Vita Zelče, Uldis Neiburgs (red.)(Divas) puses. Latviešu kara stāstiOtrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatās2011
Nils Muižnieks, Vita Zelče (red.)Karojošā piemiņa16.marts un 9.maijs2011
Klinta Ločmele(Ne)Izstāstītā vēstureSkola. Mājas. Atmiņa2011
Brigita Zepa, Evija Kļave (galv. red.)Pārskats par tautas attīstību. Latvija 2010/2011Nacionālā identitāte, mobilitāte, rīcībspēja2011
Tālis Tisenkopfs, Baiba Bela, Ilona Kunda (red.)Augstskolas reģionos: zināšanu un prakses mijiedarbe2011
Nils Muižnieks (ed.)The Geopolitics of History in Latvian-Russian Relations2011
Jurģis Šķilters, Skaidrīte Lasmane (red.)Nacionālās identitātes komunikācija Latvijas kultūras telpā2011
Grāmatā “Nacionālās identitātes komunikācija Latvijas kultūras telpā”, kas tapusi Valsts pētījumu programmas Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība) ietvaros, analizēti dažādi veidi, kā nacionālā identitāte atklājas un tiek veidota Latvijas publiskajā telpā - medijos, literatūrā, kino, teātrī, reklāmās, virtuālajā un reālajā vidē. Atbilstoši pētījuma mērķim ar nacionālo identitāti saprasta nacionālās saesības (kopienas) apzināšanās cilvēku vēlmēs, rīcībā un domāšanas modeļos. Nošķirta nācija, nacionālā un etniskā identitāte. Diskursi kultūras telpā piešķir dažādu, bieži pretrunīgu nozīmi nācijas kā valstiski organizētas kopienas (ar latviešu kultūras un valodas hegemoniju) dažādām izpratnēm un izpausmēm tagadnē, veicinot vai vājinot tās pastāvēšanu un attīstību nākotnē.
Mārtiņš Kaprāns, Vita Zelče (red.)Pēdējais karš: atmiņa un traumas komunikācija2010
Grāmatā apkopoti valsts programmas “Nacionālā identitāte” pētnieciskajā projektā “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” 2010. gadā tapušie pētījumi, kuros aplūkotas Latvijas sabiedrības attiecības ar pagātni. Uzmanības centrā – kultūras trauma, kuru radījis Otrais pasaules karš un ar to saistītie notikumi. Pētījumos tiek jautāts, kā šī trauma ir ietekmējusi Latvijas iedzīvotāju kolektīvo atmiņu un identitāti.
Krājumā ietvertajos rakstos analizēti traumatiskie nospiedumi Latvijas iedzīvotāju identitātē: valstiskuma zaudēšana, holokausts, Latvijas vēstures konstrukcija nacistiskās okupācijas periodā, pretošanās kustība, Latgales nacionālie partizāni un staļiniskās deportācijas. Vairāki pētījumi veltīti kultūras notikumu – grāmatu, spēlfilmu un teātra izrāžu – lomai mūsdienu sociālās atmiņas veidošanā un funkcionēšanā.
Olga Proskurova (sast.)Laiku atšalkas: žurnālistika, kino, politika2010
Latvijas Universitātes asociētais profesors Ābrams Kleckins – nesen nosvinēja
75 gadu jubileju. Viņa kolēģi ir uzdāvinājuši jubilāram savas domas: par padomju
un mūsdienu žurnālistiku (1. nodaļa), par dokumentālo un spēlkino (2. nodaļa), par Latvijas un
ārzemju politiku (3. nodaļa).
Profesora draugi dāvina jubilāram domas par dzīvi un
mākslu, par mākslu dzīvot. Raksti tapuši kopš 2007. gada, un krīzei par spīti tomēr pārtapuši krājumā.
