Vita Zelče, Uldis Neiburgs (red.)

Satura rādītājs

Pilnteksta versija

(Divas) puses. Latviešu kara stāsti

Otrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatās

2011








Nils Muižnieks, Vita Zelče (red.)

Satura rādītājs

Pilnteksta versija

Karojošā piemiņa

16.marts un 9.maijs

2011








Klinta Ločmele

Satura rādītājs

Pilnteksta versija

(Ne)Izstāstītā vēsture

Skola. Mājas. Atmiņa

2011










Brigita Zepa, Evija Kļave (galv. red.)

Pārskats par tautas attīstību. Latvija 2010/2011

Nacionālā identitāte, mobilitāte, rīcībspēja

2011









Tālis Tisenkopfs, Baiba Bela, Ilona Kunda (red.)

Satura rādītājs

Pilnteksta versija

Augstskolas reģionos: zināšanu un prakses mijiedarbe

2011










Nils Muižnieks (ed.)

Bibliogrāfiskā informācija

Satura rādītājs

Pilnteksta versija

The Geopolitics of History in Latvian-Russian Relations

2011











Jurģis Šķilters, Skaidrīte Lasmane (red.)

Bibliogrāfiskā informācija

Satura rādītājs

Pilnteksta versija

Nacionālās identitātes komunikācija Latvijas kultūras telpā

2011


Grāmatā “Nacionālās identitātes komunikācija Latvijas kultūras telpā”, kas tapusi Valsts pētījumu programmas Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība) ietvaros, analizēti dažādi veidi, kā nacionālā identitāte atklājas un tiek veidota Latvijas publiskajā telpā - medijos, literatūrā, kino, teātrī, reklāmās, virtuālajā un reālajā vidē. 

Atbilstoši pētījuma mērķim ar nacionālo identitāti saprasta nacionālās saesības (kopienas) apzināšanās cilvēku vēlmēs, rīcībā un domāšanas modeļos. Nošķirta nācija, nacionālā un etniskā identitāte. Diskursi kultūras telpā piešķir dažādu, bieži pretrunīgu nozīmi nācijas kā valstiski organizētas kopienas (ar latviešu kultūras un valodas hegemoniju) dažādām izpratnēm un izpausmēm tagadnē, veicinot vai vājinot tās pastāvēšanu un attīstību nākotnē.





Mārtiņš Kaprāns, Vita Zelče (red.)

Bibliogrāfiskā informācija

Satura rādītājs

Pilnteksta versija

Pēdējais karš: atmiņa un traumas komunikācija

2010


Grāmatā apkopoti valsts programmas “Nacionālā identitāte” pētnieciskajā projektā “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” 2010. gadā tapušie pētījumi, kuros aplūkotas Latvijas sabiedrības attiecības ar pagātni. 

Uzmanības centrā – kultūras trauma, kuru radījis Otrais pasaules karš un ar to saistītie notikumi. Pētījumos tiek jautāts, kā šī trauma ir ietekmējusi Latvijas iedzīvotāju kolektīvo atmiņu un identitāti. Krājumā ietvertajos rakstos analizēti traumatiskie nospiedumi Latvijas iedzīvotāju identitātē: valstiskuma zaudēšana, holokausts, Latvijas vēstures konstrukcija nacistiskās okupācijas periodā, pretošanās kustība, Latgales nacionālie partizāni un staļiniskās deportācijas. Vairāki pētījumi veltīti kultūras notikumu – grāmatu, spēlfilmu un teātra izrāžu – lomai mūsdienu sociālās atmiņas veidošanā un funkcionēšanā.





Olga Proskurova (sast.)

Bibliogrāfiskā informācija

Satura rādītājs

Pilnteksta versija

Laiku atšalkas: žurnālistika, kino, politika

2010


Latvijas Universitātes asociētais profesors Ābrams Kleckins – nesen nosvinēja 75 gadu jubileju. 

