Vaidavas pilskalns
Netālu no ieejas Vaidavas pilskalnā, aptuveni 30 akmeņu lielā akmeņu laukā, atrodas dobumakmens. Lauks izvietojies 200 kv. metru lielā laukumā, lēzenā reljefa pacēlumā. Lielākā daļa akmeņu izskatās nekustināti. Vidējais akmeņu caurmērs 0,8-1,2 m.
Par Vaidavas pilskalna nozīmību liecina arī E. Brastiņa publicētā, K. Bukuma pierakstītā teika: “Senos laikos Vaidavas pilskalnā gribējuši celt Cēsis, bet pilskalnā bijis apmeties velns. Kad tas redzējis, ka viņa mājoklī grib celt pilsētu, velns pieprasījis no būvētājiem atkāpšanās maksu, piedraudēdams pilsētu citādi nojaukt. Būvētāji naudu velnam nedevuši, tādēļ velns pa nakti nojaucis, ko šie pa dienu uzcēluši. Tā pilsētu nevarējuši uzcelt. Tad nolēmuši Cēsis celt citā vietā. Dabūjuši lielu mucu, ielikuši tajā akmeni un baļķi, aizjūguši vērsi priekšā un laiduši no kalna lejā, lai iet, uz kuru pusi grib. Kur vērsis apstāšoties, tai vietā celšot jaunu pilsētu. Vērsis apstājies tanī vietā, kur tagad Cēsis, un velns vairs netraucējis celšanas darbus”. Šī teika, iespējams, liecina, ka “Vaidavas pilskalnā” vai tā tuvumā atradies “velna mājoklis” - sena kulta vieta - un tāpēc nocietinājumu būve nesekmējusies.
Šo uzskatu varētu apstiprināt Briņķu silā 170 m uz A-DA no pilskalna akmeņu klājienā atrastais dobumakmens, svētavots un pilskalnā tradicionāli svinētie Jāņi. Vaidavas ezera krastā pie Vaidavas pilskalna atrodas Vaidavas pilskalna avots. Avotiņš, iespējams, bijis saistīts ar tam tuvējo Velna alu, kura, pēc novadpētnieka K. Bukuma ziņām, sabrukusi 20. gs. sākumā.
Vaidavas pilskalns ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas atrodas Vaidavas ezera labajā krastā, GNP dabas lieguma zonā, Briņķu silā, 1,3 km uz dienvidiem no Rubenes baznīcas un 0,34 km dienvidos no “Pilskalniem”.
Pilskalna nocietinājumi veidoti izmantojot dabiskās priekšrocības. Tas iekārtots starp divām nelielām Vaidavas ezera krasta nogāzes sāngraviņām no austrumu un daļēji arī dienvidu puses, savienojot tās ar trim paralēliem vaļņiem un grāvjiem. Dziļākais no grāvjiem kopā ar valni veido 3-4 m augstu šķērsli. Pilskalna plakumā var nokļūt no austrumu puses, kur nocietinājumu sistēmu šķērso ceļš. Klajā plakuma ziemeļrietumu stūrī redzama aptuveni desmit metrus plata un divus metrus dziļa - iespējams zemes iegruvuma veidota - iedobe.
Literatūrā Vaidavas pilskalns minēts kopš 19. gs. septiņdesmitiem gadiem, kad K. G. Zīverss izvirzīja hipotēzi, ka šeit atrodas senā Beverīnas pils vieta. V. D. Balodis, F. Balodis, E. Brastiņš un citi pētnieki uzskatīja, ka Vaidavas pilskalnā atradusies Indriķa hronikā tikai vienreiz pieminētā Metimnes pils. E. Brastiņš kā vienu no argumentiem, kas apstiprina šo pieņēmumu, minēja K. Bukuma Folkloras krātuvei iesniegtās ziņas par to, ka veci ļaudis šo pilskalnu saukuši par Mitenīnu un Miķenīnu.
Adrese: Kocēnu novads, Vaidavas pagasts
GPS: 57.458839, 25.268366