Inta Brikše (ed.)Information environment in Latvia: 2009Working papers: Communication studies 2010:12010
Nils Muižnieks (red.)Cik integrēta ir Latvijas sabiedrība?Sasniegumu, neveiksmju un izaicinājumu audits2010
How Integrated is Latvian Society?An
Audit of Achievements, Failures and Challenges
Latvijas Universitāte 90 gadosDzīve2009Latvijas Universitātes mūžs tās 90 pastāvēšanas gados ir bagāts ne tikai ar notikumiem, bet arī ar piedzīvojumiem un (pār)dzīvojumiem. Tā ir universitātes dzīve. Īpaša bagātība ir Latvijas Universitātes cilvēki - pasniedzēji, darbinieki, studenti un absolventi. Viņu ir daudzi tūkstoši - katram ir savas universitātes vēsture. Strādājot ar arhīvu, muzeju un bibliotēku materiāliem, runājot ar cilvēkiem kļuva skaidrs, ka Latvijas Universitātes dzīve 90 gadu ritumā līdzinās milzīgai krāsu mozaīkai, ko veido cilvēki, viņu likteņi, darbs, sasniegtais un zaudētais, veiksmes un neveiksmes. Tāpat tajā svarīga vieta ir arī institūcijām - fakultātēm, institūtiem, nodaļām, katedrām, laboratorijām, departamentiem u.c. Arī katrai no tām ir sava vēsture. Šīs tik daudzās vēstures saplūst kopā Latvijas Universitātes vēsturē, dzīvē. Esam mēģinājuši šajā grāmatā atsegt katrai desmitgadei zīmīgāko, augstskolas cilvēku dzīvē svarīgāko. Daudzi būtiski un interesanti stāsti gan ir palikuši nepastāstīti, daudzi cilvēki - nepieminēti. Lūdzam Latvijas Universitātes mācībspēkus, studentus, bet īpaši absolventus par to šoreiz neļaunoties! Grāmatas autoru kolektīvs - Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas zinātnes maģistranti, doktoranti un pasniedzēji.
Pārskats par tautas attīstību. Latvija 2008/2009
Atbildīgums
2009
Šis ir desmitais Latvijas pētnieku sagatavotais "Pārskats par tautas
attīstību" un trešais, kuru sagatavojis Latvijas Universitātes Sociālo
un politisko pētījumu institūts (SPPI) sadarbībā ar partneriem no Rīgas
un reģionālajām augstskolām - Rīgas Stradiņa universitātes, Daugavpils
Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Vidzemes
Augstskolas.
Pārskata uzmanības centrā - plaši sazarotā atbildīguma problēma.
Latviešu avīžniecība. Laikraksti savā laikmetā un sabiedrībā. 1822-1865
2009Grāmatā aplūkota latviešu avīžniecības sākotnējā posma vēsture - pirmo laikrakstu sarežģītā izveide un darbība, laikrakstu redaktoru un līdzstrādnieku personības un viņu devums, preses lasīšanas paradumu veidošanās, avīžu loma publiskajā sfērā, "informatīvais sprādziens" 19.gs. 50. gados. Īpaša vērība veltīta latviešu nacionālās avīžniecības atdzimšanai un nacionālās atmodas darbinieku veikumam presē.
Pētījuma galvenie varoņi ir preses izdevumi "Latviešu Avīzes", "Tas Latviešu Ļaužu Draugs", "Mājas Viesis", "Pēterburgas Avīzes" un "Ceļa Biedris", kā arī laikrakstu redaktori un līdzstrādnieki Karls Frīdrihs Vatsons, Hermanis Treijs, Rūdolfs Šulcs, Ansis Leitāns, Juris Alunāns, Krišjānis Valdemārs u.c. Grāmata vēsta par cilvēkiem, kuru padarītais ir neparasts savā laikmetā, kuri uzdrošinājās lauzt konvencijas, aizspriedumus un patiesi drosmīgi sekmēt sabiedrības un publiskās sfēras attīstību. Latviešu avīžniecības sākotne pieder pie mūsu vēstures lepnumiem.
Manufacturing Enemy Images?Russian
Media Portrayal of Latvia2008
Latvijas Republikas 9.Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa
2007Rakstu krājumā apkopoti pētījumi par Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšvēlēšanu publisko telpu un tajā novērotajām norisēm. Pirmajā sadaļā apkopoti tematiski un saturiski daudzveidīgi pētījumi par masu mediju darbību un lomu šajā priekšvēlēšanu kampaņā. Otro sadaļu veido Ojāra Skudras pētījums par īstenības konstrukcijām un nākotnes orientācijām Latvijas politisko partiju un organizāciju 9.Saeimas vēlēšanu programmās. Noslēdzošajā daļā iekļauti Latvijas vadošo žurnālistu vērtējumi un atziņas par masu mediju un žurnālistu darbu un lomu 9.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā, kā arī politiķu prasmi un neprasmi izmantot presi un televīziju komunikācijā ar vēlētājiem. Šī grāmata nepretendē uz pilnīgu 9.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas publiskās telpas atsegumu, taču piedāvā, mūsuprāt, nozīmīgu tās aspektu analīzi, kas svarīgi ne tikai šīs kampaņas norišu izpratnē, bet arī Latvijas politisko, sociālo, kultūras un ikdienas dzīves koptvēruma apzināšanā.