Viņa kolēģi ir uzdāvinājuši jubilāram savas domas: par padomju un mūsdienu žurnālistiku (1. nodaļa), par dokumentālo un spēlkino (2. nodaļa), par Latvijas un ārzemju politiku (3. nodaļa). Profesora draugi dāvina jubilāram domas par dzīvi un mākslu, par mākslu dzīvot. Raksti tapuši kopš 2007. gada, un krīzei par spīti tomēr pārtapuši krājumā.





Inta Brikše (ed.)

Bibliogrāfiskā informācija

Satura rādītājs

Pilnteksta versija

Information environment in Latvia: 2009

Working papers: Communication studies 2010:1

2010








Nils Muižnieks (red.)

Bibliogrāfiskā informācija

Satura rādītājs

Pilnteksta versija

Cik integrēta ir Latvijas sabiedrība?

Sasniegumu, neveiksmju un izaicinājumu audits

2010








Nils Muižnieks (ed.)

Bibliogrāfiskā informācija

Satura rādītājs

Pilnteksta versija

How Integrated is Latvian Society?

An Audit of Achievements, Failures and Challenges










Vita Zelče (proj.vad.)

Latvijas Universitāte 90 gados

Dzīve

2009

Latvijas Universitātes mūžs tās 90 pastāvēšanas gados ir bagāts ne tikai ar notikumiem, bet arī ar piedzīvojumiem un (pār)dzīvojumiem. Tā ir universitātes dzīve.

Īpaša bagātība ir Latvijas Universitātes cilvēki - pasniedzēji, darbinieki, studenti un absolventi. Viņu ir daudzi tūkstoši - katram ir savas universitātes vēsture. Strādājot ar arhīvu, muzeju un bibliotēku materiāliem, runājot ar cilvēkiem kļuva skaidrs, ka Latvijas Universitātes dzīve 90 gadu ritumā līdzinās milzīgai krāsu mozaīkai, ko veido cilvēki, viņu likteņi, darbs, sasniegtais un zaudētais, veiksmes un neveiksmes. Tāpat tajā svarīga vieta ir arī institūcijām - fakultātēm, institūtiem, nodaļām, katedrām, laboratorijām, departamentiem u.c. Arī katrai no tām ir sava vēsture.  Šīs tik daudzās vēstures saplūst kopā Latvijas Universitātes vēsturē, dzīvē.

Esam mēģinājuši šajā grāmatā atsegt katrai desmitgadei zīmīgāko, augstskolas cilvēku dzīvē svarīgāko. Daudzi būtiski un interesanti stāsti gan ir palikuši nepastāstīti, daudzi cilvēki - nepieminēti.

Lūdzam Latvijas Universitātes mācībspēkus, studentus, bet īpaši absolventus par to šoreiz neļaunoties!

Grāmatas autoru kolektīvs - Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas zinātnes maģistranti, doktoranti un pasniedzēji.





Juris Rozenvalds, Ivars Ijabs (galv. red.)

Pārskats par tautas attīstību. Latvija 2008/2009

Atbildīgums

2009


Šis ir desmitais Latvijas pētnieku sagatavotais "Pārskats par tautas attīstību" un trešais, kuru sagatavojis Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts (SPPI) sadarbībā ar partneriem no Rīgas un reģionālajām augstskolām - Rīgas Stradiņa universitātes, Daugavpils Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Vidzemes Augstskolas.

Pārskata uzmanības centrā - plaši sazarotā atbildīguma problēma.




Vita Zelče

Latviešu avīžniecība. Laikraksti savā laikmetā un sabiedrībā. 1822-1865

2009


Grāmatā aplūkota latviešu avīžniecības sākotnējā posma vēsture - pirmo laikrakstu sarežģītā izveide un darbība, laikrakstu redaktoru un līdzstrādnieku personības un viņu devums, preses lasīšanas paradumu veidošanās, avīžu loma publiskajā sfērā, "informatīvais sprādziens" 19.gs. 50. gados. Īpaša vērība veltīta latviešu nacionālās avīžniecības atdzimšanai un nacionālās atmodas darbinieku veikumam presē.

