Ko stāsta vēsture 

Sīkrīka specifikāciju vietrādi URL nevar atrast
Nav viegli pateikt, kad Īrijā ieradās paši pirmie latvieši, taču pirmais pasaulē plašāk pazīstamais ir Kārlis Pētersons, pīpju ražotnes “Kapp&Peterson” līdzīpašnieks, kas savu darbošanos Dublinā sāka 1865.gadā, un kura vārds ražotnes nosaukumā “Peterson of Dublin” lasāms vēl šodien.

Viņa brāļadēls Konrāds Pētersons, savukārt, ir slavens ar to, ka piedalījies īru atbrīvošanās kustībā IRA un 1916.gadā pat piedalījies slavenajā “Lieldienu dumpī” (Easter Rising) Dublinā. Konrāds Pētersons pēc studijām Īrijas Nacionālajā Universitātē izbūvē pirmās kūdras rūpnīcas Kilberijā (Kilberry) un faktiski izveido kūdras ražošanas nozari Zaļajā salā.

Diplomātu Jāni Mežu kā goda finanšu atašeju Latvijas sūtniecība Londonā 1941.gadā nosūta uz Īriju, kur viņa galvenais uzdevums: pārstāvēt tikko okupētās Latvijas intereses tiesas prāvā, sakarā ar PSRS pretenzijām pārņemt Īrijas ostās piestājušos Latvijas kuğus. Mežs šo prāvu vinnē, un kuği netiek izdoti Padomijai. Jānis Mežs Īrijā nodzīvo visu atlikušo mūžu un strādā Īru Folkloras Komisijā.

Latvieši, kas Otrā pasaules kara laikā devušies bēgļu gaitās, atbrauc arī uz Īriju. Vieni no pirmajiem Zaļajā salā ierodas 37 latvieši, kas no Zviedrijas dienvidiem šurp atbrauc ar kuği “Volo”. Viņi nesasniedz plānoto galamērķi Kanādu un spiesti kādu laiku uzturēties Zaļajā salā. Vēlāk daudzi no viņiem emigrē uz Austrāliju, ASV un Kanādu, bet apmēram septiņi paliek Īrijā un nodzīvo šeit visu savu mūžu.

Vismaz piecus kara laika latviešu bēgļus (tik daudz ir apzināti) uz Zaļo salu liktenis atved pa “iestaigātu taku”: Latvija – DP nometnes Vācijā – Anglija – Īrija.

Viena no izcilākajām latviešu personībām, kas desmit gadus pavadījusi Zaļajā salā, ir latviešu dzejniece un rakstniece, arī Īrijas Rakstnieku savienības biedre Astrīde Ivaska. Viņa Īrijā nodzīvo no 1991. – 2001.gadam.

Tagad Īrijas latviešu vēsturi turpina veidot jaunie atbraucēji, kuru skaits salā jau sniedzas pāri 30 tūkstošiem.

Šodienas Īrijas latvieši

Īrijā 2011.gada pavasarī veiktās Tautas skaitīšanas (Census) dati vēl nav publiskoti, tāpēc zināms vien tas, ka pašlaik salu par savu mājvietu sauc apmēram 30 tūkstoši latviešu.

Īrijā darbojas piecas latviešu sabiedriskās organizācijas: divas Dublinā (Latviešu biedrība Īrijā (LBĪ) un Latviešu apvienība latviešiem Īrijā (LALĪ)) un trīs Limerikā (Limerikas latviešu biedrība (LLB), Limerikas latviešu aktivitāšu centrs (LAC) un Limerikas latviešu sieviešu un bērnu asociācija (LCWA)).

Gan salā, gan ārpus tās aktīvi koncertē latviešu koris “eLVē” (LBĪ) un bērnu vokālais ansamblis “Mazais letiņš” (LBĪ), darbojas teātra studija “Cita bedre” (LBĪ) un latviešu deju kopa “Karbunkulis”. Tikko darbu sācis bērnu tautas deju kolektīvs “Taurenītis” Limerikā.

Salā dažādās pilsētās gan pie biedrībām, gan apvienojoties pašiem vecākiem, darbojas apmēram septiņas latviešu nedēļas nogales skoliņas, kur notiek latviešu valodas stundas un latviskās kultūras vecinošas nodarbības.

Par latviešu dzīves notikumiem salā, kopš 2007.gada stāsta ziņu portāls “Baltic-Ireland” (www.baltic-ireland.ie) un kopš 2006.gada – latviešu avīze “Sveiks!” (www.sveiks.ie).

Īrijā ir rosīga latviešu sporta dzīve. Zināmākie: hokeja komandas “Latvian Hawks” un “Ice Breakers”; futbolā – “Dublin Dinamo”; volejbolā – “Amber Coast” un citas. Labus panākumus Īrijas valsts mērogā guvuši arī individuāli sportisti – airētāja Sanita Pušpure (Īrijas valsts čempione), džudists Aleksandrs Dolotovs (Īrijas valsts čempions), orientēšanās sportisti Arnis Saltums un Sandis Rektiņš (Īrijas valsts čempioni), mazā džudiste Anatole Roze (Visīrijas čempione savā svara kategorijā), moderno deju dejotāja Daniela Roze (Īrijas čempione balles dejās savā vecuma grupā, arī vairākkārtēja Zelta kausu ieguvēja starptautiskās sacensībās) un daudzi, daudzi citi.

2011.gada 7.maijā notika pirmā Latviešu kultūras diena Īrijā – mūsu mazie dziesmu un deju svētki.

Ik gadu vairākās vietās pulcējamies kopā, lai atzīmētu Latvijas valsts dzimšanas dienu 18.novembrī un nosvinētu Jāņus. Pie mums ciemos brauc latviešu estrādes zvaigznes – sākot ar “Čikāgas piecīšiem” un beidzot ar “Dzelzs vilku”, skatāmies gan savas teātra studijas izrādes un uzvedumus (“Skroderdienas Silmačos”, “Nu, riktīgs seriāls”, “Vēstules tālajai zvaigznei”), gan viesizrādēs atbraukušos no Latvijas (“Tētis”, “Mīlestības vēstules”, “Kas zaķīti pasargās?” u.c.)

Pēc nepilna gada latviskās kultūras dzīves sarakstam Īrijā klāt nāks arī pirmais 3×3 saiets Dublinas Lārčhilas (Larch Hill) atpūtas bāzē.
Comments