Nacionālā identitāte

Ievads

           

Šīs tēmas izvēli aktualizēja pēdējās desmitgades laikā notiekošais Latvijas teritorijā sociālpolitiskajā un tautsaimniecības jomā. Šajā darbā, nepievēršoties analīzei par notiekošo minētajā un nesalīdzinot Latvijā notiekošo ar citām nācijām, tiks izcelts tikai tas, kas pievērsis šī darba autora uzmanību un aktualizējis šo darbu. T.i., tautsaimniecības rūpniecības nozarēs tika novērotas daudzas interesantas darbības, kas rezultātā noveda pat pie dažu, bet Latvijas tautsaimniecībai būtisku nozaru likvidēšanas ne tikai postpadomju laikā, bet arī iestājoties Eiropas Savienībā. Un tāpēc šī darba autors paredz minētam fenomenam atslēgu atrast pētot psiholoģisko kultūru un nacionālās identitātes sakarības.

Darba autoram neizdevās atrast nevienu līdzīgu pētījumu, kas būtu veikts Latvijas iedzīvotāju vidū. Iepazīstoties ar pētījumiem par psiholoģisko kultūru un nacionālo identitāti citās valstīs, darba autors izceļ starpkultūras pētījumu, kurš veikts ASV un Indonēzijā (Jetten, 2002). Šis pētījums parāda, ka pētāmās grupas izteiktākās psiholoģiskās kultūras pārstāvjiem atbilst arī izteiktākā nacionālā identitāte un sekojoši – jo lielāku izteiktību indivīds uzrāda psiholoģiskajā kultūrā, jo izteiktāka nacionālā identitāte. Pēc šī pētījuma rezultātiem ASV izteiktākā psiholoģiskā kultūra pētāmai grupai ir individuālisms, kura arī uzrādīja vērā ņemamu pozitīvu sakarību ar nacionālo identitāti. Bet jo mazāk izteikts individuālists, jo mazāk izteikta nacionālā identitāte. Turpretim Indonēzijā pētāmai grupai izteiktākā psiholoģiskā kultūra bija kolektīvisms, un Indonēzijā tieši kolektīvisma pārstāvji uzrādīja vērā ņemamu pozitīvu sakarību ar nacionālo identitāti, un jo mazāk izteikts respondentam kolektīvisms Indonēzijā, jo mazāka nacionālā identitāte. Sekojoši šis pētījums secinājumā apgalvoja divas lietas: 1) individuālisma kultūras pārstāvji ir ar augstu izteiktu nacionālo identitāti, ja nacionālās teritorijas izteiktākā psiholoģiskā kultūra ir individuālisms; 2) jo izteiktāks savas valsts galvenās psiholoģiskās kultūras pārstāvis, jo izteiktāka nacionālā identitāte.

Augstāk minētais pētījums apgāza daudzus iepriekš veiktus pētījumus par sociālās identitātes veidiem, kuri apgalvoja, ka jo izteiktāka grupas identitāte, jo izteiktākas indivīdam ir kolektīvisma kultūras īpašības un mazāk izteiktas individuālisma kultūras īpašības (Triandis, 1985).

Šī darbā pētījuma mērķis ir teorētiski un praktiski analizēt psiholoģisko kultūru rādītāju un nacionālās identitātes rādītāju sakarības Latvijas iedzīvotāju izlases grupā. Lai sasniegtu šo mērķi, šajā darbā tiek izskatīti šādi pētījuma darba jautājumu: 1) Vai pastāv matemātiski statistiski nozīmīgas sakarības starp psiholoģiskās kultūras rādītājiem un nacionālās identitātes rādītājiem šī darba izpētes grupā? 2) Kuri psiholoģiskās kultūras rādītāji dominē konkrētajā izpētes grupā?

Lai realizētu augstāk minēto mērķi un sniegtu atbildes uz augstāk minētajiem darba jautājumiem, šajā darbā tiek veikti šādi darba uzdevumi: 1) teorētiski analizēt psiholoģisko kultūru un nacionālās identitātes sakarības mūsdienu psiholoģijā; 2) modificēt Singelis 1995.gadā izveidoto psiholoģisko kultūru aptauju un pārbaudīt tās iekšējo saskaņotību; 3) modificēt Valk un Karu 2001.gadā izveidoto etniskās identitātes aptauju un pārbaudīt tās iekšējo saskaņotību; 4) veikt praktisku psiholoģiskās kultūras un nacionālās identitātes pētījumu konkrētā grupā, izmantojot modificētās Singelis un Valk&Karu aptaujas; 5) veikt aptaujas iegūto datu matemātisko analīzi; 6) veikt iegūto datu matemātisko aprēķinu psiholoģisko interpretāciju un izdarīt secinājumus. Un šī darba pētījuma priekšmets ir psiholoģisko kultūru un nacionālās identitātes sakarības.

Atbildes tika saņemtas no 125 respondentiem, bet darbā tiek izmantotas 120 atbildes. Starp 120 respondentiem ir 42 % vīrieši un 58 % sievietes. Šī procentuālā attieksme ir gandrīz tāda pati, kā populācijas datiem Latvijā. Pēc 2002.gada tautas skaitīšanas datiem Rīgā dzimumu sadalījums ir 56% sievietes un 44% vīrieši, bet visā Latvijā – 54% sievietes un 46% vīriešu. Pētījumā abi dzimumi ir kā viena grupa, tiek skatīti kopā. Respondentu atbildes iegūtas interneta aptaujā. Pirms galvenās aptaujas veikts `aci pret aci` pilotpētījums 7 citiem respondentiem.