Pētījuma galvenie varoņi ir preses izdevumi "Latviešu Avīzes", "Tas Latviešu Ļaužu Draugs", "Mājas Viesis", "Pēterburgas Avīzes" un "Ceļa Biedris", kā arī laikrakstu redaktori un līdzstrādnieki Karls Frīdrihs Vatsons, Hermanis Treijs, Rūdolfs Šulcs, Ansis Leitāns, Juris Alunāns, Krišjānis Valdemārs u.c. Grāmata vēsta par cilvēkiem, kuru padarītais ir neparasts savā laikmetā, kuri uzdrošinājās lauzt konvencijas, aizspriedumus un patiesi drosmīgi sekmēt sabiedrības un publiskās sfēras attīstību. Latviešu avīžniecības sākotne pieder pie mūsu vēstures lepnumiem.




Nils Muižnieks (ed.)

Manufacturing Enemy Images?

Russian Media Portrayal of Latvia

2008










Inta Brikše, Vita Zelče (red.)

Latvijas Republikas 9.Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa

2007


Rakstu krājumā apkopoti pētījumi par Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšvēlēšanu publisko telpu un tajā novērotajām norisēm.

Pirmajā sadaļā apkopoti tematiski un saturiski daudzveidīgi pētījumi par masu mediju darbību un lomu šajā priekšvēlēšanu kampaņā.

Otro sadaļu veido Ojāra Skudras pētījums par īstenības konstrukcijām un nākotnes orientācijām Latvijas politisko partiju un organizāciju 9.Saeimas vēlēšanu programmās.

Noslēdzošajā daļā iekļauti Latvijas vadošo žurnālistu vērtējumi un atziņas par masu mediju un žurnālistu darbu un lomu 9.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā, kā arī politiķu prasmi un neprasmi izmantot presi un televīziju komunikācijā ar vēlētājiem.

Šī grāmata nepretendē uz pilnīgu 9.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas publiskās telpas atsegumu, taču piedāvā, mūsuprāt, nozīmīgu tās aspektu analīzi, kas svarīgi ne tikai šīs kampaņas norišu izpratnē, bet arī Latvijas politisko, sociālo, kultūras un ikdienas dzīves koptvēruma apzināšanā.




Skaidrīte Lasmane (red.)

Politiskā komunikācija, ētika un kultūra Latvijas Republikas 9.Saeimas vēlēšanās

2007


Rakstu krājumā sniegts ieskats vēlēšanu norisē, pieņemot, ka notikuma struktūru veido trīs aktori - pirmkārt, politiskās partijas, to vadītāji, partiju identifikācija un pašidentifikācija; otrkārt, moderno vēlēšanu kampaņu būtiska sastāvdaļa - reklāmas un plašsaziņas līdzekļu iesaiste vēlēšanu notikumā; treškārt, pilsoņu jeb vēlētāju līdzdalība un reakcija.

Minēto aktivitāšu triāde veido 9.Saeimas vēlēšanu norises struktūru pētījumā, kas veltīts galvenokārt notikuma vērtējumam politiskās kultūras un ētikas aspektā, izvēloties tos aktorus un komunikāciju, kurai bijusi acīmredzama ietekme uz notikuma iznākumu - vēlēšanu rezultātiem. Vēlēšanu kampaņa un tās iznākums skatīts kā vienots notikums, kuram ir sava hronoloģija un skaitlisks rezultāts, kas izvērtēts, izmantojot mūsdienu pētniecības metodes.

Rakstu krājumā analizēti aspekti un faktori, kuriem bijusi tieša un netieša, apzināta un neapzināta ietekme uz vēlētāju izvēli un rezultātiem.

Pētījumam ir starpdisciplinārs raksturs, uz ko norāda iesaistīto dalībnieku specialitāšu daudzveidība, kuru vidū ir gan filozofija, gan ētika, gan politiskās zinātnes, komunikācijas un vadības zinātnes.