Politiskā komunikācija, ētika un kultūra Latvijas Republikas 9.Saeimas vēlēšanās2007
Rakstu krājumā sniegts ieskats vēlēšanu norisē, pieņemot, ka notikuma struktūru veido trīs aktori - pirmkārt, politiskās partijas, to vadītāji, partiju identifikācija un pašidentifikācija; otrkārt, moderno vēlēšanu kampaņu būtiska sastāvdaļa - reklāmas un plašsaziņas līdzekļu iesaiste vēlēšanu notikumā; treškārt, pilsoņu jeb vēlētāju līdzdalība un reakcija.
Minēto aktivitāšu triāde veido 9.Saeimas vēlēšanu norises struktūru pētījumā, kas veltīts galvenokārt notikuma vērtējumam politiskās kultūras un ētikas aspektā, izvēloties tos aktorus un komunikāciju, kurai bijusi acīmredzama ietekme uz notikuma iznākumu - vēlēšanu rezultātiem. Vēlēšanu kampaņa un tās iznākums skatīts kā vienots notikums, kuram ir sava hronoloģija un skaitlisks rezultāts, kas izvērtēts, izmantojot mūsdienu pētniecības metodes.
Rakstu krājumā analizēti aspekti un faktori, kuriem bijusi tieša un netieša, apzināta un neapzināta ietekme uz vēlētāju izvēli un rezultātiem. Pētījumam ir starpdisciplinārs raksturs, uz ko norāda iesaistīto dalībnieku specialitāšu daudzveidība, kuru vidū ir gan filozofija, gan ētika, gan politiskās zinātnes, komunikācijas un vadības zinātnes.
Zīmes. Mēs. Pieminēšana. Piektais gads2007Grāmatā
ir apkopotas Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes
Komunikāciju studiju nodaļas studentu un mācībspēku laikaposmā no 2005.
līdz 2007.gadam savāktās liecības par Piektā gada pieminēšanu
mūslaikos. Grāmatu veido divas daļas.
Pirmajā iekļauta
V.Zelčes apcere "Pieminēšana. Piektais gads", kas vēsta par
pieminēšanas tradīciju, pieminekļu lomu kolektīvajā atmiņā, kā arī
Piektā gada pieminēšanu Latvijā, tās attiecībām ar varu, sabiedrību un
indivīdiem.
Otrajā daļā "Zīmes. Mēs" ietverti Piektā gada piemiņas zīmju - pieminekļu, akmeņu, plākšņu, ēku, laukumu - attēli un anotācijas.
Agora 6. Reiz dzīvoja Kārlis Ulmanis ...
2007
Grāmatā apkopoti Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas un Informācijas un bibliotēkas zinātnes nodaļas mācībspēku, doktorantu un maģistrantu, bakalaura un maģistra programmas absolventu raksti par K.Ulmaņa reprezentāciju dažādu laikmetu, dažādu valstu un valodu preses izdevumos, kino, politiskajā un biogrāfiskajā literatūrā. Publikācijās atsegti arī viņa mediētā tēla dažādi aspekti un analizēti autoritārā režīma ideoloģiskie specprojekti, masu pasākumi un rituāli. Krājumā ietverti arī Lietuvas un Polijas pētnieku raksti, kas vēsta par 1934.gada 15.maija apvērsuma atspoguļojumu un K.Ulmaņa tēlu šo valstu presē. Grāmatas uzdevums rosināt sapratni un diskusiju par K.Ulmaņa personības un ar viņu saistīto pagātnes notikumu, vēstures posmu, cilvēku nozīmi un jēgu gan pagātnes, gan mūslaiku publiskajā telpā.
