālandes upes baseins :
 
 
 
 
Ālandes tecējums.
Ar sarkanu - iespējamais upes ceļš tālā pagātnē.
Ar zilu iezīmēts upes ceļš pēc kuršu iejaukšanās, kur redzamas
divu izrakto (iespējamo) ostu vietas. Ar apli iezīmēta dziļā bedre,
iepretim Hāna vasarnīcai.
 
 
 
Ne mazāk pārveidojumu izdarījuši vācu ienācēji.
Viņi visticamāk ap 1656. gadu uzbēruši mākslīdu dambi,
lai izveidotu vai palielinātu dīķi. Zeme ņemta rokot šajā laikā
ap pili aizsarggrāvjus. Lielākā daļa izraktās zemes, protams,
tika izmantota paaugstinot pils kalnu. Tāpēc arī radusies teika,
 ka viens pils stāvs apbērts ar zemi un palicis par pagrabu.
Uzpludinot jauno dīķi bija iespējams apūdeņot izraktos pils
aizsarggrāvjus.
Ispējams ka dīķa dambis galīgā variantā paaugstināts ap 1800.g.,
kad ''krievu laikos'' ķeizars Pāvils I lika celt pēdējās zināmās
Grobiņas mūra ūdens dzirnavas (četru gaņģu).
 
Ālandes tecējums. Izmaiņas ko izdarījuši vāci.
Sarkanā līnija - iespējamais upes ceļš pirms vācu ienākšanas.
Zilā līnija - upes ceļš pēc vācu darbiem.
 
 
 
 
 Šeit priekšplānā redzams Ālandes līcis, kuru kurši izrakuši, lai
 aizsargātu Skābaržkalna dienvidaustruma pusi.
 Iespējamās kuršu ostas vieta. 2000. gadā līcis iztīrīts izrokot dūņas.
 (Upes pretējā krastā redzamas izdarītās nejēdzības, gāžot Ālandē grunts
 pārpalikumus no būvdarbiem Pils ielā.
 Foto izdarīts 17.10.2010; skats no Skābaržkalna.)
 
 
 Taču visinteresantākos faktus uzzināju pavisam nesen no Viļņa Viduča,
 kurš visu savu jaunību pavadīja pie Dzirnavu dīķa, jo dzīvoja Hāna vasarnīcā.
 Pie Hāna vasarnīcas upes augštecē aiz ūdens bedres atrodoties ļoti vecs
 ozolu koku aizsprosts, kurš ceļ līmeni upē un neļauj bedrei ātri aizsērēt.
 Šo aizsprostu, tīrot dīķi, gribējuši nojaukt, bet, pateicoties Vilnim,
 tas neesot izdarīts. Tagad kļūst skaidra arī dziļās bedres izcelsme.
 Tā kā senāk upe bija ūdeņiem bagātāka, tad ūdens gāzdamies pār šo 
 ozolkoku aizsprostu būs šo bedri izskalojis - līdzīgi, kā saucamo ''kolku''
 aiz vecā dīķa aizsprosta pirms 1968. gada. Interesanti cik vecs ir šis 
 koku aizsprosts. Ozola koki ūdenī var saglabāties ļoti ilgi. Varbūt
 aizsprosts ir jau no seno kuršu laikiem? Tādejādi kurši varēja
 nodrošināt ūdens barjeru pilskalna ausrumu pusei, bet varbūt visam
 pilskalnam. Tad osta noteikti ir bijusi zem aizsprosta ''bedrē''.
 Ja viss Skābaržkalns bija aptverts ar ūdeni, tad to varāja saukt par
 Ezerpili (Seeburg) un ar Liepājas ezeru šim nosaukumam nav nekāda
 sakara. Liepājas ezers atrodas pietiekami tālu - taisnā līnijā kādus
 piecus kilometrus. Pieņemot šo versiju var saprast arī labāk kuršu
 miera līgumu ar Alnas klostera mūku Balduīnu 1230. gadā. Tekstā
 minētā zeme Esestuas tad varētu būt zeme ap pili, kur ''Ezers turas''.
 Tā Grobiņa arī ir šajā līgumā ietverta un nav nekur pazudusi,
 kā domā vēsturnieki.
 Bet varbūt aizsprosts ir no vēlākiem laikiem.
 Darvas ceplis atradies Augustmuižas teritorijā un tas ir augšpus
 aizsprosta. Iespējams, ka tieši hercoga laikos būvēts šis aizsprosts,
 lai, mazinoties ūdens līmenim upē, varētu vēl izmantot upi transportam,
 paceļot ūdens līmeni mākslīgi. Tad protams bija vajadzīga slūžu sistēma,
 lai šo aizsprostu apbrauktu.
 Lūk kur būtu jāstrādā arheologiem, bet tie ņemas visu laiku pa vienu vietu
 pie Priedienas kapiem...
 Pašas bedres vidū zem ūdens pēc Viļņa ziņām 
 atrodoties ļoti liels akmens.   
  
 
 
 

Ālandes krastos

 
 
Comments