Vita Zelče (red.)

Zīmes. Mēs. Pieminēšana. Piektais gads

2007


Grāmatā ir apkopotas Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikāciju studiju nodaļas studentu un mācībspēku laikaposmā no 2005. līdz 2007.gadam savāktās liecības par Piektā gada pieminēšanu mūslaikos. Grāmatu veido divas daļas.

Pirmajā iekļauta V.Zelčes apcere "Pieminēšana. Piektais gads", kas vēsta par pieminēšanas tradīciju, pieminekļu lomu kolektīvajā atmiņā, kā arī Piektā gada pieminēšanu Latvijā, tās attiecībām ar varu, sabiedrību un indivīdiem.

Otrajā daļā "Zīmes. Mēs" ietverti Piektā gada piemiņas zīmju - pieminekļu, akmeņu, plākšņu, ēku, laukumu - attēli un anotācijas.




Vita Zelče (zin. red.)

Agora 6. Reiz dzīvoja Kārlis Ulmanis ...

2007


Grāmatā apkopoti Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas un Informācijas un bibliotēkas zinātnes nodaļas mācībspēku, doktorantu un maģistrantu, bakalaura un maģistra programmas absolventu raksti par K.Ulmaņa reprezentāciju dažādu laikmetu, dažādu valstu un valodu preses izdevumos, kino, politiskajā un biogrāfiskajā literatūrā. Publikācijās atsegti arī viņa mediētā tēla dažādi aspekti un analizēti autoritārā režīma ideoloģiskie specprojekti, masu pasākumi un rituāli. Krājumā ietverti arī Lietuvas un Polijas pētnieku raksti, kas vēsta par 1934.gada 15.maija apvērsuma atspoguļojumu un K.Ulmaņa tēlu šo valstu presē.

Grāmatas uzdevums rosināt sapratni un diskusiju par K.Ulmaņa personības un ar viņu saistīto pagātnes notikumu, vēstures posmu, cilvēku nozīmi un jēgu gan pagātnes, gan mūslaiku publiskajā telpā.




Mārtiņš Kaprāns (EiC)

Domino 4. Proceedings of the International Conference "Be the First", Rīga, May 25-27, 2006

2007


The "Be the First" forum was held from May 25-27, 2006, at the Faculty of Social Sciences of the University of Latvia. In attendance were students from Belgium, Belarus, the Netherlands, Ukraine, Poland, Russia, Estonia and Latvia, all of them with paper to present. The range of subjects was quite broad, and many important issues were considered - interaction between the media and politics, gender stereotypes in the media, the effects of pop culture, etc.

This collection presents the papers that were delivered at the conference. It is divided up into four chapters, with each devoted to one of the mass media issues that were discussed by the students - gender issues, political and market influence on the mass media, as well as the relationship of the media with the past. The structure and content of the papers is not homogeneous, because there is representation both of empirical research and essays of thought. 




Skaidrīte Lasmane (sastād.)

Rietumeiropas morāles filozofija

Antoloģija

2006


Antoloģija sniedz ieskatu Rietumeiropas morāles filozofijas tapšanā un attīstībā, sākot no mītu tikumiem līdz mūsdienām. Īpaša uzmanība veltīta līdz šim Latvijā mazāk apgūtajām humānistu, kā arī 17.-18.gadsimta idejām - Paskāla, Hobsa, Šāftsberija, Hačesona, Loka, Smita un citu filozofu uzskatiem. Ikvienu tulkojumu ievada informācija par idejas ievirzi, filozofu un viņa uzskatiem. Lielākā daļa pievienoto tekstu latviešu valodā lasāma pirmoreiz, pateicoties profesionālu tulkotāju ieguldītajam darbam.

Antoloģija galvenokārt paredzēta filozofijas un citu specialitāšu studentiem filozofijas, kultūras vēstures un ētikas kursa apguvē, taču tā vienlaikus sniedz iespēju ikvienam gūt sistematizētu priekšstatu par Rietumeiropas morāles filozofijas daudzveidību. 

