Lūgumu un projektu iesniegšanas tiesības. Dumpība. Polītisku noziegumu tiesāšanas piekritība. Polītisku noziegumu reklāma.

„Nepielaizdami pavalstniekus patstāvīgi nodarboties ar polītiku, mēs, turpretim, veicināsim visādus iesniegumus jeb peticijas, kas saturēs visādus priekšlikumus un projektus valdībai, kā uzlabot tautas dzīvi. Tā mēs iepazīsimies ar savu pavalstnieku trūkumiem vai arī fantazijām un atbildēsim vai nu izpildīdami ierosinājumus, vai arī tos lietišķi atspēkodami, pierādot iesniedzēja tuvredzību.

Dumpība nav nekas cits, kā takšeļa riešana uz ziloni. Zem valdības, kas labi organizēta ne no policejiskās, bet no sabiedriskās puses, takšelis rej uz ziloni, neapzinādamies viņa spēku un nozīmi. Vajag tikai labā piemērā parādīt viena un otra nozīmi, un takšeļi vairs neries, bet luncinās asti, tiklīdz ieraudzīs ziloni.

.

L a i a t ņ e m t u p o l ī t i s k a j a m n o z i e g u m a m v a r o n ī b a s a u r e o l u, m ē s t o n o s ē d i n ā s i m u z a p s ū d z ē t o s o l a k o p ā a r z ā d z ī b u, s l e p k a v ī b u un visādiem riebīgiem un netīriem noziegumiem. Tad sbiedriskā doma savā apziņā apvienos šo noziegumu veidu ar visu pārējo noziegumu kaunu un atzīs tos par vienādi nicināmiem.

Mēs esam pūlējušies un, ceru, arī sasnieguši to, ka goji nav aptvēruši tādu cīņas veidu pret dumpību. Lai tā notiktu, mēs aplinkus – presē un runās, kā arī gudri sastādītās vēstures mācības grāmatās reklamējām moceklību, ko dumpinieki it kā uzņēmušies vispārības labā. Šī reklāma pavairoja liberāļu kontingentu un atļāva ieskaitīt goju tūkstošus mūsu dzīvajā inventārā.” –

——————————————