GLADIOLAS

Figure1 GLADIOLUS
Jakoba Sturma ilustrācija no grāmatas Flora un Fauna
1796

Gladiolas Latvijā un pasaulē
Figure2


TAKSONOMIJA

Klasifikācija gladiolām dažādās valstīs un dažādiem autoriem vēstures gaitā ir atšķirīga un vairākkārt mainījusies. Daudzie zinātnieki to kārtojuši pēc jaunākajiem atklājumiem un sava redzējuma. Šeit tiek piedāvāts pēdējā laikā biežāk literatūrā sastopamais variants.








Gladiolu
Zinātniskā klasifikācija


Table1

Gladiola

Zinātniskā klasifikācija

Kingdom:

Plante

Valsts:

Augu

Clade:

Angiosperms

Apakšvalsts:

Segsēkļi ziedošie augi

Clade:

Monocots

Klase:

Viendīgļlapji

Order:

Asparagales

Rinda:

Asparagales

Family:

Iridaceae

Dzimta:

Skalbju, Irisu

Subfamily:

Ixioideae

Apakšdzimta:

Krokusveidīgie

Genus:

Gladiolus

Ģints:

Gladiolas



Ģints Gladiolus sastāv aptuveni no 260 sugām, no kurām 250 atrodamas tropu Āfrikā Dienvidāfrikā, daļa Eirāzijā. 9 sugas aug Madagaskarā. Ģints daudzveidības centrs atrodas Cope Floristikas reģionā Cope (Dienvidāfrikas) Floristikas karaliste. Kura ir viena no sešām atzītajām ziedu karaļvalstīm pasaulē, un ir mājvieta lielam retu sugu skaitam.







Figure3 Cape Floristika Region South Afrika




Dažas no mums pazīstamajām savvaļas sugām

    Gladiolus segetum - Sējas gladiola Ker. Dzimtene - Vidusjūras rajoni, Dienvidu un Centrālā Eiropa, Krima, Kaukāzs.
•    Gladiolus communis - Parastā gladiola L. Izcelšanās - Vidusjūras rajoni, Mazāzija, Irāna, Krima, Kaukāzs. Bija aprakstīta 1596.g. Pirmā zināma Eiropā suga.
•    Gladiolus byzantinus - Bizantijas gladiola Aug Sīrijā, Turcijā, Irānā
•    Gladiolus palustris - Purvu gladiola Gaud. Dzimtene - Baltkrievija, Centrālā Eiropa, Ziemeļu un Centrālā Itālija, Balkāni.
•    Gladiolus primulinus - Prīmulgladiola Izcelšanās - tropi Austrumu Āfrikā, upes Zambezi rajons. Eiropā ievesta 1889.g.
•    Gladiolus turkmenorum - Turkmēnijas gladiola E. Czerniak. Izcelšanās - Turkmēnijas kalnu rajoni, Irāna.
 
    Gladiolus  imbricatus - Jumstiņu gladiola Izplatīta no Tuvo Austrumu valstīm līdz Sibīrijai, īpaši Krimā un Kaukāzā, aug arī Centrālajā Eiropā. Tā ir vienīga savvaļas gladiolu suga Latvijā.
      Gladiolus alatus
• 
    Gladiolus dalenii  - Āfrikā pie Viktorijas ūdenskrikuma augošā dzeltenā forma
     Gladiolus dalenii.
     Gladiolus undulates. Waved-flowerred Gladiolus from Curtis’s Botanical Magazine 1801
     Gladiolus cardinalis from Curtis’s Botanical Magazine 1790


BIOLOĢISKAIS RAKSTUROJUMS



 Latīniski GLADIOLUS  ( GLADIUS-zobens). Gladiolas ir skalbju dzimtas (iridaceae) augi. Auga uzbūve sastāv no divām daļām.
Pazemes daļa -  bumbuļsīpols; auga daļa ar pamatni; aizvietotāj sīpols; saknes un vairsīpoliņi
  Virszemes daļa – vertikāls stumbrs ar lapām;  ziednesis;  vārpa ar ziediem; lapas zobenveida, lancetveida, aptver stumbru no divām pusēm; ziedi piltuvveida, sakārtoti vārpā.
Gladiola viengadīgs augs kuram attīstās ieapaļas formas bumbuļsīpoli, kurus apņem seg zvīņlapas. Veģetācijas perioda sākumā bumbuļsīpoliem attīstās saknes un asni. Vecā sīpola vietā aug aizvietotāj sīpols kuram pie pamatnes vairsīpoliņi




Figure4 .vecais bumbuļsīpols, 2.aizvietotājsīpols, 3.pamatne, 4.pamatnes lapas, 5.stumra ziednesis, 6.pumpurs, 7.zieds, 8.vilcējsaknes, 9. Tievās saknes, 10. pirmās  attīstības saknes, 11.vairsīpoliņi, 12.stumbra lapas, 13.sēklu pogaļas, 14.sēklas.


ŠĶIRNES UN TO RAKSTUROJUMS
No visa bagātīgā sugu daudzuma mūsdienu hibridālo šķirņu veidošanā piedalījušās ir kādas 5-6 sugas. Pasaulē ir radītas ap 70000 , kaut reāli šobrīd atrodami dati par 20000. Katru gadu pasaulē reģistrē ap 100 jaunām šķirnēm. Lai varētu orentēties šajā šķirņu dažādībā Ziemeļamerikas gladiolu audzētāju asociācija izstrādāja un piedāvāja šķirņu klasifikāciju. Kura tika arī  starptautiski pieņemta

ZIEDU LIELUMI
Table 2

NUMERĀCIJA

KLASE

IZMĒRS CM

100

Miniatūrziedu

zem 6,5

200

Sīkziedu

6,6 – 9,0

300

Vidēju ziedu

9,1 – 11,5

400

Lielziedu

11,6 – 14,0

500

Milzu ziedu

virs 14


pirmais cipars apzīmē lielumu collās


KRĀSU TABULA
Table 3

KRĀSA

TOŅI

 CITA KRĀSA

BALTA

GAIŠA

PAMATKRĀSA

TUMŠA

Baltās

00

-

-

-

-

Zaļās

-

02

04

-

-

Dzeltenās un krēmkrāsas

10

12

14

16

-

Oranžās

20

22

24

26

-

Laškrāsas

30

32

34

36

-

Sārtās

40

42

44

46

-

Sarkanās

50

52

54

56

58

Aveņsarkanās

60

62

64

66

68

Ceriņkrāsa un Purpura

70

72

74

76

78

Zilās un Violetās

80

82

84

86

-

Kastaņ, Dūmakainās un Brūnās

90

92

94

96

98

 Katru krāsu grupu iedala četrās niansēs; no bālākā (0) līdz tumšākajam (6). Tumšāko toni apzīmē ar 8; melni sarkanā -  58, melni rozā – 68, purpurkrāsa – 78, brūnā krāsa – 98. Ja trešais cipars ir nepāra (1,3,5,7,9) tad ziedam ir izteikta citas krāsas plankums vai apmale.


 UZZIEDĒŠANAS TERMIŅI

Table 4

Grupa

Šifrs

Ziedēšanas sākums

(dienas no stādīšanas)

Ļoti agrīna

VE

līdz 75

Agrīna

E

75 - 79

Vidēji agrīna

EM

80 - 84

Vidēja

M

85 - 90

Vidēji vēlīna

LM

91 - 99

Vēlīna

L

100 - 114

Ļoti vēlīna

VL

virs 115