Tulkotāji: Brigita Cīrule, Dens Dimiņš, Ābrams Feldhūns, Ivars Ījabs, Ināra Ķemere, Māra Mellēna, Aija Miškiene, Liena Muskare, Ivars Neiders, Jānis Taurens, Jānis Nameisis Vējš, Ansis Zunde.




Skaidrīte Lasmane (galv. red.)

Agora 5. Patērniecība Latvijā: tendences un alternatīvas

2006


Rakstu krājumu veido ziņojumi, kuri nolasīti Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas, Sociālo zinātņu un Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes 2005.gada 11.-12.martā organizētajā konferencē "Patērniecība Latvijā: tendences un alternatīvas". Konferences mērķis bija noskaidrot, kā mainās kapitālistiskā ražošana un tās neiztrūkstošā sastāvdaļa - patērēšana, kā tā ietekmē mūsdienu Latvijas sociālās dzīves struktūru un organizāciju, kas notiek cilvēku apziņā un attiecībās, kā vispār vērtēt labklājību un tās pavadparādību - patēriņu, kādas ir patērniecības sekas un kā mazināt to destruktīvo ietekmi uz cilvēka vajadzībām, vēlmēm un patību.

/S.Lasmane/




Vita Zelče (proj. vad.)

Domino 3. LU SZF Komunikāciju studiju nodaļas studentu zinātniskie raksti

2006


Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas studentu zinātnisko rakstu krājuma "Domino" trešais laidiens apkopo bakalaura studiju programmas studentu 2004./2005. akadēmiskajā mācību gadā tapušos zinātniskos pētījumus. Rakstu autori, tāpat kā abos pirmajos "Domino" krājumos ir otrā un trešā kursa studenti, kuri ir savas zinātniskās darbības ceļa pašā sākumā. Studenti iztirzā, analizē un vērtē žurnālistikas, masu mediju, reklāmas, sabiedrisko attiecību procesus Latvijā, domā un rosina domāt komunikācijas jomas profesionāļus, pasniedzējus un kolēģus.

/V.Zelče/




Žaneta Ozoliņa (EiC.)

Expanding Borders: Communities and Identities

Proceedings of the International Conference. Riga, November 9-11, 2005

2006






Vita Zelče (proj. vad.)

Agora 4. Laikaplaisa: Piektais gads

2006







Ilze Šulmane, Sergejs Kruks

Neiecietības izpausmes un iecietības veicināšana Latvijā

Laikrakstu publikāciju un politiskā diskursa analīze 2004./2005.gads

2006








Vita Zelče (proj. vad.)

Domino 2. LU SZF Komunikāciju studiju nodaļas studentu zinātniskie raksti

2005


Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas studentu zinātnisko rakstu krājuma "Domino" otrais laidiens apkopo bakalaura studiju programmas studentu 2003./2004. akadēmiskajā mācību gadā veiktajos zinātniskajos darbos izlolotās atziņas, Rakstu autori ir otrā un trešā kursa studenti, kas ar vērīgu skatienu raugās savā laikā un tā problēmās. Balstoties uz Universitātē gūtajām zināšanām, viņi analizē Latvijas plašsaziņas līdzekļu lomu un vietu šodienā un vēsturē.

/V.Zelče/




Vita Zelče (proj. vad.)

Agora 3. Pēckara Latvijas cilvēklaiktelpa ≠staļinisms

2005


Latvijas un katra tās cilvēka dzīve pēc Otrā pasaules kara līdzinās dižkoka gadskārtu rakstam, kura nevienādajos apļos savus nospiedumus atstājis aizritējušais laiks - gan dramatiskie un mierpilnie, gan liesie un pārticīgie gadi.

