Mt 6:24c .... Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai. 25 Tāpēc Es jums saku: nezūdieties savas dzīvības dēļ, ko ēdīsiet un ko
dzersiet, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsieties. Vai dzīvība nav labāka
nekā barība? Un vai miesa nav labāka nekā drēbes?
Laiks mūs nes, kā peldošu plostu milzīgi platas upes straumē. Kāpēc plostu? Tādēļ, ka laivu var paairēt arī pret straumi, taču plosts ies tikai straumes virzienā. Nedaudz pakoriģēt jau var, bet vienīgi šķērsām upei. Tieši tāda ir mūsu virzība laikā. Pretī laika plūsmai netiek neviens.
Lai gan zinātne šodien paver daudz iespējas vadīt agrāk pat nezināmus procesus, tomēr tikpat, ja ne vēl vairāk ir tādas lietas un notikumi, kurus varam novērot, bet izmainīt nē. Mēs, kā individuālas personas, bieži nespējam ietekmēt pat cilvēku izveidotas sistēmas un struktūras. Mēs nevaram (tiešā veidā) ietekmēt politisko situāciju. Nevaram mainīt valsts (un ne reti pat savas dzīves) ekonomisko situāciju. Visa mūsu „airēšanās” robežojas tikai ar iespēju pievienoties vienai vai otrai domu grupai. Par, vai pret valdību. Par, vai pret saeimu. Par, vai pret prezidentu.
Tomēr, kaut ko ne tikai varam, bet gribam vai nē, mēs darām. Mēs ietekmējam situāciju uz paša plosta. Mēs lieliski spējam radīt vēl lielāku spriedzi savā apkārtnē, ja tik ļausim vairoties savam izmisumam, vai bezcerībai - tā ceļot paniku arī citos, bet varam - iekārtoties pēc iespējas ērtāk un vienkārši izbaudīt garām slīdošās dabas ainavas.
Droši vien kāds pragmatiķis teiks: „iespējams tur priekšā būs ūdenskritums”. O. k. Bet kādi ir varianti ?
Ja tu zini, ka rīt būs ļoooti slikta diena un šodien visu dienu par to kreņķējies, tad tev jau ir divas sliktas dienas.
Un nav zināms, kura no tām būs grūtāka. Tā kurā tu cīnīsies ar problēmām, vai tā, kurā tu vienkārši nosirmo, domājot par iespējamām grūtībām.
Mans Šefs saka: „ nezūdieties savas dzīvības dēļ, ko ēdīsiet un ko dzersiet, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsieties.” Viņš turpina: ” jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visu to vajag.” Vēl vairāk - Viņš apsola: „ jums visas šīs lietas tiks piemestas”.
Interesanti - nevis iepakotas un pasniegtas, uzdāvinātas, vai atsūtītas, bet tā - pērku 10 kg kartupeļus un dažus bumbuļus vienkārši piemet klāt - lai ir, noderēs.
Normāli !? Barību, apģērbu, pajumti – piemetīs ??
- Jā, bet ir jānopērk kaut kas daudz, daudz vērtīgāks, lai būtu pie kā piemest...
Aizej uz tirgu un gaidi - neviens tev, vienkārši tāpat, nedos dažus kartupeļus (pat vienu nē), ja neko nepirksi.
Jēzus saka: „dzenaties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības”. Pārējo Viņš piemetīs.
Man jau labu laiku nebija nekādu ienākumu. Neskatoties uz visiem centieniem – nekā. Pēdējos piecus latus tērēju vairs tikai maizei. 46 santīmi dienā. Kādu dienu pat varēju iztikt nepērkot, jo bija vēl atlikums no iepriekšējās dienas. Bet tad (nepielūdzamā matemātika) naudiņa izbeidzās. Palikuši daži viensantīmnieki un divi spīdīgi divsantīmi. Līdz tuvākajam iespējamās naudas saņemšanas datumam - vēl četras dienas. Nu ko? Vakarā, kā parasti pielūdzu Dievu: „paldies par aizvadīto dienu u.t.t”. Protams pasaku Viņam arī to, ka rītdien vairs nepietiek maizei, bet lūdzot tomēr domas riņķo: „vismaz 1Ls vajadzētu..., bet esmu apņēmies neaizņemties...” Pēc lūgšanas, nez kāpēc, paņemu sen nelietotu piezīmju grāmatiņu - atveru un tajā ir Ls 5 ! …. Droši vien, jau es pats tos biju tur ielicis, kaut gan vairs neatcerējos.
Taču kad es to piecīti tur liku, Dievs zināja, ka pienāks brīdis, kurā man tas būs ļoti vajadzīgs - gan reāli maizei, gan arī, lai atgādinātu: "Es par tevi rūpējos. Es zinu tavas vajadzības, jau tad, kad to vēl nav".
Piešķirot Savu svētību kaut kad - tad, Viņš piemeta vēl 5Ls, kuri man toreiz nebija vajadzīgi (ja jau es tik viegli tos aizmirsu), bet lika atcerēties, kad cita padoma nebija.
Ir superīgi apzināties, ka Tam Kurš ar Vārdu radīja zemi un debesis, visu dzīvo radību un cilvēkus, nešķiet par sīku paskatīties arī manā maizes kastē.
Tāpēc nezūdieties nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek pašai savu bēdu.
|