Domino 4. Proceedings of the International Conference "Be the First", Rīga, May 25-27, 20062007
The "Be the First" forum was held from May 25-27, 2006, at the Faculty of Social Sciences of the University of Latvia. In attendance were students from Belgium, Belarus, the Netherlands, Ukraine, Poland, Russia, Estonia and Latvia, all of them with paper to present. The range of subjects was quite broad, and many important issues were considered - interaction between the media and politics, gender stereotypes in the media, the effects of pop culture, etc.
This collection presents the papers that were delivered at the conference. It is divided up into four chapters, with each devoted to one of the mass media issues that were discussed by the students - gender issues, political and market influence on the mass media, as well as the relationship of the media with the past. The structure and content of the papers is not homogeneous, because there is representation both of empirical research and essays of thought.
Rietumeiropas morāles filozofija
Antoloģija2006
Antoloģija sniedz ieskatu Rietumeiropas morāles filozofijas tapšanā un attīstībā, sākot no mītu tikumiem līdz mūsdienām. Īpaša uzmanība veltīta līdz šim Latvijā mazāk apgūtajām humānistu, kā arī 17.-18.gadsimta idejām - Paskāla, Hobsa, Šāftsberija, Hačesona, Loka, Smita un citu filozofu uzskatiem. Ikvienu tulkojumu ievada informācija par idejas ievirzi, filozofu un viņa uzskatiem. Lielākā daļa pievienoto tekstu latviešu valodā lasāma pirmoreiz, pateicoties profesionālu tulkotāju ieguldītajam darbam. Antoloģija galvenokārt paredzēta filozofijas un citu specialitāšu studentiem filozofijas, kultūras vēstures un ētikas kursa apguvē, taču tā vienlaikus sniedz iespēju ikvienam gūt sistematizētu priekšstatu par Rietumeiropas morāles filozofijas daudzveidību. Tulkotāji: Brigita Cīrule, Dens Dimiņš, Ābrams Feldhūns, Ivars Ījabs, Ināra Ķemere, Māra Mellēna, Aija Miškiene, Liena Muskare, Ivars Neiders, Jānis Taurens, Jānis Nameisis Vējš, Ansis Zunde.
Agora 5. Patērniecība Latvijā: tendences un alternatīvas2006
Rakstu krājumu veido ziņojumi, kuri nolasīti Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas, Sociālo zinātņu un Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes 2005.gada 11.-12.martā organizētajā konferencē "Patērniecība Latvijā: tendences un alternatīvas". Konferences mērķis bija noskaidrot, kā mainās kapitālistiskā ražošana un tās neiztrūkstošā sastāvdaļa - patērēšana, kā tā ietekmē mūsdienu Latvijas sociālās dzīves struktūru un organizāciju, kas notiek cilvēku apziņā un attiecībās, kā vispār vērtēt labklājību un tās pavadparādību - patēriņu, kādas ir patērniecības sekas un kā mazināt to destruktīvo ietekmi uz cilvēka vajadzībām, vēlmēm un patību. /S.Lasmane/
Domino 3. LU SZF Komunikāciju studiju nodaļas studentu zinātniskie raksti2006
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju
nodaļas studentu zinātnisko rakstu krājuma "Domino" trešais laidiens apkopo bakalaura studiju programmas studentu 2004./2005. akadēmiskajā mācību
gadā tapušos zinātniskos pētījumus. Rakstu autori, tāpat kā abos pirmajos "Domino" krājumos ir otrā un trešā kursa studenti, kuri ir savas zinātniskās darbības ceļa pašā sākumā. Studenti iztirzā, analizē un vērtē žurnālistikas, masu mediju, reklāmas, sabiedrisko attiecību procesus Latvijā, domā un rosina domāt komunikācijas jomas profesionāļus, pasniedzējus un kolēģus. /V.Zelče/
Expanding Borders: Communities and IdentitiesProceedings of the International Conference. Riga, November 9-11, 20052006