Staļiniskais laiks, kam bija jāpakļauj, jāvienādo, jāreglamentē, darbojās arī pret savu paradigmu.  Tas radīja Latvijas cilvēklaiktelpu, kas, kā liecina šodiena, plaukstošās Latvijas Republikas esība, bija stiprāka par staļinismu. Starp Latvijas zemi, cilvēkiem un staļinismu nav liekama vienādības zīme. Latvijas cilvēku spēks - tas labi redzams no šābrīža skatpunkta - bija varēšanā dzīvot, nevis mirt. Pēckara Latvijas vēsturē rodama unikāla nācijas pašsaglabāšanās spēja, cilvēkbūtības, kultūrtelpas uzturēšanas, dzimtenes mīlestības, vērtībmēra pieredze, kam ir nozīmīga vieta mūsu vēstures stāstos.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas zinātnisko rakstu krājuma "Agora" trešais laidiens, kurā apkopoti mācībspēku un maģistra studiju programmas studentu pētījumi, ir veltīts pēckara Latvijas cilvēklaiktelpas izzināšanai. Ceram, ka mūsu atziņas sekmēs tālaika izpratni, vēstures stereotipu drupināšanu un vairos Latvijas cilvēku pašcieņas spēku.




Inta Brikše (galv. red.)

Komunikācija. Kultūras un vēstures diskurss

Latvijas Universitātes raksti. 683.sējums

2005






Aija Zobena (galv. red.)

Pārskats par tautas attīstību. Latvija 2004/2005

Rīcībspēja reģionos

2005


Pārskata galvenā tēma ir rīcībspēja - cilvēku, iedzīvotāju, pašvaldību, uzņēmumu, nevalstisko organizāciju un citu attīstībā iesaistīto pušu rīcībspēja Latvijas reģionos un valstī kopumā.

Pārskata mērķis ir aplūkot tautas attīstību kā cilvēka darbības iespēju un rīcībspējas paplašināšanu. Līdz šim Latvijas pārskati par tautas attīstību ir analizējuši svarīgas šī procesa sastāvdaļas - cilvēkdrošību, indivīda, valsts un privātā sektora partnerību, sociālo vienotību - un pētījuši tādus sociālos procesus (globalizācija, sabiedrības sociālā integrācija pārejas posmā u.c.), kuri būtiski ietekmē tautas attīstību. Šajā pārskatā izvērtēta tautas attīstības norise reģionos.

Kopš 2005.gada Pārskata par tautas attīstību veidošanu no ANO Attīstības programmas Latvijā (UNDP) ir pārņēmis Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts. Izdevuma pamatā ir starpdisciplinārs pētniecības projekts, kurā sadarbojas ANO Attīstības programma, Latvijas Universitāte, Liepājas Pedagoģijas akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Daugavpils Universitāte, Vidzemes augstskola, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, pašvaldību pārstāvji, kā arī nevalstiskās organizācijas.  Pārskata analīze un secinājumi sasaucas ar valsts attīstības stratēģiskās plānošanas jautājumiem.




Žaneta Ozoliņa (EiC.)

Negotiating Futures - States, Societies and the World

Proceedings of the International Conference. Riga, November 11-14, 2004

2005






Vita Zelče, Sergejs Kruks (galv. red.)

Agora 2. Vilis Lācis: divu Latviju naratīvi, sociālais / sociālistiskais reālisms

2004







Sergejs Kruks (proj. vad.)

Agora 1. Identitāte: nācija, sociālā grupa

2004







Inta Brikše (galv.red.)

Komunikācija. Dzimtes pētījumi

Latvijas Universitātes raksti. 655.sējums

2003








Elīna Irbe (proj. vad.)

Domino 1. LU SZF Komunikāciju studiju nodaļas studentu zinātniskie raksti

2003


Arkādijas parks. Rudenīga elpa. Saaukstējies laikmets. Var jau būt, ka uz salijuša soliņa uzklātās vēl nesamirkušās avīzes sēž Ojārs Vācietis un spēlē domino ar Laiku.

