Gadalaiki Iecavas krastos

Jau daudzus gadus man ir paticis vērot rudens krāsas. Tāpat jau vairākus gadus savam priekam esmu fotografējis dabu gan rudens krāsās, gan arī citos gadalaikos. Latvijā ir daudzas vairāk vai mazāk populāras vietas, kur baudīt zelta rudeni. Daudzus gadus braukājot uz darbu Rīgā no Jelgavas, esmu ievērojis, ka rudenī krāsām bagāta vieta ir Iecavas upes krastos Ozolniekos. Pagājušā (2017) gada rudenī man ienāca prātā doma, ka varētu reizi dažās dienās nokāpt Ozolniekos pie Iecavas tilta (uz ceļa Ozolnieki - Dalbe, P100), pāris minūtes palūkoties, kā tajā dienā izskatās upe un, nedomājot par īpaši precīzu vietas izvēli, nofotografēt upi un tās krastos esošos kokus. Sākotnēji domāju, ka pietiks pacietības aptuveni mēnesim, tomēr nedēļu pa nedēļai to turpināju, un šī gada rudenī manā krājumā jau ir vairāk kā gads ar fotogrāfijām. Jāatzīst, ka tehniski, bieži vien, šādas secīgas fotogrāfijas iegūst, uzstādot vienā punktā kameru un regulāros intervālos uzņemot attēlus, no kuriem var izveidot, piemēram, paātrinātu video (time-lapse). Es uz šādu precizitāti nepretendēju, tomēr, pienākot pie upes pat uz dažām minūtēm, varēju pats sajust upes pārmaiņas gada laikā. Esmu redzējis, gan pirmo sniegu ziemas sākumā, gan ledus veidošanos, gan upes ūdenslīmeņa svārstības, atkušņus, esmu redzējis gan zemledus, gan krastā esošus makšķerniekus. Pavasarī vēroju strauju dabas atmodu - gan pirmo zaļumu, gan koku lapu plaukšanu, gan ievu ziedēšanu. Arī upes ūdens virsma bija dažāda - redzēju gan peldam putekšņus, gan ziedam aļģes, gan sīku viļņu ņirboņu vējā, gan arī pilnīgi gludu ūdens virsmu. Centos pieiet pie upes arī lietus laikā, pāris reizes bija arī migla. Novēroju arī to, ka nokalst un ūdenī iekrīt koki. Rudenī, protams, redzēju krāsu toņu maiņu un pakāpenisku lapu nokrišanu.

Nu manā rīcībā ir vairāk kā simts fotogrāfiju, kas uzņemtas no aptuveni vienas pozīcijas. Attēlu apstrāde man ir ievilkusies uz mēnešiem, tomēr varu aptuveni sadalīt darbu trīs kategorijās. Pirmkārt, man ir galerija ar visiem attēliem, kas pamazām tiek arī papildināta. Otrkārt, vēlējos parādīt uz plakāta, vai arī kā savādāk, gadalaiku maiņu gada griezumā. Šo attēlojuma veidu vēlējos sasaistīt ar labi zināmo teicienu "gads ir balts no abiem galiem un pa vidu zaļš". Treškārt, vēlējos izgatavot kalendāru, kurā katrā mēnesī ir atspoguļots tam raksturīgais upes izskats.

Ieceres uz doto brīdi rezultējušās sekojoši:

Gada baltumu no abām pusēm un zaļumu pa vidu uzskatāmi parāda no 12 atlasītām bildēm savienots kopējs attēls, kurā gada ritums, sākot ar janvāri, ir attēlā no kreisās puses uz labo. Šaja kombinētajā attēlā katra 1/12 daļa secīgi aptuveni atbilst katram no gada mēnešiem. Ievērojiet, piemēram, pāreju starp martu un aprīli, kur zemledus makšķernieks vēl cenšas noķert zivis pirms atkusušās lāmas ir pilnībā pārņēmušas visu upi, vai arī, piemēram, pirmo plāno sniega kārtiņu decembrī. Krāsām bagātais zelta rudens ir attēla košākā daļa.

Nogludināta krāsu palete vienam gadam, sākot ar janvāri