Psiholoģiskās kultūras noteikšanai tika izmantots modificēts Singelis 1995.gadā izveidotais vertikālā un horizontālā individuālisma un kolektīvisma tests (turpmāk tekstā – INDCOL). Šo pašu testu 1998.gadā starpkultūras pētījumiem un testa uzlabošanas nolūkā izmanto viens no 1995.gada līdzautoriem Triandis (Triandis, 1998). Šo INDCOL testu Latvijā ir mēģinājuši adaptēt Kalniņa un Vaivars (Kalniņa 2000; Vaivars 2001), bet gala rezultātu nevar uzskatīt par apmierinošu. Jāatzīst, ka Kalniņa un Vaivars adaptācijas procesā neizmanto iepriekš minēto pētnieku izstrādātos ieteikumus INDCOL testa tālākai pilnveidei. Šī darba autors modificējot Singelis aptauju ņem vērā viņa un Triandis (Triandis, 1998) izvirzītos ieteikumu. Rezultātā šim darbam, INDCOL testa izstrādei, tiek izmantota jauna pieeja. Tiek pārtulkots latviešu valodā, pēc testa adaptācijas ieteikumiem tiek mainīti apgalvojumi ticamības paaugstināšanai pēc aptaujas autoru ieteikumiem. Aptaujai iepriekš veikts pilotpētījums, tad tikai veikts šī darba pamata pētījums. Šī darba autors  nenosauc darbā izmantoto INDCOL aptauju par adaptētu Latvijas teritorijā. Bet autors ir drošs, ka šajā darbā izstrādāto INDCOL testu var saukt par veiksmīgu pilotpētījumu tālākai testa adaptācijai, atsaucoties uz šī darba autoru.

Nacionālās identitātes noteikšanai tika atbilstoši modificēts Valk un Karu 2001.gadā izveidotais etniskās identitātes tests. Darba autors neizmanto Valk un Karu latviešu valodā adaptēto versiju, jo darba izpildes laikā autors konstatē, ka pārtulkotie apgalvojumi neatbilst pētāmajam mērķim. Jaunizveidotais nacionālās identitātes tests tika izveidots šī darba ietvaros un tikai šī darba mērķim. Konstruējot šo testu, ir ievēroti testa konstruēšanas noteikumi (Raščevska, 2005). Bet autors nav drošs, ka šis tests uzrādīs adekvātus rezultātus, laikam ejot. Tas skaidrojams ar to, ka nacionālās identitātes testā ir iekļauti daži apgalvojumi, kuri skar arī etniskās vērtības ne tikai nacionālās. Bet tā kā, pārbaudot šādu apgalvojumu saskaņotību ar pārējiem testa apgalvojumiem, netika šajā izpētē konstatētas nekādas atšķirības attiecībā pret pētāmo mērķi, tie tika atstāti. Testa iekšējā ticamība ir vērtējama kā augsta, kronbaha alfa = 0,898.

Pētījuma teorētiskās metodes tiek pārstāvētas ar psiholoģisko kultūru un sociālās identitātes teorijām. Tā kā nacionālā identitāte ir viens no sociālās identitātes aspektiem, tad teorijā tiek runāts par sociālo identitāti. Teorijā par psiholoģiskām kultūrām kultūras tiek iedalītas vairākās dimensijās. Visplašāk pētniecībā izmantotā ir individuālisma un kolektīvisma dimensija. Pēdējā desmitgadē arvien vairāk kultūras tiek uzlūkotas arī vertikālajā un horizontālajā dimensijā, it īpaši kopā ar individuālisma un kolektīvisma dimensiju, kopā veidojot četrus kultūru tipus: vertikālā kolektīvisma, horizontālā kolektīvisma, vertikālā individuālisma un horizontālā individuālisma kultūru.

Empīriskajās metodēs tiek izmantotas divas aptaujas. Psiholoģiskās kultūras aptauja ir darba autora modificētā Singelis 1995.gadā izveidotā pētniecības aptauja, kas tiek modificēta pēc šī paša autora (Singelis, 1995) un viņa kolēģu ieteikumiem (Triandis, 1995). Otra, nacionālās identitātes aptauja, ir šī darba autora modificētā Valk un Karu 2001.gadā izveidotā etniskās identitātes aptaujas versija.

Par psiholoģiskām kultūrām un identitāti šajā darbā tiek aplūkoti tādi pētījumi, kā 2002.gadā Jetten (Jetten, 2002), 2001.gadā Kampmeiera (Kampmeier, 2001),  1995.gadā Singelis (Singelis, 1995), 1998.gadā Triandis (Triandis, 1998) u.c. veiktie pētījumi.

Šāda veida pētījumiem praktisks pielietojums var būt dažāds. Tas var būt izmantojams gan mārketingā, gan sabiedriskajās attiecībās, gan sabiedrības sociālajā un ekonomiskajā attīstībā, tajā skaitā politikā.

Psiholoģiskās kultūras rādītāju un nacionālās identitātes rādītāju pētījuma konceptuālais modelis (1. attēls. Pētījuma shēma) :


1. attēls. Pētījuma shēma