Mārketinga terminoloģijā pieteikts jauns termins - zilais okeāns.
Tas ir, kad tavs produkts tirgū ir vienīgais.
Tikko sarodas konkurenti ar tādu pašu, vai pat to pašu preci, okeāns kļūst sarkans.
Veiksmes atslēga?
- Atkal izkļūt zilajā okeānā!

Šādu stratēģiju pamanīju jau pirms dažiem gadiem makšķerējot ezerā.

Līdzi bija sliekas, kuras atradās ar zemi pildītā plastmasas kārbiņā. Tā kā zivis bija pietiekoši ēdelīgas, nākošo ēsmu ievajadzējās diezgan bieži. Tādēļ slieku bundžai vāku atstāju vaļā. 
Biju ievērojis, ja kārbiņai noņem vāku, visas sliekas cenšas salīst maksimāli dziļumā. Parasti tās visas mudžinājās kārbiņas apakšā, cīnoties par savu vietu. 

Te pēkšņi ieraudzīju, ka viena slieka, atšķirīgi no visām pārējām,
devās uz augšu pār kārbiņas malu un ... izkļuva pļavā.
Savā milzīgajā "zilajā okeānā",
brīvībā no sprosta un vēl vairāk,
brīvībā no mokām uz āķa,
brīvībā no nāves zivs zobos.

 

Šī epizode nāk prātā, kad domāju par sevi un citiem, kuri sacenšas, lai dzīvotu labāk.
Nepietiek ar saviem līdzekļiem? 

Ņemam kredītus

- vēl un vēl. 

Bet kaut kur notiek atduršanās - pret bundžiņas apakšu.
Tai sliekai taču nebija smadzenes?
Varbūt viņa vienkārši nepaklausīja skaļākajam, vispārpieņemtajam, instinktam?

Arī cilvēka sirds balss, kura šodien skaidri saka: "dodies uz augšu", nav skaļa.
Tādēļ tik viegli to var apklusināt.
Ja ne pavisam, tad ar atrunu: " šodien vēl ne", gan.

 

Tikai ...
kad uz āķa vajadzēs nākošo slieku ...?