Agora 4. Laikaplaisa: Piektais gads2006
Neiecietības izpausmes un iecietības veicināšana LatvijāLaikrakstu publikāciju un politiskā diskursa analīze 2004./2005.gads
2006
Domino 2. LU SZF Komunikāciju studiju nodaļas studentu zinātniskie raksti
2005Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas studentu zinātnisko rakstu krājuma "Domino" otrais laidiens apkopo bakalaura studiju programmas studentu 2003./2004. akadēmiskajā mācību gadā veiktajos zinātniskajos darbos izlolotās atziņas, Rakstu autori ir otrā un trešā kursa studenti, kas ar vērīgu skatienu raugās savā laikā un tā problēmās. Balstoties uz Universitātē gūtajām zināšanām, viņi analizē Latvijas plašsaziņas līdzekļu lomu un vietu šodienā un vēsturē. /V.Zelče/
Agora 3. Pēckara Latvijas cilvēklaiktelpa ≠staļinisms2005
Latvijas un katra tās cilvēka dzīve pēc Otrā pasaules kara līdzinās dižkoka gadskārtu rakstam, kura nevienādajos apļos savus nospiedumus atstājis aizritējušais laiks - gan dramatiskie un mierpilnie, gan liesie un pārticīgie gadi. Staļiniskais laiks, kam bija jāpakļauj, jāvienādo, jāreglamentē, darbojās arī pret savu paradigmu. Tas radīja Latvijas cilvēklaiktelpu, kas, kā liecina šodiena, plaukstošās Latvijas Republikas esība, bija stiprāka par staļinismu. Starp Latvijas zemi, cilvēkiem un staļinismu nav liekama vienādības zīme. Latvijas cilvēku spēks - tas labi redzams no šābrīža skatpunkta - bija varēšanā dzīvot, nevis mirt. Pēckara Latvijas vēsturē rodama unikāla nācijas pašsaglabāšanās spēja, cilvēkbūtības, kultūrtelpas uzturēšanas, dzimtenes mīlestības, vērtībmēra pieredze, kam ir nozīmīga vieta mūsu vēstures stāstos. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas zinātnisko rakstu krājuma "Agora" trešais laidiens, kurā apkopoti mācībspēku un maģistra studiju programmas studentu pētījumi, ir veltīts pēckara Latvijas cilvēklaiktelpas izzināšanai. Ceram, ka mūsu atziņas sekmēs tālaika izpratni, vēstures stereotipu drupināšanu un vairos Latvijas cilvēku pašcieņas spēku.
Komunikācija. Kultūras un vēstures diskurssLatvijas Universitātes raksti. 683.sējums2005
Pārskats par tautas attīstību. Latvija 2004/2005Rīcībspēja reģionos2005Pārskata
galvenā tēma ir rīcībspēja - cilvēku, iedzīvotāju, pašvaldību,
uzņēmumu, nevalstisko organizāciju un citu attīstībā iesaistīto pušu
rīcībspēja Latvijas reģionos un valstī kopumā. Pārskata mērķis ir aplūkot tautas attīstību kā cilvēka darbības iespēju
un rīcībspējas paplašināšanu. Līdz šim Latvijas pārskati par tautas
attīstību ir analizējuši svarīgas šī procesa sastāvdaļas -
cilvēkdrošību, indivīda, valsts un privātā sektora partnerību, sociālo
vienotību - un pētījuši tādus sociālos procesus (globalizācija,
sabiedrības sociālā integrācija pārejas posmā u.c.), kuri būtiski
ietekmē tautas attīstību. Šajā pārskatā izvērtēta tautas attīstības
norise reģionos. Kopš
2005.gada Pārskata par tautas attīstību veidošanu no ANO
Attīstības programmas Latvijā (UNDP) ir pārņēmis Latvijas Universitātes
Sociālo un politisko pētījumu institūts.
Izdevuma pamatā ir starpdisciplinārs pētniecības projekts, kurā
sadarbojas ANO Attīstības programma, Latvijas Universitāte, Liepājas
Pedagoģijas akadēmija,
Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Daugavpils Universitāte,
Vidzemes augstskola, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrija, pašvaldību pārstāvji, kā arī nevalstiskās organizācijas.
Pārskata analīze un secinājumi sasaucas ar valsts
attīstības stratēģiskās plānošanas jautājumiem.
