Bancāns Roberts

aktieris, režisors, dekorators, dramaturgs, 
teātra "Skatuve" Maskavā direktors
(1891-1938) 
 

1891.g. 12.decembrī Asares pagasta „Bancānos” dzimis viens no ievērojamākajiem 20.un 30.gadu latviešu teātra mākslas entuziastiem Padomju Krievijā.
Savas patstāvīgā darba gaitas R. Bancāns sāk kā fabrikas strādnieks Rīgā, pēc tam Krievzemē. Mācās Valsts latviešu teātra ,,Skatuve” studijā (Maskavā) un, studiju absolvējis, nedaudzos gados izaug par vienu no šī teātra vadošajām personībām. Teātra ,,Skatuve” pastāvēšanas pēdējos gados (1932. – 1937.) viņš ir tā direktors. 1935.gadā R. Bancānam piešķirts Krievijas PFSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums.
Grūti iedomāties daudzpusīgāku cilvēku par Robertu Bancānu. Viņš, piemēram, tiek minēts kā izgudrotājs televīzijas (!) nozarē. Bet, ja televīziju arī neskaitām klāt, tad ar Bancāna teātra pienākumiem vien jau pietiek, lai viņu uzskatītu par neparasti plaša vēriena darbinieku un mākslinieku. Viņš ir administrators (direktora pienākumi), aktieris, režisors, dekorators un dramaturgs vienā personā, turklāt lielāki vai mazāki panākumi viņam ir visos šais laukos – gan kā tēlotājam, gan kā izrāžu radītājam un teātra saimes vadītājam, gan kā skatuves gleznotājam, gan arī kā lugu autoram. Bez tam sava laika latviešu padomju presē viņš publicē rakstus par teātra dzīves jautājumiem.
Latviešu padomju dramaturģijas vēsturē Roberts Bancāns ieiet ar trim lugām, kuras viņš sarakstījis un pats arī teātrī ,,Skatuve” iestudējis. Tās ir ,,Fufcēners tintē” (1927.), ,,Gaidītie un negaidītie” (1931.) un ,,Miroņi vēl dzīvo” (1931.). Lielāko ievērību no tām izpelnījusies trīscēlienu drāma ,,Gaidītie un negaidītie”, kas 1929.gadā iznākusi arī grāmatā (izdota Minskā) un kurā atainotas ,,1919.gada kauju dienas Latvijā, kad dažas padomju cīnītāju grupas palika balto aizmugurē un uzsāka partizāņu cīņu” (teātra vēsturnieka Kārļa Kundziņa formulējums).
R. Bancāns ir to tūkstošu latviešu vidū, kuri tika iznīcināti PSRS 1937. – 1938.g. visplašākajās masu represijās pēc nacionālās piederības. Viņš kopā ar citiem teātra darbiniekiem tika arestēts 1937.g. 1.decembrī, nošauts Butovas poligonā pie Maskavas 1938.g. 3.februārī.

Foto: Roberts Bancāns (Latviešu teātra “Skatuve” aktieri, notiesāto apsūdzības lietu fotogrāfijas)

Avoti:
- Genocīda upuri – latvieši Padomju Savienībā // http://vip.latnet.lv/lpra/latv_ps.htm
Jurģis V. Atcere // Padomju Daugava. – 26.12.1981.?, 3.lpp.
- Latviešu teātris Maskavā // Zemgales Balss 19.06.1936. – 4.lpp.
Latvijas pagasti, I. – R.: Preses mans, 2001. – 74.lpp.
- Nacionālās operācijas // http://vip.latnet.lv/lpra/nac_oper.htm
- PSRS latviešu izdevniecības, kultūras un mācību iestādes // http://www.iclub.lv/life/LB/skolas1.htm
- Sarkano strēlnieku cīņas skatuvē // Latvijas Kareivis. – 30.04.1931., 3.lpp.