Viens, seši, divpadsmit. Baltais saplūdis ar melno, melnais saplūdis ar balto. Robežas sabrūk - Laiks smejas, turēdams sapinušās atmiņas mūsu plaukstās. "Ir laiks," saka Laiks, "atvērt plaukstas un atšķetināt kaut vai tikai dažus atmiņu pavedienus." Ir laiks. Un avīzi saloka Ojārs Vācietis.

Ir atkal Arkādijas parks. Un skaidri zināms, ka uz soliņa jau atkal kāds spēlējas ar Laiku. Spēlē iesaistamies arī mēs - ar savu "Domino". Mēs izvēlamies katrs savu padomju laika zīmi, izvērtējot un pretstatot šķietami balto un melno. Iesaistoties komunikācijā starp laiku, telpu, cilvēkiem un notikumiem. Mēs neieviešam korekcijas, mēs konstatējam un analizējam, lai akcentētu, mūsuprāt, svarīgo padomju laika kultūrā.

Tādējādi mēs iesaistāmies šobrīd tik aktuālajā diskusijā par to, kuras padomju laika vērtības uzskatāmas par "baltām" un kuras - par "melnām", uzsverot, ka būtiski uz vēstures liecībām skatīties, neizraujot tās no attiecīgā laika konteksta. Arī mūsu divdesmit vēstījumi zinātniskajā krājumā "Domino" ir tapuši, ievērojot šī laika iespējas un robežas.

/E.Irbe, A.Krieviņa, L.Lapiņa, Z.Ozola/



Inta Brikše (galv. red.)

Komunikācija. Kultūra, sabiedrība, mediji

Latvijas Universitātes raksti. 648.sējums

2002








Sergejs Kruks, Ilze Šulmane

Pilsoniskās sabiedrības attīstība un sabiedrības integrācija

8.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas preses un politiķu diskurss

2002








Sergejs Kruks (red.)

Latvijas mediju analīze. Daudzveidība III

2001


Krājumā publicēti Latvijas masu saziņas līdzekļu satura pētījumi, kas veikti laika posmā no 1997. līdz 2000.gadam. Visu šo neatkarīgi veikto pētījumu rezultāti parāda tendences, kas ir līdzīgas preses, TV un radiožurnālistikai. Pastāv atšķirības starp latviešu un krievu valodā iznākošo presi, taču tās nav tik būtiskas, ja tās vērtē no sabiedrības sociālās uzbūves viedokļa.

Grāmatas autori ir Latvijas Radio žurnāliste L.Zandovska, Komunikācijas studiju nodaļas students G.Kikusts un šīs nodaļas lektori  I.Šulmane un S.Kruks.




Sergejs Kruks (red.)

Daudzveidība II

2001


Otrās Daudzveidības iznākšana nejauši vai likumsakarīgi  ir sakritusi ar citu svarīgu notikumu - LU Sociālo zinātņu fakultātes atklāšanu. Sabiedrības stiprums ir atkarīgs no tās spējas reflektēt pret sevi, pašai noteikt savas diagnozes un skaidrot ārstēšanās procedūras. Kaites bieži vien ir kroplas sociālās komunikācijas. Daudzveidības mērķis ir izgaismot faktorus, kas ietekmē indivīdu darbību sociālajā kontekstā, it sevišķi postkomunistiskajās jeb atpaliekošās modernizācijas sabiedrībās. Ir jānoskaidro, kāpēc mūsu sabiedrība ir tieši tāda, kāda tā ir, un kāpēc šķietami vienkāršā solīdo Rietumu modeļu adaptācija tomēr izgaisusi šeit. Kāpēc mums ir tieši tāda peļama žurnālistika, reklāma, sabiedriskās attiecības? Acīmredzot, tieši tādas tās izpilda šodien un šeit kādam nepieciešamas funkcijas. Taču jādomā arī stratēģiski un jānoskaidro, vai tie modeļi, kas veiksmīgi darbojas un pelna šodien, nebremzē attīstību.