Negotiating Futures - States,
Societies and the WorldProceedings of the International
Conference. Riga, November 11-14,
20042005
Agora 2. Vilis Lācis: divu Latviju naratīvi, sociālais / sociālistiskais reālisms2004
Agora 1. Identitāte: nācija, sociālā grupa2004
Komunikācija. Dzimtes pētījumiLatvijas Universitātes raksti. 655.sējums
2003
Domino 1. LU SZF Komunikāciju studiju nodaļas studentu zinātniskie raksti2003Arkādijas parks. Rudenīga elpa. Saaukstējies laikmets. Var jau būt, ka uz salijuša soliņa uzklātās vēl nesamirkušās avīzes sēž Ojārs Vācietis un spēlē domino ar Laiku. Viens, seši, divpadsmit. Baltais saplūdis ar melno, melnais saplūdis ar balto. Robežas sabrūk - Laiks smejas, turēdams sapinušās atmiņas mūsu plaukstās. "Ir laiks," saka Laiks, "atvērt plaukstas un atšķetināt kaut vai tikai dažus atmiņu pavedienus." Ir laiks. Un avīzi saloka Ojārs Vācietis. Ir atkal Arkādijas parks. Un skaidri zināms, ka uz soliņa jau atkal kāds spēlējas ar Laiku. Spēlē iesaistamies arī mēs - ar savu "Domino". Mēs izvēlamies katrs savu padomju laika zīmi, izvērtējot un pretstatot šķietami balto un melno. Iesaistoties komunikācijā starp laiku, telpu, cilvēkiem un notikumiem. Mēs neieviešam korekcijas, mēs konstatējam un analizējam, lai akcentētu, mūsuprāt, svarīgo padomju laika kultūrā. Tādējādi mēs iesaistāmies šobrīd tik aktuālajā diskusijā par to, kuras padomju laika vērtības uzskatāmas par "baltām" un kuras - par "melnām", uzsverot, ka būtiski uz vēstures liecībām skatīties, neizraujot tās no attiecīgā laika konteksta. Arī mūsu divdesmit vēstījumi zinātniskajā krājumā "Domino" ir tapuši, ievērojot šī laika iespējas un robežas. /E.Irbe, A.Krieviņa, L.Lapiņa, Z.Ozola/
Komunikācija. Kultūra, sabiedrība, medijiLatvijas Universitātes raksti. 648.sējums2002
Pilsoniskās sabiedrības attīstība un sabiedrības integrācija8.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas preses un politiķu diskurss
2002
Latvijas mediju analīze. Daudzveidība III2001
Krājumā publicēti Latvijas masu saziņas līdzekļu satura pētījumi, kas veikti laika posmā no 1997. līdz 2000.gadam. Visu šo neatkarīgi veikto pētījumu rezultāti parāda tendences, kas ir līdzīgas preses, TV un radiožurnālistikai. Pastāv atšķirības starp latviešu un krievu valodā iznākošo presi, taču tās nav tik būtiskas, ja tās vērtē no sabiedrības sociālās uzbūves viedokļa. Grāmatas autori ir Latvijas Radio žurnāliste L.Zandovska, Komunikācijas studiju nodaļas students G.Kikusts un šīs nodaļas lektori I.Šulmane un S.Kruks.
Daudzveidība II2001
Otrās Daudzveidības iznākšana nejauši vai likumsakarīgi ir sakritusi ar citu svarīgu notikumu - LU Sociālo zinātņu fakultātes atklāšanu. Sabiedrības stiprums ir atkarīgs no tās spējas reflektēt pret sevi, pašai noteikt savas diagnozes un skaidrot ārstēšanās procedūras. Kaites bieži vien ir kroplas sociālās komunikācijas. Daudzveidības mērķis ir izgaismot faktorus, kas ietekmē indivīdu darbību sociālajā kontekstā, it sevišķi postkomunistiskajās jeb atpaliekošās modernizācijas sabiedrībās. Ir jānoskaidro, kāpēc mūsu sabiedrība ir tieši tāda, kāda tā ir, un kāpēc šķietami vienkāršā solīdo Rietumu modeļu adaptācija tomēr izgaisusi šeit. Kāpēc mums ir tieši tāda peļama žurnālistika, reklāma, sabiedriskās attiecības? Acīmredzot, tieši tādas tās izpilda šodien un šeit kādam nepieciešamas funkcijas. Taču jādomā arī stratēģiski un jānoskaidro, vai tie modeļi, kas veiksmīgi darbojas un pelna šodien, nebremzē attīstību.
|
